Vēl gluži nesen par Ķīnas piramīdām teju neviens neko nezināja. Ka tādas vispār ir, 20. gadsimta vidū palīdzēja atskārst atbilstošā reģiona aerofoto un kosmisko uzņēmumu attēli. Vēl aizvien Ķīnas valdība kategoriski aizliedz citu valstu pētniekiem ierasties šajā apvidū. Rūpīgi izpētot Ķīnas pilsētas Siaņas topogrāfiskās kartes fotokopiju, speciālisti un pētnieki noskaidrojuši, ka netālu no Siaņas ir vieta, kur vientuļi slejas 16 mīklainas, neizpētītas piramīdas. Dažas no tām ir lielākas par labi zināmajām Ēģiptes piramīdām...
Ķīnas piramīdas5
108
1
Jaunzēlandiešu aviators Brjūss Kagi 1963. gadā nejauši atrada kādu 1912. gadā rakstītu dienasgrāmatu. Tās autors bija Austrālijas tirgonis Freds Meijers Šrēders, kurš no Ķīnas Lielā Mūra uz valsts iekšieni vadīja preču karavānas. Reiz, braucot gar Ķīnas un Mongolijas robežu, pavadonis mongoļu garīgais guru Bogdihans viņam teicis: "Drīz mēs brauksim garām septiņām piramīdām, kas atrodas blakus senajai Ķīnas galvaspilsētai Siaņfū..." Šrēders dienasgrāmatā turpina: "Pēc vairāku dienu ilgas, nogurdinošas braukšanas mēs pēkšņi tālumā ievērojām kaut ko paceļamies virs horizonta. Pirmajā acumirklī tas izskatījās kā kalns, taču, piebraucot tuvāk, redzējām, ka tā ir būve ar četrām pareizi izveidotām skaldnēm, kas savienojas nošķeltā virsotnē." Šrēders sajutis godbijīgu pārsteigumu, uzskatot, ka skatienam pavēries visiespaidīgākais cilvēka roku darba auglis, kādu viņam savā dzīvē nācies redzēt. "Mēs tām tuvojāmies no austrumiem un redzējām, ka ziemeļu grupā bija trīs giganti, savukārt pārējās piramīdas secīgā kartībā bija viena par otru mazākas, un pēdējā dienvidos bija vismazākā. Tās bija izvietotas aptuveni sešu vai astoņu jūdžu platībā līdzenumā, kas mazliet pacēlās virs apkaimes laukiem un apdzīvotajām vietām.”
Šīs celtnes allaž bija atradušās iedzīvotāju acu priekšā, bet vienlaikus tās bija absolūti nezināmas visai pārējai cilvēcei. Lielā piramīda slējās aptuveni 300 metru augstumā (proti – gandrīz divreiz augstāk par Heopsa piramīdu!). Ķīniešu piramīdas četras skaldnes bija ideāli noorientētas atbilstoši kompasam. Katra piramīdas skaldne bija citā krāsā: melnā nozīmēja ziemeļus, zaļganzilā austrumus, sarkanā dienvidus un baltā rietumus. Piramīdas nošķeltā virsma bija nobērta dzeltenām smiltīm. Kaut kad agrāk piramīdas skaldnēs bijuši pakāpieni, kas veduši līdz pašai augšai, taču tagad tās aizbēruši no augšas kritušie akmeņi. Lejasdaļā varēja novērot rupji tēstu akmens bluķu pakāpienus – katrs akmens gabals bija aptuveni vienu kvadrātmetru liels. Gluži kā vairākums būvju Ķīnā, pati piramīda bija māla kleķa celtne. Gar tās sienām stiepās pamatīgas, kanjona apmēriem atbilstošas dziļvagas. Arī tās bija akmeņiem aizbērtas. „Nogāzēs auga koki un krūmāji, tādējādi it kā nogludinot piramīdu kontūras, piešķirot tām dabas veidota objekta aprises. Šis lieliskais skats mani dziļi saviļņoja. Meklējot kādu ieeju, mēs apbraucām piramīdas no visām pusēm, taču nekā tamlīdzīga neatradām. Bogdihans teica, ka piramīdas šeit pastāvot jau vismaz 5000 gadu." Šrēders bijis viens no nedaudzajiem ārpasaules ļaudīm, kuram palaimējies Šansī provinces piramīdu kompleksu aplūkot savām acīm.
