Dzejnīks Gumiļevs
Pec ,,Latgales dati.du.lv materialym. 1886.goda 15.aprelī dzyms N.Gumiļevs, literats, krīvu dzjnīks tulks literaturkritiks, pyrmuo pasaulis kara daleibnīks praporsčika rangā. 1916 godā aprelī isaroda frontī Daugavpils tuvumā pi Leiksnys i Neicgaļa, slimeibys dieļ majā evakueits uz Peterburgu. Nūšauts pec nuovis sprīduma 1921.goda 25.augustā Padumju Krīvejā. Gondreiž godu nu sovys dzeivis Gumiļevs pavadeja Vitebskys i Vidzemis guberņois. 1914.godā jys breivpruoteigi aizguo uz fronti i bie īskaiteits leibgvardis 5.huzaru pulkā.
Nikolajs Gumiļeva sīva beja dzejnīce Anna Ahmatova (eistajā vuordā Anna Gorenko)
Ludzā 1889.goda 30.decembrī dzymuse N. Gumiļeva bruoļa Dmitrija sīva Anna, meitys uzvuordā Freigang, kurim pīdereja Kryžutu muiža. Itymā muižā ģimene dzeivuoja i pec revolucejis tikai pec ūtruo pasaulis kara vysi aizbrauce uz Briseli. Gumiļeva A. myra Briselī 1965.goda 1.febralī. Jei ir atstuojuse atminis par veira bruoli. Pyrmajā pasaulis karā jei bie žieļsirdeiguo muosa a juos veirs Dmirijs poručika pakuopī izguo vysu karu, apbolvoits ar pīcim ordenim, i tyka demobilizeits kontuzejis rezultātā, agroik par jaunoikū bruoli. Dzeivuo sīvys muižā Kryžutūs. Mirs i pagloboits Reigā 1922.godā. Tai ka tei byutu vēl vīna vīta Latgolā, kur bejs N.Gumiļevs. Cik zynoms itej muiža ir zuduse.
Par cik runa īs par pulku, kurā dīņāja N.Gumiļevs, kod jys beja frontī tagadejā Latgolys teritorejā, puors vuordu par itū slavenū pulku i otkon dažom dažom sakareibom ar Latgalis partizānu pulku.
Aleksandra 5 huzaru pulks
Aleksandra 5 huzaru pulks izveidoits 1773 godā, niems daleibu Napoleona i Turku laiku karūs . Nu 1907.goda 6. dekabra teik saukts par 5. Aleksandra ķeizarīnis Marejis Fjodorovnys huzāru pulku.
Pulks apbalvoits ar Jura karūgu par varūneibu Turku karā 1828.gods. Apbolvoits ar 22 Jura taurem ar uzrokstu ,, Aleksandra huzāru pulkam 1816.goda 8. pebralī. Iz capurem uzroksti ,, Par varūneibu 1813.goda 14.augusts”.
Pulkā nu īvārojamim vylvākim dīnies Mannerheims Gustavs 1867-1951 Krīvejis imperejis generalleitnants, Suomejis maršals i prezidents i dzejnīks Gumiļevs Nikolajs 1886-1921.
Leidz 1916. goda marta suokumam huzaru pulks beja pozicejois dīnvydaustrumūs nu Pinskys. 10.marta atguo paviele pulkam ešelonā nu stacejis Goryņ dūtīs uz Zīmeļu fronti. Pulka kaujis žurnālā nūruodeits ešelona maršruts; Goryņ, Luninec, Kalinkoviči Žlobin, Mogilev, Orša, Vitebsk, Dvinsk, Režica. 16 martā pulks isaroda Rēzeknī. Tyka sanemta paviele īt uz pīfrontis zonu, kur leidz maja vydam tyka izvītoits pa apkuortnis poļvarkom.
