1900. gadā Parīzē notika pirmās olimpiskās spēles, kurās piedalījās sievietes. Pasaulīte tobrīd knapi sāka pierast, ka sievietes nevalkā korsetes un viņām var būt pieejams arī aktīvs dzīvesveids. Toreiz pasauli vēl stipri šokēja, piemēram, sievietes riteņbraucējas, tāpēc spēļu rīkotāji atvēlēja sievietēm aristokrātiskakus sporta veidus- burāšanu, tenisu un golfu.
Protams, ka dāmas varētu vilkt kaut ko līdzīgu sporta tērpam- par to nevarēja būt runas! Pasaule tam vēl nebija nobriedusi. Pat tenisistes spēlēja garos svārkos līdz zemei.
Parīzē tobrīd notika lielā 1900 gada Pasaules izstāde un vasaras Olimpiskās spēles vienlaicīgi. Bija diezgan liels juceklis un olimpiskās spēles, kuras toreiz vēl bija jaunums, bija organizētas diezgan slikti. Protams, ne televizoru, ne datoru tobrīd nebija, un informācija cirkulēja daudz lēnāk.
Un tā- XX gadsimta sākumā uz Parīzi atbrauca jauna amerikāņu studente Margareta Īva Ebote- viņa ne visai interesējās par olimpiskajām spēlēm- Parīzē viņa bija ieradusies, lai studētu franču mākslu.
Meitene gan bija sportiska, bet toreiz vairāk fanoja par māksliniekiem Degā un Rodēnu. Lai nedaudz izklaidētos pēc nodarbībām, viņa kopā ar ciemos atbraukušo māti devās apskatīt Vispasaules izstādi- un gluži nejauši izrādījās vietā, kur notika olimpiskais golfa turnīrs sievietēm.
Redzot, ka notiek kaut kādas sacensības, Margareta nolēma, ka nebūtu slikti uzspēlēt golfu, kurs viņai patika Margaretai par prieku viņai izdevās uzvarēt, un, vēl joprojām uzskatot, ka vienkārši piedalījusies kādā no Pasaules izstādes pasākumiem, meitene, saņēmusi balvu, atgriezās mājās.
Sievietēm ši balva nebija medaļa, bet porcelāna kauss, un neviens viņai tā arī nepateica, ka viņa ir uzvarējusi olimpiskajās spēlēs. Tikai, atgriežoties ASV, viņa uzzināja, ka ir kļuvusi par pirmo savas valsts sievieti- olimpisko čempioni.
Gleznotājam Degā, kura daiļradi viņa bija ieradusies studēt Parīzē, viņa būtu patikusi- viņam patika gleznot spēcīgus, skaistus meiteņu augumus.
Vikipēdija nav gluži autoritatīvākais informācijas avots. Katrā ziņā, 55 gadu laikā neuzzināt par to, ka esi olimpiskais čempions- tas būtu pārak neticami. Viņa bija populāra rakstnieka sieva, ne jau burkā viņa dzīvoja.