Amerikāņu pētnieku Vensu Tjēdu galvenokārt interesēja Ķīnas piramīdas ģeogrāfiskās koordinātas. Siaņa atrodas uz ziemeļu platuma 34. grāda. Ķīnas piramīdu izvietojums ļoti atgādinot Ēģiptes piramīdu izvietojumu. Tas rosina domāt, ka to būvniecībā piedalījušies aizvēsturiskie būvētāji un viņi piederējuši vienai civilizācijai. Veidojas priekšstats, ka katrai piramīdai piemīt īpaša funkcija un katru piramīdu pāri visā pasaulē vieno kāda ģeometriska atbilstība. Ēģiptiešu piramīdu komplekss izvietots uz ziemeļu platuma 30. grāda, ķīniešu – uz 34. grāda. Domājams, gan jau kaut kad izskaitļos visas atbilstības, kas vieno Gīzas un Šansī līdzenuma koordinātas. Tjēds uzskata, ka Šansī līdzenuma piramīda, kas tagad kartē iezīmēta ar 4. numuru, visticamāk, ir tieši tā celtne, kas nofotografēta 1947. gadā. "Mani aprēķini liecina, ka starp šo piramīdu un lielo Heopsa piramīdu varēja būt kāda saikne, jo abu pamatā likts skaitlis 16944.”
Nav apšaubāms, ka vislielākās piramīdas katrā grupā pilda kādu īpašu funkciju. Iespējams, piramīdu iekšienē bijuši kādi īpaši elektronu aparāti, kas ierosinājuši sakaru nodrošināšanai nepieciešamās svārstības. Bet varbūt tam nemaz nebija vajadzīgi kādi speciāli aparāti, varbūt pietika ar pašām piramīdām? Varbūt pati to konstrukcija piešķīra iespēju veikt domu apmaiņu, ja priesteri vai zinātnieki atradās speciālās telpās piramīdu iekšienē kādā konkrētā punktā? Pieņēmumu ir daudz, bet atbilžu nav...
Mazliet pārsteidzoši, bet sanāk, ka Šansī province "iekrīt" tā dēvētā Krievu tīmekļa piecstūru ribas viducī. Tam uzmanību pievērš arī Venss Tjēds: "Savā jaunākajā grāmatā esmu minējis, ka divi krievu elektronikas speciālisti Valērijs Makarovs un Vjačeslavs Morozovs žurnālā "Himija i Žižņ" ("Ķīmija un Dzīve") publicējuši rakstu "Pasaules enerģētisko meridiānu teorija". Viņu piedāvātais tīklojuma ģeometriskais musturs atšķiras no mana, taču tajā ieslēptas tās pašas matemātiskās atbilstības. Viņu raksta pamatā ir visdažādāko ģeoķīmijas, ornitoloģijas un meteoroloģijas procesu pētījumi. Viņi apgalvo, ka zemeslode veido dubultas kārtības struktūru. Pirmais tīklojums – 12 piecstūru, otrais – 12 trijstūru, kas kopumā veido divdesmitskaldni. Viņi apgalvo, ka, savietojot šos divus tīklojumus, iespējams izveidot Zemes enerģētisko kanālu tīklu. „Ja krieviem ir taisnība, tad tajā platumā, kādā atrodas Heopsa piramīda, vajadzētu atrasties arī kādai citai piramīdai vai kādam citam megalītiskam veidojumam. Un šī vieta sakrīt ar Ķīnas pilsētas Setčanas austrumu nomali. Ir liecības un pat fotoattēli, kas uzrāda lielu piramīdu kalnu rajonā pie Ķīnas un Indijas robežas.”
Otrā pasaules kara gados ASV GKS piloti veica neskaitāmus lidojumus virs Himalajiem Indijas un Ķīnas robežas rajonā, nodrošinot Ķīnas armiju ar proviantu un bruņojumu. Viena tāda reisa laikā, veicot lidojumu pāri vietai, kas iedēvēta par "Nāves ieleju", pilota Džeimsa Gausmana vadītajai lidmašīnai sāka niķoties motors, viens no dzinējiem gandrīz noslāpa. Kad jau sāka sasalt degviela, Kausmans nolēma nolaisties mazliet zemāk, lai gan tas bija ļoti bīstami, jo tur valdīja tradicionālā migla. Lidojot bāzes virzienā Indijā Asanas štatā, virs kalnu virsotnēm lidmašīna veica savādas zigzagveida kustības. Lidmašīna atradās virs ielejas, un tad pēkšņi tieši apakšā Kausmans ieraudzīja gigantisku apmēru baltu, spīguļojošu piramīdu! Celtne bija balta no visām pusēm. Tās virsotnē varēja saskatīt milzīgu kristālu, kas zaigoja gluži kā dārgmetāls. Tas varēja būt mākslīgi radīts kristāls. Lidmašīnas apkalpe jutās apmulsusi, ieraugot tik grandiozu skatu. Nebija iespējams tās tuvumā nolaisties, bet Kausmans vismaz trīs reizes no visām pusēm aplidoja piramīdai. Drīz viņš zem spārna ieraudzīja upi Brahmaputru un turpināja lidojumu uz bāzi.