Ar pulka pavieli n-104 nu 1916 goda 10.apreļa kurā beja pulks sveikts ar Leldīņom, praporsčiks N.Gumiļovs tyka nūzeimāts uz 4.eskadronu. Itymā laikā pulks atsaroda Raudaukys poļvarkā [ Krīviski dokumentūs foļvark Randoļ.] Pulka 1916.goda 4.marta pavielī saceits, nu 4.marta pulks atsarūn Dvinskys ujezda poļvarkā Randoļ. Pulks pakļauts Zīmeļu frontis armeju komanderam generaladjutantam Kuropatkinam 5. Huzāru pulks beja 5 kavalerejis divizejis pyrmuos brigādis sastuovā.
Dīvaina sazagadeišonois, ka 10 aprelī Odesys gazetā ,, Odesskij listok,, n-97 beja publiceits Gumiļeva dzejūļs:
Nav zynoms, kaidā veidā dzejūļs tyka leidz Odesai, i Gumiļovs tikai 28. martā uzzynuoja, ka jam vajadzēs byut frontī pi Daugovys.
Sazaglobuojušīs tik nadaudz Gumiļeva kara bīdru atminis.Par pyrmū dīnasta mienesi frontī sazaglobuojušīs eskadrona komandera Sergeja Toporkova atminis.
Tymā laikā myusu pulks atsaroda pi Daugovys upis, foļvarka Arandoļ rajonā. 1916 goda pavasarī myusu pulkā isaroda praporsčiks Gumiļovs ,. Jys bie apbolvoits ar soldotu Jura Krystu i uzraizis īgiva karabīdru uzticeibu. Nu suokuma lykois mozruneigs i kautreigs. Dīmžāl dīnasts dažaidūs eskadronūs, starpeiba vacumā nadeve īspieji man tyvoik īpazeit Gumiļevu, bet jis vīnmār vērse uz sevi uzmaneibu ar delikatū uzvedeibu, teicamu dīnastu. Tai ka tymā laikā ar dzeji beja saslymuši na tikai virsnīki bet i huzāri, moz kas pīverse uzmaneibu Gumiļevam, kurš turkluot dzejoja par karu. Pulka komanders pulkveds Kolenkins D.N., kurš beja dzili izgļeitoits, vīnmār izasaceja, ka Gumiļeva dzeja ir sevišķa, kotru raizi draudzeigu saītu laikā lyudze Gumiļevu lasēt sovu dzeji, nu kurys beja pacyloitā gorā. Gumiļevs juo lyugumus vīnmār izpildeja ar prīku, lai gon juoatzeist, ka daži par juo laseišonys manieri uzajautrynuoja. As pīmiņu Gumiļēvs laseja dzeju par Abesineju, kura sevišķi patyka pulka komanderam Kolenkinam. Pulka jaunī korneti runuoja ka dzejnīks Abesinejā preciejīs ar malnuodainu sīvīti, cik tei beja patīseiba as nazynu. Vīmār klusejūšs, jis īsadaga god runa guo par literatūru i vinmār ar uzmaneibu izaturejās pret tīm kuri raksteja dzeju. Jam bie daudz dzejūļu kuri beja velteiti karam i pulkam. Ar lepnumu Gumiļevs nosuoja pulka zeimi i cīņāja pulka tradicejis. 1916 goda rudinī fon Radeckis sovu eskadronu nūdeve rotmistram Melik-Šahnazarovam. As beju tam par gūdu reikoitā pasuokumā. Pušdīņu laikā piekšni kaids suoka sist ar nazi pa šķeiva molu.. Lānam pīzacēle Gumiļevs i suoka lasēt dzeju ituo pasuokuma sakarā.. Žāļ ka as vairs pīminu tik dažus vuordus; pulkvedi Radecki mes ar dzīsmem slaveisim.. Dzejuļs beja gars i meistareigi saraksteits. Vysi beja sajiusmā. Gumiļevs lepni atsasāda sovā vītā i svareigi turpynuo pušdīnis.Kai i kur nu myusu pulka tyka puorcalts Gumiļevs as nazynu, žāļ ka man moz saguo ar jū parunoit, tūreiz myusim jis beja tikai dzejnīks. Tagad pec juo varūneiguos nuovis jis myusu vysu prīkšā pasaciels sovā gareigumā i mes asom lapni ka jis beja myusu pulka vydā. Kod pi kavalerejis divizejom suoka veidoit kuojinīku divizionus, tod Gumiļevs tykas puorcalts uz turīni. Juo komanders tod beja apakšpulkveds M.M.Hondzinskis. Itymā divizionā Gumiļovs turpynuoja dīnastu, nazaudejūt sakarus ar myusu pulku.Toporkova atmiņois minātuo dzeja moz sazaglobuojusēs. Tik P.N. Luknicka arhivā tyka atrosts dzejuļs kurš adreseits 5.huzaru pulka komanderam:
