Kauja ilga no 1942. g. 23. augusta līdz 1943.g. 2. februārim. Tā bija lielākā kauja starp nacistisko Vāciju un Padomju savienību par Staļiningradu, tagad Volgogradu, Krievijas dienvidos. Tā ir palikusi arī kā asiņainākā kauja vēsturē. Pilsētai bija stratēģiska nozīme kā vāciešiem, tā arī PSRS. Pilsētas ar Staļina vārdu ieņemšana tika uzskatīta arī par goda lietu. Saskaitot kopā militāros un civilos zaudējumus, sanāk kopā ap 2 miljoniem upuru. PSRS to sauca par Lielā Tēvijas kara lielāko kauju, bet vēsturnieki uzskata to par konflikta lielāko kauju, kas apturēja nacistu tālāku virzīšanos un deva priekšroku karā Sabiedrotajiem. Kauja beidzās ar Vērmahta katastrofu, jo tika sakauti 265 000 karavīru. No 107 000 sagūstajiem karavīriem Vācijā uz 1955. g. atgriezās tikai 6000