Ar šo apgabalu saistās gadu tūkstošiem glabāti noslēpumi, taču šodien, izmantojot fotografēšanas un filmēšanas iekārtas, kas izvietotas mākslīgajos pavadoņos, iespējams sīki izpētīt pat vismazāko planētas punktiņu. Kāpēc gan par šo piramīdu aizvien klusē pētnieki? Milzīgo Marmora piramīdu, kas atrodas uz Ķīnas un Indijas robežas, jau vairākkārt fotografējuši militārie pavadoņi, un šie uzņēmumi pat nokļuvuši preses slejās. Taču aizvien vēl nav nekāda zinātniska izskaidrojuma tam, kādēļ šī piramīda izvietota tieši uz 72. garuma grāda atbilstoši Heopsa piramīdai. Arī pats šīs piramīdas un Šansī provinces piramīdu esamības fakts aizvien noliegts vai vismaz glabāts zem kosmiskās izpētes aģentūru slepenības zieģeļiem.
Kausmans min "Nāves ieleju", ko šķērsojis mirkli pirms piramīdas. Par šo ieleju, kas atrodas Sičuaņas provincē, klīst dažādas leģendas. Vēl to dēvē arī par "Melnā bambusa ieleju". 1950. gada vasarā tur pēkšņi pazuduši apmēram 100 cilvēku, neizskaidrojamu iemeslu dēļ avarējusi kāda lidmašīna. Par to informēja arī prese. 1962. gadā šī ieleja "aprija" ģeologu grupu, no kuras dzīvajos palika tikai viens, vietējais pavadonis, kurš notikušo aprakstījis šādi: "Tiklīdz vienība iegāja aizā, to momentāni ieskāva bieza migla. Kļuva dzirdamas neizskaidrojamas skaņas. Kad migla izklīda, pārējo vienības dalībnieku vairāk nebija..."
Nesen Sičuaņas anomālo zonu apmeklēja cita pētnieku grupa, un viņi uzskata, ka šīs apkaimes nelaimes saistītas ar pūstošo augu piesātinātajiem izgarojumiem. To iespaidā cilvēks sākot izjust elpas trūkumu, zaudē orientēšanās spējas, apjūk un ātri iet bojā šajā vietā bieži sastopamajos akačos. Tāpat "Melnā bambusa ielejā" nesen atklāts spēcīgs magnētiskais lauks. Līdzīgs lauks atklāts arī citā Ķīnas "Nāves ielejā", kas atrodas Cziliņas provinces Čanbaju kalnos. Šajā vietā prātā sajūk kompasa adatiņa, bet cilvēki ieslīgst dīvainā transā, zaudējot gan orientāciju, gan atmiņu. Ceļotāji sāk riņķot pa apli, nespējot atrast izeju.
Pētnieki jautā – vai šīs mīklainās magnētiskā lauka barjeras nav specifiska aizsardzība pret nevēlamiem svešiniekiem, lai viņi nespētu atrast ceļu uz Marmora piramīdu, kuras būtību un sūtību aizvien nav lemts izzināt. Mēs varam tikai iedomāties, ka šī noslēpumainā vieta pieder, piemēram, kādai ārpuszemes civilizācijai, kas, iespējams, savdabīgi vada vai vismaz vadījusi mūsu civilizāciju. Un Marmora piramīdai, iespējams, ir tikpat daudz gadu, cik Ēģiptes. Atcerēsimies arī Jeļenas Blavatskas brīdinājumu: "Lielais Drakons izrāda cieņu tikai Gudrības Čūskām, kuru alu pēdas tagad apslēptas zem trīsstūrveida akmeņiem." Citiem vārdiem sakot – zem "piramīdām četros pasaules stūros".
Tev patiks šie raksti
