1988. gada 19. janvārī 17.50 ātrvilciens D716 Leipciga- Berlīne Štrālzunda ar ātrumu 110 km/st sadūrās ar tanku un vilka viņu vēl 130 metrus. Sadursmes rezultātā gāja bojā abi vilciena mašīnisti un 4 pasažieri vilciena vagonos. 33 pasažieri guva smagas traumas. No tankistiem neviens necieta, jo savlaicīgi parāva pēdu no tanka. Kopējos zaudējumus vācieši aprēķināja- 14 milj DM, kurus Krievija apsolīja samaksāt, bet draudzības vārdā tā arī nekad nesamaksāja.
Vilcienā bija 450 pasažieru, bet situāciju glāba tas, ka tieši pirmajos vagonos bija maz pasažieru. Lokomotīvi, restorānvagonu un vēl 6 vagonus nācās turpat uz vietas sagriezt metāllūžņos.
Vācu valodā vikipēdijā var izlasīt, ka vainīgs bija nepieredzējušais vadītājs- mehāniķis, kurš pārslēdza ātrumus, braucot pāri sliedēm, un pēc tam, valodas barjeras dēļ (slikti saprata instruktora komandas) nespēja saprast instruktora rīkojumus un atkal iedarbināt dzinēju. Vacieši uzskata, ka tanka vadītājs- mehāniķis un instruktors tika aizvesti uz PSRS un nošauti,
Oficiālā padomju versija, kura parādījās tā laika presē, bija tāda, ka " Maršruts uz tankodromu iekļāva pārbrauktuvi pār dzelzceļa sliedēm, kura nebija nodrošināta ar luksoforu un barjeru. Instrukcijā bija paredzēts, ka uz tankodromu tanki dodas grupā ne mazāk par rotu. Pārdzenot tankus pie sliedēm tiek organizēts postenis un izsūtīti signalizētāji 300 metrus uz abām pusēm- dienā ar karogiem, tumšajā laika ar lukturiem.
Tomēr instruktors nolēma doties uz tankodromu patstāvīgi, pie stūres bija nepieredzējis mehāniķis - vadītājs, kuram, pārslēdzot ātrumus, tanks noslāpa. (citā versijā - tanks apstājās tāpēc, ka nebija kārtībā dzinējs). Redzot, ka tuvojas vilciens un tanku neizdodas iedarbināt, ekipāža tanku pameta.
Pēc šī gadījuma vacieši uzbūvēja dzelzsbetona viaduktu, lai tanki varētu šķērsot sliedes, nevienu neapdraudot."
Kas notika patiesībā? Oficiālajā versijā pieminētais viadukts tika uzbūvēts jau pēc iepriekšējās dzelzceļa katastrofas ar padomju tanka piedalīšanos, kad apgāzta tanka stobrs atradās 40 centimetrus pāri sliedēm un izraisīja ekspreša Diseldorfa- Berlīne katastrofu. Laimīgas sagadīšanās dēļ upuru toreiz nebija, bet, kamēr novāca avārijas sekas, dzelzceļš abos virzienos bija bloķēts uz ilgu laiku.
Un tātad- kā tas sasodītais tanks tomēr gadījās uz sliedēm???
Tankodromā, kuru no dzelzceļa sliedēm atdalīja tikai priežu jaunaudze, notika mācības, kā braukt ar nakts redzamības iekārtām. Pretēji paredzētajam, tanka lūka bija aizvērta, kaut gan pirmo reizi braucot ar nakts redzamības iekārtu, mehāniķa lūkai ir jabūt atvērtai. Mehāniķis, kurš vadīja tanku, bija puisis no Kara-Kalpakijas kalnu aula, kurš ar grūtībām saprata un vēl sliktāk- runāja krieviski. Tanku daļā viņš bija nokļuvis tāpēc, ka kaut kad tēvs viņam par trīs auniem bija nopircis traktorista tiesības. Vārdu sakot, kursants, kurš, maigi sakot, visai vāji orientējās situācijā, poligonā turklāt vēl nokļuva pirmais. Zinot, kas atrodas pie vadības, mehāniķis- instruktors, lai izvairītos no "pārsteigumiem" uzstādīja dzinēja tukšgaitas apgriezienus nevis 1200- 1300, kā paredzēts, bet ap 2000. Ja ir pavēle- aizdabūt aitu ganu līdz poligonam, tad viņa, neskatoties uz visu, ir jāizpilda. Galu galā, šādā režīmā tanks jebkurā gadījumā kustēsies uz priekšu, ja nu ceļā nebūs pavisam liels šķērslis. Kad instruktors redzēja, ka tanks, pa ceļam noslaucīdams jaunās priedītes, dodas tieši sliežu virzienā, un pārliecinājies, ka pārbijies vadītājs viņu panikā vairs nesaprot vispār, viņš mēģināja izslēgt dzinēju avārijas režīmā . Kad tas viņam beidzot izdevās, tanks jau atradās uz vilciena sliedēm. Instruktoram kaut kā izdevās izdabūt stuporā iekritušo vadītāju no tanka, bet palaist dzinēju viņam vairs neizdevās- strauji tuvojās vilciens.
