Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
152

Kalnu dzīvnieki? Kas tie tādi ir? Cik viņi tādi ir? Kur viņus var sastapt? Vai tādu ir daudz? Kas viņiem piemīt? Ar ko katrs no otra atšķiras? Turpini lasīt un uzzināsi.

MuflonsMuflons ir savvaļas... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
1.

Muflons

Muflons ir savvaļas aita, taču viņš ir lielāks un gudrāks par savu kūtis dzīvojošo radinieci. Mufloni dzīvo nelielos baros un ātri, lieliem lēcieniem pārvietojas pa kalniem. Šajā fotoattēlā redzamais muflons mīt Āzijā, taču viņi ir sastopami arī Eiropā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Gan tēviņam, gan mātītei ir uz aizmuguri saliekti ragi. Tēviņam tie ir ļoti gari, pat garāki par vienu metru. Asā redze ļauj muflonam jau no liela attāluma pamanīt savu ienaidnieku - vilku vai pumu. Vasarā tēviņi (auni) pievienojas mātīšu baram un badoties noskaidro, kurš ir stiprākais. Pēc četriem mēnešiem mātītes aiziet no bara, lai laistu pasaulē 1 vai 2 jērus, kuri divu nedēļu vecumā jau plūc zāli. Kad jēri ir 6 mēnešus veci, māte tos vairs nezīda. Muflons var nodzīvot 10 gadus, ja tikai viņa galva nekļūst par mednieka trofeju, kas rotā viesistabu.

Savvaļas kazaSavvaļas kaza... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
2.

Savvaļas kaza

Savvaļas kaza ir liels dzīvnieks ar gariem, asiem, atpakaļ vērstiem ragiem, kuri tēviņiem var būt pat 1 metru gari. Savvaļas kaza viegli un neiedomājami veikli kāpj kalnos un lec no klints uz klinti - tikko Tu esi viņu pamanījis, tā jau ir pazudusi skatienam. Savvaļas kazas dzīvo baros, kuros ir apmēram 10 dzīvnieki, turklāt tēviņu un mātīšu bari uzturas atsevišķi. Šie dzīvnieki pārtiek no augiem. Ziemā savvaļas kazas nokāpj no kalniem un patveras mežos. Tad viņu pamatbarība ir ķērpji un sūnas, bet reizēm arī nedaudz zāles, ko izdodas atrast, atkārpot sniegu. Ziemā, kad sākas pārošanas sezona, savvaļas kazu tēviņu un mātīšu bari apvienojas. Tēviņi badoties izrāda spēku un skaistumu, lai pierādītu savu pārākumu par sāncenšiem un piesaistītu mātīšu uzmanību. Pavasara beigās katrai kazai piedzimst 1 vai 2 kazlēni.

Amerikas... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
3.

Amerikas kalnu kaza

Šī druknā kaza ar īsajām kājām un biezo vilnu dzīvo Kanādas rietumos. Viņa ļoti veikli kāpelē pa klintīm. Lai to ieraudzītu, nākas uzkāpt kalnos 2000 m augstumā. Gan āžiem, gan kazām ir mazi radziņi, asi kā dunči. Kalnu kazas dzīvo barā. Tā vadone ir viena kaza, kurai ir arī jārūpējas par saviem kazlēniem. Tikai pārošanās sezonas laikā atbildību par baru uzņemas āzis. Amerikas kalnu kazas āzim ir plāns un trausls galvaskauss, tāpēc viņš izvairās mesties cīniņā ar galvu pa priekšu, kā to dara tam radniecīgie savvaļas kazu un muflonu tēviņi. Āzis cenšas vispār necīnīties un savu varenību apliecina, vienkārši izrādot savus ārējos dotumus - spēcīgo un skaisto ķermeni. No plēsoņām Amerikas kalnu kazas apdraud pumas, klinšu ērgli (uzbrūk kazlēniem) un lāči. Cilvēki viņas medī, lai iegūtu medību trofejas.

