local-stats-pixel fb-conv-api

Latvieši, kuri proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti23

457 2

Atbildot kāda Spoka komentāram, es apgalvoju, ka Latvijas Republika tika dibināta kā latviešu valsts, un tikai latvieši bija Tautas padomes locekļi, kuri proklamēja neatkarīgo Latvijas valsti. Tieši latviešu tauta bija iemesls, kādēļ tika dibināta Latvijas valsts, un bez latviešu nācijas tādas valsts nemaz nebūtu.

Cita lieta, ka Latvijas valsts tika dibināta kā demokrātiska, vienlīdzīga rebublika, atvērta visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlējās kļūt par LR lojāliem pilsoņiem un iesaistīties valsts jauncelsmes darbā.

Kaut Latvijas teritorijā dzīvojošās minoritātes jau no pirmās neatkarības dienas tika aicinātas piedalīties jaunās nacionālās valsts veidošanā, un tās vēlāk iekļāvās šajā procesā, tomēr etniskās minoritātes nebija notikušās LR proklamēšanas iniciatores.

1918. gada 18. novembra vakarā pēc 19.30 notika Tautas Padomes svinīgā sēde Rīgas pilsētas II teātra ēkā, kuru, sakarā ar to, ka tās priekšsēdētājs Jānis Čakste nebija vēl ieradies Rīgā, vadīja viņa vietnieks Gustavs Zemgals. Viņš paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas Padomes rokās. Pēc himnas “Dievs, svētī Latviju“ nodziedāšanas, sekoja tikko ievēlētās Pagaidu valdības galvas- Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa ziņojums par Pagaidu valdības nodomiem un uzdevumiem.

Latvijas valsts pasludināšanas aktā piedalījās 38 Tautas Padomes locekļi no 8 partijām- 1 sieviete un 37 vīrieši- visi latvieši.

Lūk, šie Latvijas neatkarības pasludinātāji (norādīta viņu nodarbošanās tobrīd – 1918. gada novembrī)

1. Gustavs Zemgals (1871 – 1939), jurists.

2. Marģers Skujenieks (1894 – 1941), tautsaimnieks, politiķis.

3. Kārlis Ulmanis (1877 – 1942), agronoms, politiķis.

4. Jānis Zālītis (1874 – 1919), jurists, politiķis.

5. Erasts Bite (1888 – 1942), jurists, politiķis.

6. Emīls Skubiķis (1875 – 1944), inženieris.

7. Staņislavs Kambala (1893 – 1941), latviešu strēlnieks, sabiedriski politiskais darbinieks.

8. Oto Nonācs (1890 – 1942), publicists.

9. Edmunds Freivalds (1891 – 1922), žurnālists.

10. Ernests Bauers (1882 – 1926), agronoms.

11. Nikolajs Svemps (1889 – 1944), zemnieks.

12. Jānis Bērziņš (1894 – 196?), zemnieks, tirgotājs

13. Jānis Akuraters (1876 – 1937), rakstnieks.

14. Miķelis Valters (1874 – 1968), publicists.

15. Atis Ķeniņš (1874 – 1961), literāts, izglītības un sabiedriskais 
darbinieks.

16. Eduards Strautnieks (1886 – 1946), advokāts.

17. Spricis Paegle (1876 – 1962), inženieris.

18. Dāvids Golts-Zeltiņš (1867 – 1948), rakstnieks un grāmatizdevējs.

19. Rūdolfs Benuss (1881 – 1940), jurists

20. Jānis Bergsons (1881 – 1960), sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.

21. Kārlis Kasparsons (1865 – 1962), ārsts.

22. Miķelis Bružis (1868 – 1941), inženieris ķīmiķis.

23. Andrejs Petrevics (1883 – 1939), jurists, politiķis.

24. Kārlis Kurševics (1874 – 1938), advokāts, sabiedrisks darbinieks.

25. Pauls Kalniņš (1872 – 1945), ārsts.

26. Klāra Kalniņa (1874 – 1964), [Paula Kalniņa dzīvesbiedre], politiķe.

27. Fricis Menders (1885 – 1971), politiķis un sabiedriskais darbinieks.

28. Jānis Ampermanis (1889 – 1942), lauksaimnieks.

29. Vilis Gustavs Gulbis (1890 – 1942), agronoms.

30. Kārlis Vanags (1883 – 1942), banku darbinieks.

31. Jānis Vārsbergs (1879 – 1961), lauksaimnieks.

32. Pēteris Murīts (1891 – 1924), agronoms.

33. Jūlijs Celms (1879 – 1935), tautsaimnieks, banku darbinieks.

34. Bruno Kalniņš (1899 – 1990), [Paula un Klāras Kalniņu dēls] Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības vadītājs.