Vašingtonā 4 siejumu dorbā par Gumiļevu publiceitys poručika V.A. Karamzina dīnejuša nu 1916 goda marta 5.kavalerejis divizejis štabā, kurys sastuovā ītylpa Huzaru pulks.,, Kod pulkā isaroda praporsčiks Gumiļevs ar eisti napīminu. Zynu ka, tys beja 1916 goda pavasarī as dīnasta lītois isarodu pulka štabā, kurš beja izvītoits skaistā muižā. Muižys nūsaukumu napīminu, bet tei bie tei poša, kur mes sagaidejom Leldīnis ar generalu Skoropadski i kur nūtyka īryndys skate, kuru vadeja generals Kuropatkins.
Uz plašuo balkona mani sagaideja napazeistams virsnīks- pulka dežurants, stuodējās prīkšā kai praporsčiks Gumiļevs . Pulka komanders beja aizjemts, maņ vajadzēja pagaidēt, komer jis atsabreivois.. As pīsādu uz balkona un suoku nūvāroit Gumiļevu .kurš staiguoja tīpat. As suoku ar jū sarunu par poezeji, lai gon moz par tū zynuoju.
As jam sacieju, ka tagad biedeigi ar dzejnīkim, ja runoj kara volūdā, tod generalu moz. Gumiļevs man atsaceja, tai tys nav, pīņemsim Bloks valk iz generalmajora pusi, Baļmontam var dūt štabkapteiņa pakuopi. As izasacieju, ka loboikī dzejnīki jau vysu sakuortuojuši, puorejīm atlīk tik atkuortoit vacū dzeji cytā kuorteibā. Tam daļieji Gumiļevs pīkryta, bet ībylda, ka godois kū jaunu atkluot, i ka jam ar pasaveics. Ar itū myusu saruna isabeidze, jū mani izsauce pi pulka komandiera. Teikūtīs ar 4.eskadrona komandieri apakšpulkvedi A.E. fon Radecki as jam uzprasieju, kai Gumiļevs pi Tevis dzeivoj ? Akseļs ar sev rakstureigū eisumu atsaceja; Nikas, lobs virsnīks i puiss lobs. Tei beja augstoikuo uzslova, kuru vareja sagaidēt nu fon Radecka.
N.S.Gumiļevs praporsčika pakuopī pulkā isaroda 1916.goda pavasarī, kod pulks beja pozicejois. Par Nikolaja Gumiļova pyrmū mienesi pulkā stuosta sovois atmiņois p-ds Posažnojs. Kurys pīraksties Toporkovs. 1916 godā pulks atsaroda Daugovys krosta īrokumūs. Vīnu raizi eimūt pa atkluotu vītu uz 4. eskadrona izvītojumu štaba rotmistrs Šahnazarovs, Posažnojs i Gumiļevs tyka nagaideiti apšaudeiti nu ūtruos Daugovys pusis ar vuocu lūžmetieji. Obi virsnīki īlece īrokumā, a Gumiļevs palyka uz lauka i aizdadzynuoja papirosu, īlēce īrokumā nu beistamuos vītys, kur dabuo ruojīni nu eskadrona komandiera Šahnazarova, par navaidzeigu rysku stuovēt bez vaidzeibys zam pretinīka lūdem. Vyspuor nu tīm godim atmiņu par Gumiļevu pamoz, bet laikam vīnys nu interesantuokajuom ir Karamzina atminis. Jys bīži sazarunuojās ar Gumiļevu poļvarkys Randoļ , kur beja izvītoits divizejis štabs, terasī. Karoit Gumiļevs taisejois leidz kara beigom, bet dareit varūņdorbus jam naļuove. Jys pats raksteja; As taisejūs veikt izlūkoišonu tymā Daugovys krostā, kod mani aizsyuteja īpierkt sīnu deļ divizejis.
