Kas var būt jautrāk kā dzeršana un karš. Karš un dzeršana. Katram pa simt gramiem un uz priekšu. Lodes svilpj gar ausīm, apkārt dun artilērija, kaut kur netālu sprāgst lādiņš, kas norauj tavam biedram ķermeņa augšdaļu, liekot viņa kūpošajām zarnām izgāzties uz ... degvīna kastes. Sasodīts, uz degvīna kastes? Visa šmiga ar asinīm .. tas laikam liek tikai karot ar dubultu sparu, kas zina, varbūt ienaidniekam ir zacenes krājumi? :D
Bet ja nopietni temats - alkohols un pirmais pasaules karš.
... jo realitātē jau vairāk meta pa lampu aizmururē, nevis frontē :)
Lielbritānijas valdība bija krietni bažīga par alkohola patēriņu Pirmā pasaules kara laikā. Tā baidījās, ka kara gaitu un militārās tehnikas ražošanu kavē dzeršana ( un nevis otrādi :D ). Citas valdības, kas bija iesaistītas konfliktā arī bažījās par šo problēmu.
1914.gada augustā Krievijā tika aizliegta degvīna ražošana un tirdzniecība. Šis pasākums bija pilnīga izgāšanās, jo cilvēki, nespējot iegādāties degvīnu, sāka ražoti to paši (cik tipiski), kā rezultātā Krievijas valdība cieta nodokļu ieņēmumu samazinājumu par 30 (!) procentiem.
Mēģinājumi samazināt alkohola patēriņu, tika veikti arī Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Francijā un Itālijā. Lielbritānijā, Deivids Loids Džordžs, finanšu ministrs, vadīja kampaņu pret alkoholu. 1915 gada janvārī Deivids Loids Džordžs apgalvoja, ka „Lielbritānija cīnās ar Vāciešiem, Austriešiem un dzeršanu, un, ka cik noprotams, dzeršana esot lielākais no ienaidniekiem „.
Loids Džordžs uzsāka kampaņu, lai pārliecinātu valstiski svarīgas figūras dot solījumu, ka viņi nelietos alkoholu kara laikā. 1915 aprīlī karalis Džordžs 5. atbalstīja šo kampaņu, solot, ka Karaļnamā un tā mājsaimniecībā alkohols netiks patērēts, līdz karš nebūs beidzies.
Valdība bija īpaši norūpējusies par spirta daudzumu, ko patērē sievietes, kas darbojās ar kara munīciju. Četru Londonas krogu aptauja atklāja, ka vienas stundas laikā, sestdienas vakarā, alkoholu patērēja 1483 vīrieši, un 1946 sievietes.
1915.gada oktobrī Lielbritānijas valdība paziņoja par vairākiem pasākumiem, kas tās ieskatā samazinātu alkohola patēriņu. Ļaudis nedrīkstēja pirkt alkoholu priekš citām personām. Publisko namu darba laiki arī tika samazināti, no agrākajiem 12.00 –02.30, līdz 6.30 – 21.30. Pirms likuma maiņas, bārus varēja turēt atvērtus no 5.00 no rīta līdz 12.30 vakarā.
Valdība arī palielināja nodokļa likmi alkoholam. 1918.gadā pudele viskija maksāja 1 mārciņu - piecas reizes vairāk, kā pirms kara uzliesmojuma. Tas palīdzēja samazināt alkohola patēriņu. Lielbritānijas patērēja 89 miljonus galonu alkohola 1914.gadā, ši skaitlis bija samazinājies līdz 37 miljoniem galonu 1918.gadā. Arī sodīto skaits par dzērumu katastrofāli kritās kara laikā. Londonā 1914.gadā 67103 cilvēki tika atzīti par vainīgiem piedzeršanās pārkāpumā (mūsdienās laikam saucās „atrašanās sabiedriskā vietā cilvēka cieņu aizskarošā stāvoklī”). 1917.gadā šis skaitlis bija samazinājies līdz 16567 cilvēkiem.
