Domājiet, runa ir par viduslaikiem? Pēdējā sieva tika pārdota 1913. gadā...
Kā Anglijā pārdeva sievas21
737
0
Vēl XVIII- XIX gs sieviešu stāvoklis sabiedrībā bija diezgan neapskaužams. Pēc laulībām viņas faktiski kļuva par savu vīru īpašumu, un tie bieži vien darīja ar viņām, ko gribēja. Anglijā, piemēram, kad sievas apnika, viņas varēja vienkārši pārdot.
Spilgts sievas pārdošanas gadījums ir aprakstīts angļu literatūras klasiķa Tomasa Hārdija romānā "Kāsterbridžas mērs", kur galvenais varonis pārdod savu sievu, un pēc tam sirdsapziņas mokas noved viņu līdz nāvei.
Sievas pārdošanas procedūra notika standarta variantā: vīrs atveda sievu uz tirgus laukumu, turot pie pavadas, kura bija piestiprināta viņas kaklam. Viņa uzkāpa uz paaugstinājuma un sākās izsole. Sieva tika tam, kurš solīja lielāku cenu.
Tā laika avīzēs plaši apgaismoja līdzīgus gadījumus. Viena no pašām senākajām sievu pārdošanām attiecas uz 1733 gadu. Pēc pierakstiem,. kāds Semjuels Vaithauss pārdeva savu sievu Mēriju Vaithausu Tomasam Grifitsam par 1 mārciņu. Tomass Grifitss apsolījās pieņemt sievu "neskatoties uz viņas trūkumiem" . Vēl kādas citas sievas sākumcena bija viens penijs. Nav nekāds brīnums, ka vientuļi fermeri gandrīz sakāvās, lai tiktu pie šīs sievietes. Beigās notika vienošanās par 5 šiliņiem un 6 pensiem.
Lai cik savādi tas nebūtu, visbiežāk sievu pārdošana notika pēc abpusējas piekrišanas. Vairumā gadījumu sievu nopirka jau esošs mīļākais par simbolisku cenu. Gadījās, ka pēc izsoles visi trīs darījuma dalībnieki devas uz krogu, lai pardošanu veiksmīgi nosvinētu.
Vislielākā sievu pārdošanas popularitāte bija periodā no 1780 līdz 1850 gadam. Līdz šodienai ir nokļuvuši ne mazāk kā 300 oficiāli šādu darījumu apstiprinājumi. Bet viss sākās ar to , ka Anglijā 1753 gadā pieņēma Likumu par laulību. Līdz tam laulības nereģistrēja.
Sievietes atradās pilnīgā vīru pakļautībā un šķiršanās bija neticami dārgs pasākums. Tieši sievu pārdošana kļuva par labu līdzekli, lai laulātie varētu viens no otra atbrīvoties. Varas iestādes šadu praksi neatbalstīja, bet...tā bija realitāte un nācās uz to pievērt acis .
1830 gada notika vel kāds interesants pardošanas pasākums. Vīrs uzsāka izsoli, bet tad to apturēja, vēloties visu atstāt tā, kā ir. Bet sieva noslānīja viņu ar priekšautu, sakot: "Man jābūt pārdotai, es gribu pārmaiņas!"
Pēdējā liecība par sievas pārdošanu ir no XX gadsimta - 1913 gadā sieva, kura sniedza liecības Līdsas tiesā, paziņoja, ka viņas vīrs pārdevis sievu darbabiedram par vienu sterliņu mārciņu.
Tev patiks šie raksti