35. Eduards Traubergs (1883 – 1965), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.

36. Kārlis Albertiņš (1889 – 1925), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.

37. Augusts Raņķis (1875 – 1937), grāmatizdevējs, tirgotājs.

38. Artūrs Žers (Šers) (1885 – 1944), agronoms.

*******

Izmantotie avoti:

https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/tautas-padome

https://lv.wikipedia.org/wiki/Tautas_padome

https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_valsts_pasludin%C4%81%C5%A1ana

http://www.la.lv/kas-dibinaja-latviju-2/

Latvijas vēsture, 1914-1920 / Edgars Andersons, [Stokholma] : Daugava, 1967.

Vārpa, Igors "Ceļš uz Latvijas valsti, 1914-1922". Rīga : Jumava, 2012

457 2 23 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 23

0/2000

Dievs svētī Latviju  emotion 

21 0 atbildēt
Staņislavs Kambala,laikam bija basketbolista Kaspara Kambalas vecvectēvs!!!emotion
16 0 atbildēt

sarakstā minētie kungi nenomīza nobalsot par neatkarību. Protams, ka par to pienākas žetons un mums ir jāpiever acis par to, kādi viņi bija reālajā dzīvē, citādi mēs nebūtu Latvijā, bet kaut kur sibīrijā, līdzīgi kā tas bija ar  tatāriem, čečeniem, un citām mazām nācijām, vai arī vēl trakāk - nobadinātu līdz nāvei, kā tas tika izdarīts ar ukraiņiem.

modernā pasaulē pirmie par neatkarīgu Latviju domāja Kr.Valdemārs, Kr.Barons, un citi jaunlatvieši. Vēl pirms tam ap 1200.gadu kurši, zemgaļi, lietuvieši, kuri tomēr gribēja būt saimnieki savā zemē. 

14 0 atbildēt

Lielisks raksts!  emotion 

13 0 atbildēt

 emotion Paldies, mūsu tautas varoņus vienmēr atcerēsimies. Visiem apsveikums mūsu kopīgos svātkos.

13 0 atbildēt

Super Raksts !!!  emotion 

10 0 atbildēt

Paldies par saturīgu un patriotisku rakstu, vairāk tādus emotion +

10 0 atbildēt

 emotion  interesanti kurš Jānis Bērziņš, varbūt mans radinieks emotion 

8 0 atbildēt

 emotion 

8 0 atbildēt

varētu vēl rakstu par tiem cilvēkiem kuri padarīja latviju atkarīgu

9 2 atbildēt
Un kāda jēga? Lai gandrīz pēc simts gadiem 100 morāli kropļi varētu Latviju izzagt? Nedomāju ka tiem cilvēkiem bija kaut tāda nojausma ka kaut kas tāds varētu notikt.. žēl
8 2 atbildēt

Kurš sūda krievs tos mīnusus uzspiedis?

6 0 atbildēt

Ne tikai krievi, arī paši latvieši pretīgi ķengā savu valsti!

5 0 atbildēt

Ļoti labs raksts, šo noteikti pacelt 18. nov!

Un arī šodien - kas tad te ir slikti tā objektīvi raugoties? Anglijā sēņu plantācijā, treilerī un piepīpētā pabā ir labāk? Nedomāju vis'.

4 0 atbildēt

👍

1 0 atbildēt

Staņislavs Kambala -īpaši latvisks vārds un uzvārds emotion , starp citu, streļķos bija ļoti daudz minoritāšu pārstāvju, leiši, poļi, ebreji un tā tālāk...

2 2 atbildēt