V.Karamzina atminis pilneigi apstyprynoj Stepanova skateitī dokumenti Krīvejis Federacejis Kara viesturis arhivā. Pīminātuo tikšonois teišam nūtykuse poļavarkys Randoļ balkonā 1916 goda 12.apreļa, kod Gumiļevs dežurēja pulkā. Kļudejois Karamzins tikai par datumu, kurā eskadrons tyka nūdūts Radeckim. Pulka pavielī n-106 nu 12.apreļa saceits; Līku prīkšā apakšpulkvežam Radeckam nūdūt, a rotmistram Melik-Šahnazarovam pīņemt 4.eskadronu lykumeigā kuortā i par nūdūšonu ziņoit. 16.apreļa rotmistrs Melik- Šahnazarovs suoka komandēt 4.eskadronu. Nu pavielis n- 110. ; 4.eekadrona komanders apakšpulkveds Radeckis i rotmistrs Melik-šahnazarovs ziņoj, ka 15 apreļa pyrmīs nūdeve i ūtrīs pīņāme 4.eskadronu. Puormainis īvest virsmīku dīnasta gaitu sarokstūs.
1916.goda 1.maja Radeckis aizbrauce atvaļinojumā, a 30.aprelī nūtyka juo izvadeišona, par kuru atstuojs atminis V.Karamzins.
Pulka kaujis žurnālā īroksts; Nu 30.marta leidz 11.apreļam poļvarkā Randoļ pulka kapelāns nūtur leldīņu dīvkolpojumus. Ūtruos leldīnis pulks sagaida frontī. Nav jau daudz tūs, kuri beja paguošā godā pulkā. Jau 12 apreļa pavielī n-106 Gumiļevs nūreikoits par dežurantu pi zyrgu vediejim. Tymā pošā dīnā pulka huzārim, kuri leidz tam beja atpyutā vajadzēja nūmainēt kaujis dežurā dragūnus īcirknī Lauri leidz Juoņupei pyrmajā linejī. 4.eskadrons eskadrons i ūtrais eskadrons rezervī.
5 huzaru pulks beja 5.kavalerejis divizejis sastuovā, kuru komandēja generelleitnants Skoropadskis. 1916 goda 18 apreļa jū iz laiku aizvituo generalmajors Popovs, a 26.apreļa par komanderi tyka īcalts generalmajors Nilovs. Nu 1 leidz 10.majam jys reikuo pulka īryndys skati, vadeja apmuoceibys. 1916 goda 17 junī pulka īryndys skati izvede Zīmeļu frontis armeju komanders generaladjutants Kuropatkins [ Gumiļeva tymā laikā pulkā jau nabie.] 1916.goda rudinī apakšpulkveds fon Radeckis nūdeve sovu caturtū eskadronu rotmistram Melik- Šahnazarovam.
Kai jau bie saceits vairoik par mienesi nu 4.marta 1916.goda 5 huzaru pulks stuovēja rezervī Randaukys folvarkā. Gumiļevam nu ituo laika tyka mozoik par treis dīnom. Jau 12.aprelī pec tikšonois ar poručiku V.A. Karamzinu Gumiļevs pamete mīreigū vītū Randaukys poļvarkā. Nu 12.apreļa huzāru eskadroni nūmaineja Daugovys krosta īrokumūs dragūnus kaujis īcirknī nu Laurim leidz Juoņupei.. 13. apreļs. Maiņa nūtyka pilņeigā klusumā, dzierdams, kai pretinīks nūstyprynoj sovys pozicejis. Pa dīnu Ružu solys rajonā manāts airostats, Pretinīks pa ratam ar artilerejis luodenim apšauda Neicgaļa staceji i Avsejevkys poļvarku. 14.aprelī pretinīks atsevišķim artilerejis šuovinim apšauda Neicgaļa poļvarku. Pa Avsejevkys poļvarku izšauti 4 smogī luodeni. Myusu artilereja raida atbildis šuoviņus.. Otkon pasaceļ pretinīka aerostats.. Puorliduo vīns myusu i pretinīka lidaparāts.. 15.apreļs. Pretinīks mūdrs, pa nakti pastyprynoj sardzis, šaun raketis. Naktī Daugovys krostā uzstuodeits sorkon- bolty- malns karūgs. Pa Neicgaļa stacejis nakti izšauti div luodeni.. Myusejī napalīk poruodā.
