Mazs apraksts un bildes par piramīdu zemi- ĒĢIPTI.
Īsumā par Ēģipti...3
16
3
Valsts iekārta: republika Teritorija: 1 001 450 km2 Iedzīvotāji: ~67 mlj., galvenokārt arābi Lielākās pilsētas: Kaira, Aleksandrija
Valoda: Arābu, var saprasties arī angļu un franču valodās
Reliģija: Islāms, kristietība Valūta: Ēģiptes mārciņa (LE) Laika starpība: Griničas laiks + 2 stundas
Muitas noteikumi: Atļauts ievest 1l alkohola un 200 cigaretes vai 25 cigārus Vīza: Nepieciešama vīza. DTL klienti saņem vīzas lidostā Ēģiptē. Maksa par vīzu ir 12Ls Attālumi: Kaira – Šarm el Šeiha 450 km Kaira – Luksora 720 km Kaira – Asuāna 940 km Kaira – Aleksandrija 220 km
Ēģipte dēvēta gan par civilizācijas šūpuli, reliģiju zemi, Āfrikas vārtiem, gan arī Nīlas dāvanu. Vairāk nekā 50 gadu simteņus šī zeme ir piedzīvojusi kultūru un civilizāciju attīstību caur dažādiem – faraonu, kristiešu, islāma – periodiem. Kopš senseniem laikiem, vēl pirms Kristus dzimšanas šī neparastā zeme ir vilinājusi ceļotājus ar piramīdām, sfinksu, seno Luksoru un Nīlu. Ne tikai faraonu mantojums piesaista Ēģiptes apmeklētājus – tie ir arī grieķu, romiešu pieminekļi, agrīnās kristietības baznīcas un klosteri, vairāku islāma dinastiju valdīšanas laikā uzkrātās mākslas un arhitektūras vērtības. Ēģiptes galvaspilsēta Kaira ir bijusi valsts centrs jau vairāk nekā 1000 gadus. Tā iemieso visu Ēģiptes dažādību, kurā līdzās atrodas kleķa būdiņas un modernas biroja ēkas, elegantas mašīnas un ēzeļu vilkti ratiņi, minareti un neona gaismu reklāmas. Austrumu garšvielu smaržas, tirgoņu saucieni, arābu mūzika un mašīnu signālu skaņas piepilda pilsētas ielas, kurās dzīve rit savā nesteidzīgajā plūdumā. Ēģipte – tā ir arī nirēju paradīze koraļļiem bagātajā Sarkanās jūras ūdenī, nesteidzīga izjāde ar kamieli tuksnesī saulrietā un laisks brauciens lejup pa Nīlu. Ēģipte ir zeme, kur pagātne un nākotne dzīvo līdzās viena otrai, un tā aicina jūs baudīt silto klimatu, aplūkot tās kultūras bagātības.
Lūk šeit karogs.
Tad kāpēc zinātnieki turpina saistīt Sfinksu ar Hefrēnu? Iemesls ir viena zilbe, kas izcirsta uz granīta stēlas, kas atrodas starp Sfinksas priekšķepām. Pati stēla nav Sfinksas laikabiedre. Tā ir veltīta faraona Tutmosa IV (1401. - 1391. g. p.m.ē.) pūlēm atbrīvot Sfinksu no smiltīm, uzraksts uz tās runā par monumentu, kā maģisku spēku iemiesojumu, kas eksistē šajā vietā jau no laika gala. Uzraksta 13. rindā ir zilbe "Hef”, taču tālāk viss ir noberzts. Stēla tika izrakta 1817. gadā, to paveica dženoviešu piedzīvojumu meklētājs Džanbatista Kavilja.
Tev patiks šie raksti
