Ko tu nezināji par geišām?26

Īstais geišai pa ielu jākustas tā, it kā viņa slīdētu pāris centimetrus virs zemes, nedrīkst būt nekādu gurnu kustību. Geišām ir speciāli apavi, gatavoti no koka (kuru konceptu no tiem, manuprāt aizguvusi Lady Gaga), tiem nav papēža, bet ir krietni paaugstināts purngals, tāpēc geiša ir spiesta saglabāt visu savu līdzsvaru tikai ar pēdas pirkstgaliem un priekšējo pēdas velvi. Esmu pilnīgi pārliecināta, ja man nāktos uzvilk šādus apavus un staigāt ar tādiem, es pēc pirmajiem 10 metriem jau būtu iestādījusi bieti. Un neaizmirstam, ka geišai ir ne tikai jāsaglabā līdzsvars, bet arī jākustās kā ēteriskai un garīgai būtnei.

Lai kļūtu par īstu geišu ir jāiziet caur daudz un dažādiem rituāliem. Ir īpašas geišu skolas, kur meitenēm māca dziedāt, dejot un spēlēt mūzikas intrumentus, atkarībā no meitenes spējām. Talants šajā profesijā ir ļoti nozīmīgs. Parasti spējīgas skolnieces iegūst sev aizbildni - pieredzējušu geišu, kas jaunajai meitenei iemāca visu, ko prot pati, arī to kā patikt vīriešiem. Sādas mācekles sauc mar maiko. Tās pirmo reizi dodas pie geišu friziera un, jāatzīst, ka tas ir mokošs process - meitenes mati tiek ar rupju suku pieziesti ar vasku, lai tie saglabātu formu, meitenēm ir jāmiemācās gulēt uz koka paautinājuma, lai nesabojātu frizūru, protams, pirmajās reizēs miegā meitenes galva noslīdz no paaugstinājuma; apkārt tam ir izkaisīti rīsa graudi, tāpēc frizūra tiek sabojāta un meiteni gaida 3 stundu mocības frizieru salonā nākamajā dienā. Parasti tas turpinās vairākas nedēļas, kamēr meitene iemācā gulēt TIKAI uz paaugtinājuma. Matos tiek ievītas persiku krāsas lentes, kas simbolizē to, ka meitene ir nevainīga un ir gatava izsolei par savu nevainību. jo par dārgāku cenu tiek pārdota maiko nevainība, jo vērtīgāka geiša viņa skaitās. Pirms izsoles maiko tiek vesta uz rituālu, kurā tai jāizdzer tase tējas un pēc tājas biezumu rakstiem un meitenes dzimšanas datiem un horoskopa (japāņiem ir cits horoskops), tai tiek dots cits vārds, kas parasti sākas ar to pašu burtu, ar kuru sākas viņas matronas - pieredzējušās geišas vārds. Ar šo vārdu jaunajai gešai būs jādzīvo visu atlikušo mūžu. Tiek izvēlēts vārds, kas jaunajai geišai, saskaņā ar almanahu, dos vislielāko laimi. Ja laimi nenesīs neviens vārds, kurš sākas ar vecākās geišas vārda pirmo burtu, tad tiek izvēlēts cits sākumburts, visbiežāk saistībā ar jaunās geišas dzimšanas laiku.

Maiko tērpi ir viskrāšņākie un košākie, īstās geišas ģērbjas pieticigākos toņos. Tas ir tāpēc, lai jaunā un ziedošā maiko pievērstu sev visvairāk uzmanības un iegūtu sev labvēļus, kas viņai noderēs turpmākajā dzīvē. Maiko vienmēr pavada viņas patrona, mācekle nekur nedrīkst doties viena. Geiša, kas ir atbildīga par maiko, iepazīstina savu aizbiltamo ar visiem saviem paziņām un draugiem un ņem maiko līdzi uz visiem sabiedriskajiem pasākumiem, izbraukumiem un tējas namiņiem, kur vien tā ir ielūgta. Gluži tāpat kā geiša, arī maiko saņem samaksu par pavadīto laiku klientu lokā.

Starp maiko un klientu nekādā gadījumā nedrīkst būt seksuālas attiecības, maiko ir jābūt nevainīgai. Gan maiko, gan geiša drīkst pieņemt dāvanas no cilvēkiem, kuru tās izklaidē ar sarunām, mūziku, dziedāšanu un dejošanu. Vienīgie seksuālie signāli, kas pat ir vēlami, jo austrumu vīriešiem tie šķiet ļoti kārdinoši ir - kad maiko lej vīrieša tasītē tēju, tā nedaudz atvelk kimono piedrukni, lai uz īsu brīdi (ne ilgāk par 2 sekundēm), būtu redzama plaukstas locītava. Tāpat japāņu vīriešiem ļoti uzbudinošs šķiet sievietes kakls, tāpēc maiko tas ir atsegts, kaut gan krāsots un uz tā ir trīs melnas svītras, kā tīģerim.