Kas ir interesanti, dzinējs, radiostacija, stabilizators- visas tanka sistēmas pēc sadursmes strādāja perfekti.
Kāds liktenis piemeklēja abus avārijā iesaistītos tankistus- neveiksminiekus? Tanka vadītājs Žarilgasins Ohapovs tika atvaļināts no dienesta, jo, pēc komisijas atzinuma, viņa attīstības līmenis atbilda 5 gadu vecumam, un tanku spēkos viņš nebija derīgs. Instruktoru sodīt nevarēja, jo nevienā instrukcijā nevarēja atrast, kādi īsti ir mehāniķa- instruktora dienesta pienākumi.
Vācieši starp poligoniem un dzelzceļu izraka trīsmetrīgus grāvjus un salika rindas ar šķērseniski ieraktiem betona stabiņiem.
PSRS armijai aizejot no Vācijas, karaspēka daļa un tankodroms tika pamesti.
Un Sanandreas man veljoprojām nav izdevies vilcienu nonest ar 10 tankiem 
Tai vietā , lai dzīvotu mierīgi uz šīs planētas , visādi idioti bruņojas un bruņojas un apdraud mierīgos iedzīvotājus
Es apmeram varu iedomaties ,kapec tas tadziks tur bija( 5gadiga berna prata).Tie tanki visada zinja bija tam laikam labi un kvalitativi, bet vienmer ir kads bet. Visu to ,pat pec avarijas perfekti stradajosho sistemu delj un zemas ,,pasadkas,, delj(mazaks merkis pretiniekam) tanka vaditajam ,mehanikim bija jabut ljoti neliela auguma,ap160cm... Tieshi tapec ari lielaka dalja tanku vaditaju tika komplekteta no maza auguma naciju parstavjiem,dzigits acimredzot tam atbilda 
Tiesham,parsvara tie bija dienvidu republiku puishi, kuriem ar krievu valodu gaja pashvaki. PSRS armijaa medza teikt ,ka dzigits nokapa no kalniem(iznaca no taigas)pec petrolejas(primusam laikam) un vinju panjema armija...
Ņemu vārdus atpakaļ par to ka man žēl tie tankisti! Normāls karevis būtu palīdzējis cietušajiem, nevis parāvis pēdu! LOHI!
Sencis dienēja Vācija.... Daudz podi tika sastrādāti ar tiem tankiem
Viens no gadījumiem - zaldātiņi līda zagt ābolus no vāciešu zemniekiem, kas, savukārt, bija pēdējā armijnieku kļūda, ja gāja vieni paši vai mazā grupiņā. Noķeršanas gadījumā ir cauri - nosit, pārgriež vēderu, piebāz pilnu ar āboliem un atstāj pie štāba - dokumentos tika minēts (neuzmanīga rīcība ar tanku un citiem pričindāļiem, vai arī sirds neizturēja). Tas savukārt neatturēja pārējos doties pēc aizliegtā augļa. un tad devās pēc āboliem ar TANKU. Parādas saimnieks, tanks torni pavērš pret viņu, un saimnieks dirš ķieģeļus.
Pati gan neesmu tanku specs, bet info tika ņemta no karaspēka daļas foruma, kur tas viss notika, un bijušo tankistu tur bija biezā slānī- neviens pret šiem cipariem neiebilda.