Stepanovs J. Dorbs ..Dzejnīks karā,, autors roksta. Tagad Neicgaļa staceja tymā pošā vītā, tik poļavarkys vītā pošlaik [Neicgaļa cīms.. Daugovys krostā jūprūjom stuov skaista bazneica. Calta 1861 godā.. Avsejevkys poļvarka atsarūn vairoik iz zīmelim Daugovys krostā pretim tagadejai stacejai Surgunta.. Nu Avsejevkys sazaglobuojīs aizaudzs parks i muorks. Poļvarkys muoju nav. Vītejī zyna stuostēt, vyss sadedzs pyrmuo pasulis kara laikā. Daudzois vītois Daugovys krostūs radzmys īrokumu palīkys.[ 1993.gods Stepanovs]
Obpusejuo apšaude, kura naradē jyutamus zaudējumus nivīnai nu karuojūšuom pusem turpynuojās leidz 20. apreļam. 21. aprels. Īrokumu dorbi pi myusim i pretinīka pa naktim.. Pa dīnu artilereja. Pretinīks šaun pa Buivesko- Neicgali, mes pa Ružys solu.. Puorliduoja ,, Iļja Muomecs,, 22.apreļs. Dīnā myusu artilerejis luodeni aizdadzynuoja Ružu, kur vuocīšim beja patronu , i rakešu nūlyktova, bie dzirdami spruodzīni.. Nuokušā dīnā pretinīks pastyprynuoja apšaudi, itymā dīnā labi sevi paruodeja Gumiļeva caturtais eskadrons. 23.apreļs.. Nakts mīreiga, nu reita izacēle ugunsgrāks nu dzierkstelis pi eskadrona komandiera muojis. Tyka nūdzāsts. Vysu dīnu stypra myusu krosta apšaude, truopēja dzelzsceļa muojeņā n-170 [ telefons turpynuo dorboitīs]. Teik apšaudeita Avsejevkys poļvarka, aizadagois dīnvydaustrumu pusis saimnīceibys ākys poļvarkā. Viejš guni puornese pa lūpu pogolmu i rodois draudi pošai poļvarkai i mežeņam kurš sedze caturtū eskadronu. Kūpeigim spākim huzāri i paleigā atnuokušī ūtruos ruotys sapieri guni apdzēse. Vysi dorbi nūtyka zam pretinīka guņs leidz pat plkst.20-00. Sevišķi centeigi pastruoduoja caturtais huzaru eskadrons. Myusu artilereja aizdadzynuoja vairoikys muojis Kriškinānu solā. Nuokušā reitā nūtyka dīvkolkojums Jaunajā solā. Laiks sylts. Pulka pavielī n- 121 nu 27.apreļa izteikta komandiera pateiceiba apakšpulkvežam Radeckim, i 4.eskadrona komanderam rotmistram Melik- Šahnazarovam. Huzarim par pošaizlīdzeigu dorbu paļdis.