Lai maiko kļūtu par īstu geišu, tai ir jāzaudē nevainība. Kamēr meitene ir jaunava, viņa nevar kļūt par īstu geišu. Kā maiko tā ir ieguvusi tos kontaktus, kuri ir viņas patronesei geišai, jo, ja geišas aizbildnībā ir maiko, tad geiša nedrīkst apmeklēt nevienu pasākumu, neņemot līdzi savu maiko, Tātad, jo ietekmīgāka un populārāka geiša ņem savā aizbildniecībā maioko, jo vairāk jaunajai maiko paveras iespējas pašai kļūt par ievērojamu geišu, ja vien jaunajai meitenei piemīt talants.

Japāņu vīriešiem geišas likās tik pievilcīgas un talantīgas, ka tās viņos izraisīja sajūsmu un geišām bieži vien tik pasniegtas dārgas dāvanas, piemēram, rotaslietas, dārgi kimono un dārgas piemiņas lietas. Ir vēl kāda lieta, ko derētu atcerēties arī esot mūsdienu Japānā - ja jums pasniedz dāvanu, tad tas ir cieņas un patikas apliecinājums, bet neatveriet to tūlīt devēja acu priekšā,  tā vietā sirsnīgi pateicieties un atveriet to vēlāk. Dāvanas atvēršana uzreiz Japānā tiek uzskatīta par lielu rupjību.

Maiko jaunavību, protams, nezaudēs ar pirmo pretimnācēju, bet gan ar kādu no vīriešiem, ar kuriem pazīstama vecākā geiša. Tiek rīkota izsole - kurš sola vairāk, tas arī pavadīs nakti ar meiteni. Abi iedzer sakē, pavakariņo kopā un tad maiko guļas uz tatami (bambusa paklājiņa) vienā halātiņā, zem kura nav nekā. Atšķirībā no rietumu tradīcijām, kurās seko kaislīgi skūpsti un mīcīšanās, maiko guļ pilnīgi nekustīgi (viņas galva vēljoprojām ir uz koka paaugstinājuma, lai nesabojātu frizūru, tā tas būs visu viņas mūžu kā geišai) un vīrietis viņu izģērbj. Akts ir tik primitīvs, cik vien var būt - iebāž, izvelk līdz vīrietis pabeidz. Palags, kas uzklāts uz tatami tiek saglabāts, lai to parādītu okijas saimniecei, lai pierādītu meitenes nevainību. Pēc tam jaunajai geišai tiek uzvilkts sarkans kimono (kādu nedrīskt valkāt maiko) un tā atgriežas savā okijā kā pilntiesīga geiša.

Geišas mājvietu sauc par okiju. Tai ir saimniece, saukta par ''māti''. Vienā okijā var mitināties vairākas geišas un maiko. kā arī mazas meitenes, kas gatavojas kļūt par maiko, kad apguvušas nepieciešamās prasmes. Vīriešu klātbūtne okijā ir aizliegta. Ja okijā tiek pieķerts vīrietis, tad geiša, kas šo vīrieti tajā ievedusi, tiek padzīta no okijas un praktiski tai nav citas izvēles kā kļūt par prostitūtu. Prostitūtu no geišas var atšķirt pavisam vienkārši. Abas valkā kimono, bet geišai tas būs aizsiets aizmugurē, bet prostitūtai priekšpusē, lai tā varētu pati izģērbties un apģerbties.

Arī geišām ir atļautas seksuālas attiecības, bet tikai ar vienu vīrieti. Arī tas notiek ar tradīcijas palīdzību. Vīrieti, kas vēlas iegūt kādu geišu sauc par dannu. Lai šis līgums tiktu noslēgts, jāvienojas ar okijas ''māti'' par geišas cenu. Geiša patur tiesības piedalīties tējas namiņu pasākumos, izklaidēt viesus ar savu muzicēšanu, dziedāšanu, dejošanu un sarunām, bet tā nedrīkst iegūt otru dannu. Vienošanās starp geišu un dannu notiek okijā abiem kopīgi solot uzticību un godu un geišas pakļaušanos dannam (ja danna nevēlas, lai geiša apmeklētu kādu konkrētu pasākumu vai veiktu abortu, tad geišai jāpakļaujas šiem lūgumiem) un izdzerot katram tasi sakē.

Protam, vērojot geišu neparasto izkatu, ir vairāk nekā skaidrs, ka tiek izmantots daudz kosmētikas. Balto sejas krāsu iegūst sajaucot lakstīgalu mēslus ar talku. Daudzos kosmētikas līdzekļos sejas krāsošanai ir arī svins. Tiek krāsotas arī lūpas, acis un uzacis. Matos tiek nežēlīgi zieķēts vasks. 

Tā kā kakls japāņu vīriešiem šķiet sevišķi pievilcīgs, arī tas tika apstrādāts ar balto krāvielu un uz tā tika zīmētas melmā scītras un loki, kas apliecināja geišas sociālo statusu.

Nedz ādai, nedz veselībai tas nenāca par labu. Daudz geišu mira no saindēšanās ar svinu, citas sabojāja savu ādu līdz pat dzīves beigām.

Un atcerieties, šis ir raksts par Japānu īsi pirms 2. Pasaules kara, tagad tā ir pokemonu, rozā matu, gumijas leļļu un ūdensizturīgu telefonu valsts. Lai Jums priecīgs ceļojums vēsturē.