ĢemzeĢemzei ir divas melnas... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
4.

Ģemze

Ģemzei ir divas melnas svītras - viena stiepjas pāri mugurai, bet otra atrodas uz sejas pie acīm. Viņa pa kalniem nekāpelē tik veikli kā savvaļas kaza, tomēr ir visai labi piemērojusies dzīvei kalnos. Ģemze 15 minūšu laikā var uzkāpt kalnos 1000 m augstumā. Ģemzes dzīvo baros, kuros var būt no 5 līdz 30 dzīvniekiem. Vasarās viņas uzturas alnos 1000-3000 maugstumā virs jūras līmeņa netālu no sniega robežas. Ziemās ģemzes nokāpj līdz mežiem, kur paslēpjas no vēja un meklē barību - zāli, ķērpjus, sūnas un koku pumpurus. Novembrī un decembrī ģemzēm ir pārošanās laiks. Lai iezīmētu savu teritoriju, ģemžu tēviņi šajā laikā izdala specīgu muskusa smaržu, ko izstrādā dziedzeri, kas atrodas ragu pamatnes aizmugurē. Pēc sešus mēnešus ilgas grūsnības ģemžu mātītei piedzimst 1, retāk - 2 mazuļi. Dažu sugu ģemzes patlaban ir uz izmiršanas robežas, jo savulaik šos dzīvniekus nesaudzīgi medija, lai iegūtu medību trofejas un gludo un mīksto ādu, no kuras var pagatavot zamšādu,

LamaScaronis atgremotājs kas... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
5.

Lama

Šis atgremotājs, kas sastopams Andu kalnos, ir radniecīgs kamieļiem. Ir četru sugu lamas: divas sugas ir mājdzīvnieki un divas - savvaļas dzīvnieki. No vienas savvaļas lamu sugas - guanako - ir cēlušās abu sugu mājas lamas (lama un alpaka). Otra savvaļas lamu suga ir viskunja. Lama ir ļoti izturīga, tāpēc viņu izmanto kā nastu nesēju dzīvnieku - viņa bez atpūšanās var nest 50 kg smagu kravu pat 12 stundas. Fotoattēlā var redzēt, ka lamai ir gara vilna. Savukart alpakām apmatojums ir īss. Alpakas audzē tāpēc, ka no viņām iegūst ļoti augstvertīgu, smalku un zīdainu vilnu. Parasti lamas dzīvo harēmā: vairākas mātītes un viens tēviņš. Pēc gadu ilgas grūsnības mātītei piedzimst viens mazulis, kuru dēvē par kriju. Lama spļaudās, taču nevis tāpēc, lai izrādītu necieņu kā bieži tiek uzskatīts, bet gan tādēļ, lai iebiedētu un piespiestu bēgt savus ienaidniekus. Tāpēc centies lamu nesakaitināt, jo ir nepatīkami saņemt viņas siekalu dušu. Tas ir pat visai pretīgi.

PumaScarono brīniscaronķīgo... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
6.

Puma

Šo brīnišķīgo kaķi mēdz dēvēt arī par kuguāru un kalnu lauvu. Viņas ķermenis kopā ar asti var būt līdz 2 m garš, bet svars - apmēram 100 kg. Pumas ir izplatītas gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā, kur sastopamas gandrīz visur: skuju koku, lapu koku un tropiskajos mežos, kalnos, purvainos apvidos, līdzenumos un tuksnešos. Starp visiem savvaļas kaķiem puma ir rekordiste lēkšana: bez ieskriešanas tā var uzlēkt 7 m augstumā. Viņa, tāpat kā lūsis, murrā, nevis brēc kā citi kaķu dzimtas pārstāvji - lauva, tīģeris un leopards. Pēc 3 mēnešus ilgas grūsnības pumu mātītē paslēpjas alā, kur viņai piedzimst 1-6 mazuļi. Par pumēniem mātīte rūpējas viena pati un tēviņam neļauj tiem pat tuvoties, jo viņš tos var apēst. Puma ir ļoti veikla un ātra - var skriet ar ātrumu līdz 80 km/h. Viņa medī briežus, muflonus, dzeloņcūkas un zaķus. Puma reizēm uzbrūk arī mājlopiem, tāpēc cilvēki no viņas baidās un to medī.