Jau pīminātuo sola Novaja atsarodois gabaleni nu Daugovys pi Juoņu upis, natuoli nu Neicgaļa. Vēl nazcik godu atpakaļ tī beja vaca kūka bazneiceņa, bet jau deveņdasmytūs godu suokumā, pyrms munys īrašonōis jūs nūjauce.[Stepanovs,]
Atlykušos dežurys dīnys paguo mīreigi, bet suoka pasaslyktynoit laiks. 24. apreļs. Nakst mīreiga, dīna parosta apšaude. 25.apreļs. Nu pretinīka pusis uz Neicgali apkuortni izgaismuoja prožektors. Dīna rata apšaude. Nalels sylts leits. 26.apreļs. Naktds mīreiga, apšaudeja kazakus.. Suokois stypri leiti, sabūjuoja ceļus. 12 stundēs kaujis īcirkni nūdevem ulanim. Ceļi izšķeiduši.. Eskadroni car Kolupu īsarūn Randaukā., tai kai caur Vuorkovu celi naizbraucami. Isaqrodom izvītojumā ap 4 voi sešim
Huzāru kaujis īcirknis Neicgaļa stacejis rajonā atsaroda 20 kilometrus nu poļvarkys Randoļ rītumi virzīnī. Uz jū beja jau mineitī divēji celi. Kai mineits kaujis žurnālā nu 27 leidz 30.apreļam; laiks straujis mainois, solts līti. Atguo pīktīs marša eskadrons. Labi apmuoceits. Kotru dīnu īt muoceibys pa eskadronim. Ar pulka pavieli n-123 praporsčiks Gumiļevs nūzeimāts par dežurantu pulkā. Gumiļeva vuords mineits pavielī n-124 nu 30.apreļa Gumiļeva personeigū zyrgu īskaitēt uzturā nu 10.apreļa. Pamatojums. Gumiļeva ziņojums. Kai jau bie mynāts, ka 30.aprelī beja reikoits svātku golds pavodūt atvalinojumā bejušu caturtuo eskadrona komandieri Akseli Radecki, kura laikā tyka dzeji tyka lasies Gumiļevs.
Maja suokumā Huzaru pulks jūprūjom atsaroda Randaukys rajonā. Pulka ziņojumūs nu 1.leidz 10. majam atzeimāts; Pulks atsarūn 6. Kavalerejis korpusa rezervī poļvarkys Randoļ rajonā. Laiks strauji pazaslyktynuoja- palyka solts, leits kotru dīnu, atguo 5 marša eskadrons, kuru atvede rotmistrs Protasjevs, labi apmuoceits. Atbrauce jaunīs divizejis prīkšnīks generals Nilovs, sareikuoja pulkam skati – palyka apmīrynoits.. Kotru dīnu nūteik juošonys apmuoceiba. Rezervī pulks stuoveja leidz 10.majam, kod par jaunu devēs kaujis dežurois uz īprīkšejī vītu- Avsejevku pi Daugovys. Lykois nikas nalīcynuoja par Gumiļeva aizbraukšonu, bet itymois dežurois juo vairs nabeja, bet slyktī laika apstuokli jū izsyta nu īryndys. Vēl eisi pyrms evakuacejis jis uzraksteja; Eisu lirisku viestuli Tumpovskai Margaritai 1916 goda 5.majā; Ilgi narakstieju dūmuoji evakuētīs i sazatikt,bet tagad jyutūs loboik i laikam pulkā palikšu pa vosoru.Mes nakarojam i skumstom, as sevišķi. Losu svātuo Augustina grāksyudzi i dūmoju par Tevi. Pulka pavielī n-141 nu 16.maja 1916 goda izziņoits; Saslymušū i evakueitū uorsteišonai praporsčiku Gumiļovu skaitēt par slymu nu šuo goda 6.maja. 7.maja Gumiļevs jau beja Petrogradā. Gumiļevam tyka atkluota plaušu kaite i jū īvītuo Leluos pils lazaretē Carskoje Selo, kur par vacoikū medmuosu beja ķeizarīne Aleksandra Fjodorovna, pulkā kurā dīņāja Gumiļevs aizbildņa. Vosorā atsagrīzēs pulkā, kurš tūlaik beja izvītoits Lemburgys pilī [ tagad Mālpils] i turpynuoja dīnastu. Pulks nakaroi, a teik izvastys intensīvys muoceibys.
