Dzelzceļa sliežu platums Eiropā - lai cik tas neticami būtu- ir tāds pateicoties senajiem romiešiem, kuri visā ļoti mīlēja noteiktu kārtību.
Dzelzceļa sliežu platums Eiropā - lai cik tas neticami būtu- ir tāds pateicoties senajiem romiešiem, kuri visā ļoti mīlēja noteiktu kārtību.
Lai rati nelūztu, pārlecot no vienas iebrauktas riteņu sliedes uz otru, tika izlemts, ka visiem ratiem un vezumiem Romas impērijā jabūt vienā platumā. Attālumam starp riteņiem ir jābūt 1435 mm un nekā citādi.
Jāpiebilst, ka birokrātiskajiem standartiem ir raksturīgs ļoooti ilgs mūžs.
Ne vienam vien cilvēciņam ir nācies šausmināties par kaut kādiem valsts noteiktiem standartiem un burkšķēt- kāda sasodīta pakaļa to ir izdomājusi, un attiecībā uz sliežu ceļu platumu tas ir ļoti jau nu vietā- ratu asu garums senajā Romā tika noteikts tāds, lai armijas vezumos varētu iejūgt divus zirgus.
Šis standarts ir saglabājies lielākajā daļā Eiropas valstu, Kad XIX gs Anglijā būvēja pirmo dzelzceļu - jauno tehnikas brīnumu - tvaikmašīnas - būvēja tikpat platas, kā diližansus. Šodien vairumā Eiropas valstu un ASV - kur dzelzceļus būvēja angļu emigranti- ir tieši šis dzelzceļa sliežu platuma standarts- 4 pēdas 8,5 collas. Vēl XIX gs inženieri sprieda, ka - ja būtu iespēja visu būvēt no jauna- attālumu starp sliedēm izvēlētos platāku.
Tā kā Krievijas impērijā dzelzceļu būvēja krietni vēlāk kā Eiropas valstīs, sliežu ceļa platuma standarts bija 1524 mm un toreiz Krievijas sliežu ceļa platums bija tehniskā progresa priekšgalā.
Кā vēsta sens nostāsts, kad projektēja pirmo dzelzceļu Krievijā - līniju Sankt- Pēterburga- Maskava, ministri atnāca apspriest projektu ar pašu caru, un apvaicājās pēc kronētās galvas viedokļa.
Viņi pavaicāja:
— Valdniek, dzelzceļu taisīsim tādu kā Eiropā vai platāku?
Cars Nikolajs I, kuram bija raksturīgas skarbas zaldāta manieres, krieviskā vienkāršībā apvaicājās:
— Nahren platāku?
Un tā kā ierēdņiem uzņemties atbildību jau tamos talajos laikos bija pretīgi, jautājumu uztvēra kā pavēli un dzelzceļu tā arī uzbūvēja- par mārrutka tiesu platāku. No kā izriet, ka cara mārrutka garums bija 1524 mm - 1435 mm= 89 mm. .
Latviju tas vēl joprojām skar vistiešākajā veidā, jo Latvija tolaik atradās Krievijas impērijas sastāvā
Par to, ka šī sliežu ceļa platuma atšķirība radīs problēmas krietni vēlāk. neviens kaut kā toreiz neiedomājās.
Raksts par dzelzcela vesturi, bet komentaros apspriez cik gars bija Cara loc... atvainojos- marrutks.
Skaists raksts, bet patiesība ir skarbāka, sliežu platums atšķirās jo militāristi tā ieteica. Tajos laikos dzelzceļš bija ātrākais transporta veidz ar kuru var pārvadāt lielau cilvēku un ekipējuma daudzumu. Tādejādi lai neviens nespētu pēkšņi iebrukt Krievijā un ievest karaspēku dziļi valsts vidienē tika izlemts mainīt sliežu platumu. Pērējais ir leģenda, interesanta ,pikanta leģenda
Bļin bet es tapat nesapratu uz platajam ( pec krievu standarta ) sliedem uzripinaja šauros riteņus - ka ?
A eiropas sliežu platums atļava tas iebuvet pa vidu krievu slidem Nabaga eiropiesi vienmer kautkur ielien