JaksJaks ir ļoti liels... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
7.

Jaks

Jaks ir ļoti liels dzīvnieks. Tā augstums var būt pat 2 m. Viņš dzīvo augstu kalnos, kur ir mūžīgie sniegi, Tibetā, kā arī Ķīnas ziemeļaustrumos. Jaku var sastapt kalnos pat 6000 augstumā, kur vairs neaug koki. Viņš pārtiek no augiem, kurus atrod, atkārpot sniegu. Fotoattēlā var redzēt, ka jaka masīvo ķermeni pilnībā klāj gara, zīdaina vilna, kas ir vai nu balta, via melna. Jakus jau sen ir pieradinājuši cilvēkiem. Tibetieši jakus izmanto kā nastu nesējus dzīvniekus un uz tiem jāj. Viņi no jakiem iegūst vilnu, ādas, gaļu, pienu (no tā gatavo sieru) un arī mēslus, ko izmanto kā kurināmo un mēslojumu. Ļoti reti sastopami savvaļas jaki. Viņi dzīvo baros, ko veido tikai mātītes. Jaku tēviņš uzturas atsevišķi un baram pievienojas tikai pārošanas sezonā.

KondorsKondors ir plēsīgs... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
8.

Kondors

Kondors ir plēsīgs putns un mīt Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Andos dzīvojošā kondora spārnu izpletums var pārsniegt 3 metrus. Viņš ir lielākais lidojošais putns pasaulē, kas majestātiski planē gaisā 5000 m augstumā. Tāpat kā viņam radnieciskais grifs, arī kondors ir visai nepievielcīgs maitēdājs. Tā kā kondoram ir ārkārtīgi asa redze, viņš jau no ļoti liela attāluma pamana dzīvnieku līķus. Viņš piezemējas tāpat kā lidmašīna: vispirms izstiepj uz leju kājas, pēdējā brīdī bremzē ar spārniem un paceļ asti, tad mīksti nolaižas uz zemes. Lai šo putnu ieraudzītu, jāuzkāpj augstu kalnos. Mūsdienās grifi ir sastopami reti, jo viņus gandrī pilznībā ir iznīcinājuši lopkopji, lai pasargātu savus ganāmpulkus. Kalifornijā mīt mazāk nekā 60 kondoru. Viņi ir iekļauti Sarkanajā grāmatā. Kondori dzīvo pāros un viens otram ir uzticīgi visu mūžu. Šie putni ļoti lēni vairojas: reizi divos gados mātīte izdēj tikai vienu olu. Jaunais kondors atstāj savus vecākus viena gada vecumā, pilnīgi pieaudzis kļūst tikai sešu vai septiņu gadu vecumā, toties var nodzīvot 65 gadus. 

MurkscaronķisMurkscaronķis... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
9.

Murkšķis

Murkšķis pieder pie grauzējiem un dzīvo kalnos 1500-3000 m augstumā. Ziemā viņš guļ, tāpēc arī radies teiciens "guļ kā murkšķis". Paslēpies alā, murkšķis ziemas guļā dodas rudenī un guļ piecus mēnešus. Šajā laikā palēninās viņa dzīvības norise: sirds saraušanās biežums no 80 reizēm minūtē samazinās līdz pat 4, elpošana no 40 ieelpām minūtē - līdz 2, bet ķermeņa temperatūra no 35 °C pazeminās līdz 5 °C. Pavasarī murkšķu matītei piedzimst 2-9 akli un kaili mazuļi. Pēc piecām vai sešām nedēļām māte murkšķēnus pārtrauc zīdīt un viņi sāk patstāvīgu dzīvi. Murkšķis var nodzīvot piecus gadus. Viņa galvenie ienaidnieki ir vilki, lapsas, koijoti, suņi, brūnie lāči un lūši. Atšķirībā no vairuma alu dzīvnieku murkšķim ir lieliska redze. Viņš visu laiku nezaudē modrību un uzmanīgi vēro apkārtni, stāvot uz pakaļkājām pie savas alas, kurā zibenīgi paslēpjas mazāko briesmu gadījumā. Taču, ja murkšķi lapsa vai suns pārsteidz negaidīti, tas neapjūk un metas cīniņā, lai sevi aizstāvētu.