Īsadūmoj četrdesmit virsnīku nosojās pa karjerim, bez celim, nu kolna, kolnā,, car mežu, pa orumim, juopuorvar šķieršļi; kanāly, barjerys. Secišķi palykuse atminī strauja nūguoze, kurys vydā žugs i aiz juo gruovs. Pādejū raizi treis juotnīki nūzaguoze ar vysim zyrgim. As jau div raizis niemu daleibu itymois sacīkstēs, bet na raizi nakrytu, kas radeja izbreinu dīnasta bīdru vydā. [ nu viestulis muotei 1916.goda 2.augustā]
1921.godā Gumiļevs beja aresteits aizdūmois par daleibu sazvieresteibā, juo lītu safabricej izmaklātuojs Sorenzons Ševeļs, i pīprosa nuovis sūdu. Oculīcinīki stuosteja, ka pyrms nuovis jis mīreigi sapeipies cigareti i nav pagrīzs muguru sovom bendem.
J.Stepanovs sovā dorbā aproksta ceļojumu uz Latgolu 1993. godā:
,,Skaistuyo muižnīku muoja sazaglobuojusēs – bejušuo poļvarka Randoļ. Muoja ļūti gleznaina, asimetriska, ar tūrneiti i plašu balkonu –terasi, kurā nūrūbežoita ar ažuru metāla restem i izdaiļoita ar akmins vāzem. Un atsarūn parka vydā tagadejā Aredolis cīmā.. Golvanajā tūrnī ģimenis ģerbūns i byuvis datums 1901 gods. Kod 1993.godā izadevās tyr byut, muoja beja nūlaista, pamasta i prasējās pec steidzama remonta. Par laimi atrostuos myusdīni fotografējis līcynoj, ka muoja puordzeivuojuse nalaikus. Arendolis apkuyortne gleznaina, parkā originala byuve- vaclaiceiga nu ceglym calta divstuovu pierts, kuru huzaru beja izmontuojušs. Cīmā natuoli nu muižys stuov bazneica. ,,
Pietūt muižys viesturi asu lasies un dzierdies daudz bejušū tai saucamuos Āmuļu pamatskolys školoituoju i absolventu atminis. Par Āmuļu[ tī ir parazītaugi] pamatskolu tyka nūsaukta diktatora Ulmaņa laikā, laikā lai izdzāstu nu tautys atminis Randaukys nūsaukumu, kurš cielīs nu sana lībīšu cīma Dubnys upis krostā. Nivīns nu atmiņu atstuojiejim nav saskaties muižys arhitekturys skaistumu, redzies tik školu ar klasem, pionieru ustobom, fizkulturys zāļom. Bet tei nav jūs vaiņa, j;ityka muoceiti par septinim symtim verdzeibys godu. Kauč kai vādzēja attaisnoit eipašumu atņemšonu vīnim i atdūšonu cytim.
Kai mes radzom nu dzejnīka Stepanova Jevgenija dorba, ka Karamzins un cyti virsnīki, kurim poši beja muižnīki, naskotūtīs uz tīm tragiskīm kara apstuoklim, prota nūviertēt arhitektūru, poši kara laikā sacereja dzeji i iz teresis jū klausejās, bet tys bie leidz tam, kod varu 5.armejā puorņēme tai saucamī ,,Dvincy,, par armejis tribunāla prīkšnīku tyka īcalts ,,latviešu ,, dzejnīks A. Eiduks.
Tod i suoka demolēt muižys. Randaukys kapleica, calta 1772.godā [pec Manteifeļa G. piedejuma] tyka nūjaukta i sakurynoita molkā. Muižys miebelis sakurynoitus molkā, izpuordūtys, daļa durovu i lūgi nūzogti Nikas loboiks itū poļvarku, nagaideja i Latvejis laikā, ja muižnīki natyka nūšauti, kai Gumiļevs Padumju Krīvejā, tod muižys tyka ar Stučkys metodem konfiscātus un izdaleitys jaunuos varys slavynoituojim.
Voi tys atņese jīm laimi nazynu, bet tys jau byus temats cytam stuostam. Beidzūt šitū viesturiskū īskotu, dūmoju, ka nu ir peļniejuse itei vīta Latgolā lai te tyktu uzlykta pīminis zeime N.Gumiļevam.
