Kuģis no 10Ls monētas.27
1765
0
1998.gadā Latvijas Banka izdod sudraba piemiņas monētu 10 latu nominālvērtībā ar ledlauža ‘’Krišjānis Valdemārs’’ attēlu. Un šis būs viņa stāsts.
1922./1923.gada ziema bija ļoti barga un nelabvēlīga kuģošanai. Rīgas jūras līcī iesala četri vācu tvaikoņi, kuriem no ledus gūsta izdevās atbrīvoties tikai pēc četriem mēnešiem. Rīgas ostas ledlauzis ‘’Lāčplēsis’’ un Rīgas biržas komitejas ledlauzis ‘’Herkuless’’ neko nespēja palīdzēt, jo bija piemēroti tikai darbam ostā. Bija pienācis laiks domāt par jaudīgāka ledlauža iegādi. Vispirms tika apsvērtas iespējas par lietota ledlauža iegādi, bet jūrniecības speciālisti tomēr izlēma par labu jauna kuģa būvei un 1923.gada pavasarī tika izsludināts starptautisks konkurss. No 23 pieteikumiem tika atlasītas 8 firmas, kuru projekti visvairāk atbilda konkursa noteikumiem un sākās otrreizējā atlase. Zem valdības noteiktās cenas- 2 120 000ls bija tikai divi piedāvājumi, bet tie abi tika noraidīti, jo viena firma bija maz pieredzējusi, bet otrās piedāvājumā nebija norādīts ogļu patēriņš. Ledlauža būve tika uzticēta Lielbritānijas firmai ‘’William Beardmore&Co Limited’’ Glāzgovā, kura piedāvāja 3.zemāko cenu un bija ar lielu pieredzi šāda tipa kuģu būvē.
Līdz 1923.gada novembrim tika precizētas ledlauža būves tehniskās detaļas un izstrādāts līgums, kas tika parakstīts 24.novembrī. Līgums paredzēja, ka ledlauzim 1924.gada 1.decembrī jau jābūt Rīgas ostā, bet kuģa būve aizkavējās, jo visi rasējumi bija jāsaskaņo ar speciāli izveidoto uzraudzības komisiju.
Kamēr Glāzgovā tika būvēts kuģis, Latvijā 1924.gada 14.februārī tika apstiprināts ledlauža vārds- ‘’Krišjānis Valdemārs’’, godinot izcilo latviešu jūrniecības attīstības veicinātāju un pētnieku. Tiek nokomplektēta arī kuģa komanda ar kapteini Kārli Cērpu priekšgalā. Starp citu, Cērps kuģi vadīja līdz savai nāvei 1931.gada janvārim. 1925.gada augustā uz kuģu būvētavu dodas 34 no 52 komandas locekļiem, lai piedalītos ledlauža izmēģinājumos. Pēc rūpīgām pārbaudēm 1925.gada 9.oktobrī ledlauzis sāka ceļu uz Rīgu. Tā ietilpība bija 1 932 bruto reģistra tonnas, garums - 60 metri, platums - 17 metri, iegrime - 6.7 metri, jauda - 5 200 ZS. Kuģa lielākais ātrums brīvā ūdenī bija 14.4 mezgli, cietā, gludā ledū - 3 mezgli.
Pirmais pārbaudījums kuģa izturībai notika jau šī brauciena laikā. 17.oktobrī kuģis Ziemeļjūrā pārcieta stipru vētru, kuras laikā ūdens pielēja komandas telpas priekšgalā un mašīntelpu, tika bojāts priekšējās lūkas pārsegs un glābšanas laivas. Par laimi komanda necieta un nonākot Rīgā visi bojājumi tika novērsti.
Ledlauzis piederēja Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam un tā piederības osta bija Rīga. 1926.gada 13.janvārī ‘’Krišjānis Valdemārs’’ caur aizsalušo līci izved pirmo, sešu kuģu karavānu. Pirmais navigācijas gads pierāda, ka kuģim ir labas ledus laušanas un kuģošanas spējas. Ieguldītie līdzekļi veicināja Rīgas ostas attīstību. 1936.gadā, kad svinēja ‘’Krišjāņa Valdemāra’’ desmitgadi, tas cauri ledum bija izvedis 1308 kuģus.
Vienīgi 1939./1940.gada ziemā, kad Baltijas jūrā bija īpaši bargi ledus apstākļi, ledlauzis nespēja izvadīt kuģus cauri līcim līdz Rīgas ostai, tas līdz aprīļa sākumam strādāja Liepājas un Ventspils ostās.
Ledlauzis ‘’Krišjānis Valdemārs’’ piedalījās arī valsts prezentācijai. Tas piedalījās divās Latvijas prezidentu vizītēs ārzemēs; 1926.gada 13.-19.aprīlī, kad notika J.Čakstes vizīte Helsinkos, un 1929.gada 24.-29.maijā, kad notika G.Zemgala vizīte Stokholmā.
Pirmās vizītes laikā Helsinku ostā notika neliela avārija- loča, kurš vadīja kuģa manevrus Helsinku ostā, neuzmanības dēļ tika skarta grunts. Vēlāk Liepājas kara ostas darbnīcu dokos tika konstatēti iespiedumi korpusā. Par laimi, plaisu nebija.
Pēc Latvijas okupācijas Latvijas tirdzniecības flote tika iekļauta PSRS tirdzniecības flotē. Arī ledlauzis ‘’Krišjānis Valdemārs’’ tika nacionalizēts. 2.pasaules karam sasniedzot Latviju, tas 1941.gada 27.jūnijā kuģu karavānā tika evakuēts uz Ļeņingradu (tagadējo Sanktpēterburgu). No kuģa tika noņemta latviešu komanda un tās vietā stājās krievu jūrnieki.
1941.gada augustā ledlauzis piedalījās Tallinas evakuācijā. Atpakaļceļā, 1941.gada 28.augustā, tas uzduras mīnai un nepilnas minūtes laikā nogrimst.
2008.gadā Somu jūras līcī 100m dziļumā tika atrasts kuģa vraks, kas varētu būt latviešu ledlauzis. Tas bija līdz pusei iegrimis gruntī un nebija īstas pārliecības vai tas patiešām ir ‘’Krišjānis Valdemārs’’. Tāpēc 2011.gada novembrī ar speciālu zemūdens filmēšanas robotu tika veikta vraka filmēšana. Uzņemtie kadri ļāva identificēt zīmīgas kuģa detaļas, kas norāda ka tas tiešām ir ledlauzis ‘’Krišjānis Valdemārs’’. Tā beidzās mūžs kuģim, kuram bija liela nozīme Latvijas kuģniecības vēsturē.