Lielais pandaTu jau noteikti... Autors: dekiz Kalnu dzīvnieki.
10.

Lielais panda

Tu jau noteikti esi redzējis šī skaistā melnbaltā dzīvnieka attēlus, kuru Pasaules Dabas fonds (WWF) ir izvēlējies par visu to dzīvnieku simbolu, kam draud izmiršana. Lielais panda ir ļoti reti sastopams - patlaban pasaulē ir mazāk nekā 1000 šo dzīvnieku. Lielais panda dzīvo tikai Ķīnā 1500-3000 m augstumā, kur slēpjas bambusu mežos. Viņš ir attāli radniecīgs jenotam, taču atšķirībā no tā ir pārliecināts veģetārietis - pārtiek tikai no bambusu dzinumiem un saknēm, dienā apēdot 10-15 kg šīs barības. Ja pandu apdraud brūnais lācis vai pantera, viņš uzrāpjas kokā un sēž tur tik ilgi, līdz briesmas ir garām. Tā kā uz lielā pandas priekškājām ir sestais pirksts, viņš var labāk satvert bambusu dzinumus. Šie vientuļi dzīvojošie dzīvnieki izveido pārus tikai pārošanas sezonas laikā. Mātītē no bambusiem uzbūvē ligzdu, kurā viņai pēc piecus menēšus ilgas grūsnības piedzimst viens vai divi peles lieluma mazuļi, kas līdz sešu mēnešu vecumam zīž mātes pienu. Mazuļi kopā ar māti dzīvo trīs gadus. Šajā laikā māte tos aizsargā un par tiem rūpējas. Pieauguši lielie pandas ir apmēram 1,5 m augsti, un viņu svars var pārsniegt 150 kilogramu.

0
152

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [8]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Tēvocis Sems avatars
Medaļa PolittehnologsMedaļa Garīgais līderisMedaļa Superautors
  Tēvocis Sems 11.02.18 06:50
 
3
0

  Interesants raksts.

Juris1604 avatars
Medaļa Misija izpildītaMedaļa NastijsMedaļa Dienas doma
  Juris1604 09.02.18 22:35
 
2
0

Interesanti    

aumy avatars
Medaļa Gada RAKSTS 2016Medaļa NostradamsMedaļa Ziņnesis
  aumy 10.02.18 23:36
 
2
0

exkluzīvais avatars
Medaļa Gada SPOKS 2017Medaļa UberautorsMedaļa Gada RAKSTS 2017
  exkluzīvais 10.02.18 23:01
 
1
0

Interesanta lasāmviela pirms miega...

mazais28 avatars
Medaļa VienotībaMedaļa Vilkaču klana biedrsMedaļa Vampīru klana biedrs
  mazais28 18.03.18 15:37
 
1
0

  

SAMSS avatars
Medaļa Zoles recidivistsMedaļa TrumpeMedaļa Zoles 3000 speles
  SAMSS 09.02.18 19:32
 
0
0

  

Anonīms
Aloha 10.02.18 23:39  
 
0
0
Nenovērtēts raksts. Labs man patika, kaut ko jau zināju, daudz kas jauns bija. TĀ turpināt!
Charged avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa TribīneMedaļa Nedēļas hīts #2
  Charged 27.02.18 14:39
 
0
0