Ceru nedzirdēti
Kaķu izcelsmes vēsture.1
66
0
Pirmās liecības par saskanīgu kaķu un cilvēku kopdzīvi ir atrodamas jau Senās Ēģiptes laikos 3000 gadu pirms mūsu ēras. Reģionā veiktie arheoloģiskie pētījumi norāda, ka mājas kaķa tiešais sencis ir Āfrikas meža kaķis (Felis sylvestris lybica). Un patiešām – arī mūsdienās Āfrikas meža kaķi var ieraudzīt kā mājdzīvnieku mitināmies pie iezemiešu tautām. Dienvidāfrikā veikti pētījumi liecina, ka, izmantojot DNS kartēšanas paņēmienu, nav iespējams atšķirt mājas kaķi no Āfrikas meža kaķa, kamēr Eiropas meža kaķis (Felis sylvestris sylvestris), kurš bieži tiek uzskatīts par mūsu mājdzīvnieka senci, no abiem pārējiem ir skaidri atšķirams.
Zinātnieki un vēsturnieki uzskata, ka sākotnēji Āfrikas meža kaķi pietuvojās ēģiptiešu graudu glabātuvēm Nīlas krastos, kur viņus pievilināja glabātuvēs mītošās peles un žurkas. Kaķi samazināja grauzēju skaitu, un tādēļ iepatikās cilvēkiem. Apmešanās cilvēku tuvumā kaķiem radīja daudz lielākas iespējas izaudzināt mazuļus, jo apdzīvotajās vietās plēsīgo zvēru skaits bija mazāks nekā apkārtējās teritorijās. Tā kā katrā metienā šiem kaķiem dzima liels skaits kaķēnu, pie cilvēku tuvuma pieradušie šīs sugas pārstāvji drīz vien bija sastopami visā reģionā.
Cilvēku mājvietu tuvumā dzimušajiem kaķēniem drīz vien radās arī fiziska saskare ar iejūtīgiem cilvēkiem, kuri viņus pieņēma savās mājās un aprūpēja, tādēļ kaķēni ātri vien viņus sāka uzskatīt par ko līdzīgu vecākiem. Kaķēnu atkarību no cilvēkiem vēl vairāk veicināja barošana un aprūpēšana posmā, kad kaķēni ir īpaši jūtīgi – divu līdz astoņu nedēļu vecumā. Šie dzīves sākumposmā radušies iespaidi nepazūd arī tad, kad kaķēns nobriest un kļūst par pieaugušu dzīvnieku.
Iespējams tādēļ, ka kaķi bija tik noderīgi pārtikas glabātavu pasargāšanā no grauzējiem, Senās Ēģiptes iedzīvotāji viņus sāka uzskatīt par dievībām kaķa veidolā. Svētos kaķus dēvēja par miu. Kad miu nomira, viņu saimnieki sēroja, bet kaķus iebalzamēja un guldīja koka zārkos. Uzskatīja, ka kaķenes un lauvenes ir saistītas ar ēģiptiešu godāto kara dievieti Sekhmetu, bet runči – ar saules dievu Ra. Kaķi tik kaismīgi tika sargāti no jebkāda kaitējuma, ka ikviens, kuram nejauši gadījās būt ievainota kaķa tuvumā, metās bēgt, lai izvairītos no iespējamas vainas uzvelšanas. Pēc nāves kaķi tika mumificēti, bet pēc tam apbedīti kapenēs kopā ar desmitiem tūkstošiem citu kaķu.
Tev patiks šie raksti
