Ko tik cilvēki nedarīs, lai dabūtu seksu 
Ka tikai padrā*ties62
2045
13
1982. gadā FIB aģents J.J. Smits pieņēma darbā kādu ķīniešu sievieti vārdā Katrīna Leunga. Viņa bija tik laba darbiniece, ka jau pēc nepilna gada abi sāka darba laikā nodarboties ar seksu. Tas nekas, ka abi bija precējušies. Arī tas būtu nieks, zinot, ka Leunga bija Ķīnas spiegs. Tiklīdz viņa tika apstiprināta darbā, tā uzreiz sāka savus ķīniešu draugus apgādāt ar ASV slepenāko informāciju. Tas turpinājās veselus deviņus gadus līdz Leungas negodīgos nodomus atklāja kāds cits FIB aģents Bils Klīvlends. Tā vietā, lai nodotu Leungu FIB vadībai, viņš šo uzdevumu uzticēja veikt Smitam, kurš, protams, nedarīja neko, jo nevēlējās zaudēt savu mīļumu nieka valsts drošības labad. Jautāsiet, kāpēc Klīvlends neko vairs neieminējās par šo gadījumu, redzot Leungu joprojām darbā. Lieta tāda, ka arī viņš ņēmās ar Leungu. Līdz ar to abiem aģentiem ļoti labi zinot, ka notiek slepenas informācijas noplūde uz Ķīnu, viss turpinājās vēl desmit gadus līdz kāds, kurš tobrīd nedrātēja Leungu, beidzot nodeva viņas darbības vadībai. Tas viss ilga 19 gadus. Brīnums kā tā ķīniete nenodila. :D
Horass Grīslijs bija 20 gadus vecs frizieris no Čehoslovākijas. Kad Hitlers iebruka viņa valstī, Horass tika iesaukts dienēt armijā. Diemžēl viņam nepaveicās un jau savā pirmajā misijā viņš nonāca nacistu gūstā un tika nosūtīts uz Poliju uz koncentrācijas nometni. Lai arī daudzi būtu pārāk satraukušies par to, ka viņiem koncentrācijas nometnē draud nāve, lai vēl meklētu mīlas dēkas, Horass Grīslijs nav daudzi. Viņš savā darba nometnē iepazinās ar Rozu Rauhbahu, kura bija darba nometnes priekšnieka meita. Abi iemīlējās un tā Grīslijs vairākas reizes nedēļā mērcēja gailīti burtiski nacistu apsargu acu priekšā. Lieki teikt, ja par to uzzinātu nometnes vadība, viņam draudētu nāve. Bet pēkšņi viss pajuka, jo Grīslijs tika pārvests uz citu koncentrācijas nometni. Tomēr pat tas nespēja viņu apturēt. Viņš izraka bedri zem dzeloņdrātīm, tā vietā, lai mierīgi aizbēgtu un dzīvotu brīvībā, viņš devās uz savu bijušo nometni pie mīļotās, apsardzes deguna priekšā ielavījās tajā, pamērcēja gailīti, izlīda atpakaļ brīvībā un atgriezās savā jaunajā nometnē. Un tā nieka... 3 reizes nedēļā 5 gadu garumā. Viena kļūda bēgot un tu esi līķis. Normāls čalis. :D
2007. gadā Kenijas prezidents Mvai Kibaki un premjerministrs Raila Odinga veidoja valdību, bet patiesībā viņi necieta viens otru ne acu galā. Tā nu viņi plecu pie pleca darbojās, lai ieriebtu viens otram, ziedojot ar valsts labklājību un attīstību. Pēc tam, kad šāds murgs bija turpinājies jau divus gadus, Kenijas sievietes nolēma, ka viņām pietiek. Viņas nolēma organizēt nedēļu garu bezseksa streiku, lai abi politiķi salīgtu mieru. Jau pēc dažām dienām kāds kenijietis iesūdzēja šīs akcijas organizētājas tiesā par morālo kaitējumu. Sievietes pat maksāja prostitūtām, lai tās pārstāj sniegt savus pakalpojumus. Lieta kļuva traģiska, kad ari premjerministra sieva nostājās sieviešu pusē. Ar to pietika, lai premjerministrs salūstu un tiktos ar prezidentu, lai salīgtu mieru. Nez, Latvijā šāds joks ietu cauri? Gan jau nē, jo daudziem tur jau tagad līdz seksam tikpat, cik Kalvītim līdz Mēnesim :D
Stīvens Džejs Rasels iemīlēja citu cietuma iemītnieku Filipu Morisu no pirmā acu uzmetiena. Tā bija īsta zilīšu mīlestība, jo pēc kāda laika abi tika atbrīvoti, bet Rasels drīz vien nokļuva atpakaļ aiz restēm. Kā zināms, sekss ar savu zilo draudziņu ir diezgan neiespējams, ja pats atrodies cietumā, tāpēc Rasels nolēma mēģināt laimi un zvanot no cietuma telefona iejutās tiesneša ādā, pieprasot samazināt sev sodu. Nesaprotamā veidā viņam tas izdevās un drīz vien viņš tika brīvībā pie Morisa. Ne uz ilgu laiku, jo atkal pārkāpa likumu. Šoreiz cietumā viņš pieteicās mākslinieku sekcijā un iznesot krāsas, pārkrāsoja savu cietumnieka apģērbu zilā krāsā, lai tas līdzinātos ārsta halātam. Arī šoreiz nesaprotamā kārtā viss izdevās un viņš vienkārši izgāja no cietuma. Protams, policija zināja, kur bēgli meklēt – pie mīļotā Morisa. Vinš nebija pat paspējis iemērcēt Morisa dupsī, kad policija bija klāt un Rasels atkal bija cietumā. Šoreiz cietumā viņš tika pie rakstāmmašīnas un noviltoja dokumentus pa to, ka viņš ir slims ar AIDS. Atkal viss izdevās un ticis slimnīcā viņš vēl piezvanīja uz cietumu un izliekoties par ārstu, paziņoja, ka ir miris. Itkā viss ideāli, bet viņam tomēr noniezēja nagi izkrāpt no bankas naudu un policija saprata, ka viņš nemaz nav miris. Šoreiz gan viņš tika notverts un 1998. gadā notiesāts uz 144 gadiem bez tiesībām uz tikšanos, nemaz nerunājot par savu zilo draudziņu Morisu. Ak, cik sāpīga ir nelaimīga mīlestība...
