Cilvēks, kuru visi pazīst kā Leonardo Dikaprio atveidoto tēlu filmā! Leģendāra personība... Beidzot, pēc ilgākas klusēšanas, ir pienākusi kārta šīs rakstu sērijas 5. daļai.
Ceru, ka jums patiks un ar nepacietību gaidīsiet nākamo daļu! :)
.
Īstais "Catch me if you can"49
1554
4
Frenks Abigneils – Leģendārais krāpnieks.
Frenka dzīves stāsts kļuva par pamatu filmai Noķer mani ja vari (Catch me if you can), kurā slavenā afērista lomu tēloja Dikaprio. Tomēr filmā tika ieviestas dažādas izmaiņas, lai tā atbilstu Holivudas stilam. Piemēram, filmā, Frenks bija bankrotējuša biznesmeņa dēls, un noziegumiem viņu pamudināja nabadzība, bet reālajā dzīvē Frenka dzīves stāsts bija nedaudz savādāks.
Dzima un auga viņš samērā turīgā ģimenē. Jau skolas laikā, viņš bija paspējis tēvam nozagt 3400$. Frenks pirka auto rezerves daļas un degvielu savam auto uz tēva rēķina, bet viņam bija noruna ar vietēja benzīntanka darbiniekiem, ka pie pirkuma, no tēva kredītkartes tiek noņemta lielāka summa nekā patiesībā ir jāmaksā, un to naudu viņi sadalīja savā starpā, tādā veidā viņš tika pie skaidras naudas, kuru tērēja izklaidēm ar meitenēm.
Tēvs par to uzzināja tikai no parādu piedzinējiem, jo Frenks visus bankas rēķinus, kuri nāca pa pastu bija iznīcinājis. (daži citi avoti liecina, ka viņš ir vienkārši pircis auto rezerves daļas un tās tirgojis cilvēkiem, bet citi avoti, ka pircis ar kredītkarti, bet vēlāk atgriezies veikalos atdot nopirktās rezerves daļas un prasījis atgriezt samaksāto naudu skaidrā naudā) Runā, ka viss beidzās tikai ar rājienu, kad tēvs visu atklāja.
Pats Frenks, jau pieaudzis būdams, stāsta, ka vienīgā viņa vājība, ja neskaita vēlmi nodarboties ar krāpniecību, bija skaistas sievietes. Viņš nedzēra, nepīpēja, nekad nelietoja narkotikas, tikai mīlēja sievietes!
Frenka māte centās viņu nostādīt uz pareizā ceļa un nosūtīja puisi uz stingra režīma katoļu skolu. Bet ilgi viņš tajā neuzturējās, jo viņa vecāku starpā sāka veidoties nesaskaņas un viņi izšķīrās, bet tiesa nolēma, ka Frenks paliek pie tēva. Pēc vecāku šķiršanās Frenks aizbēga no mājām, bet visu laiku centās panākt, lai viņa vecāki atkal būtu kopā.
Frenks sāka viltot čekus vēl pirms aizbēgšanas no mājām un pamazām attīstot savu talantu, viņš kļuva par īstu speciālistu dažādu dokumentu viltošanā, izmantojot tikai līmi, papīru, rakstāmmašīnu, dzēšgumiju, zīmuļus un pildspalvu. Bet galvenie viņa trumpji bija labā atmiņa, spēja apburt, asais prāts un vērīgums.
Kādu dienu Frenks nolēma kļūt par pilotu, tajos laikos pilota profesija skaitījās ļoti godājama, viņus ļoti cienīja sabiedrībā, un viņiem tika veltīta ļoti liela meiteņu uzmanība, kā arī šī profesija sniedza iespēju bez maksas ceļot no vienas valsts uz otru un dzīvot viesnīcā kā lidmašīnas ekipāžas loceklim uz kompānijas rēķina. Stādot sevi priekšā kā jaunu pilotu, viņam izdevās pierunāt aviokompānijas Pan American sagādes daļas vadītāju, lai tas izsniedz viņam jaunu pilota uniformu, jo viņš esot ticis apzagts, un tāpēc ir palicis bez tās.
Frenks bija biežs viesis bāros, kuros mēdza iegriezties piloti, lai apgūtu viņu slengu un uzvešanās manieres, kā arī, uzdodoties par reportieri, viņš daudz noderīgu informāciju ieguva no aviokompāniju preses sekretāriem. Pateicoties tam visam no 16-18 gadu vecumam, viņš par velti nolidoja vairāk nekā vienu miljonu jūdzes, veicot aptuveni 250 pārlidojumus uz 26 dažādām pasaules valstīm. Viņš nodarbojās arī aviokompāniju bankas čeku viltošanu, saņemot bankā skaidru naudu pret tiem, tur viņam palīdzēja arī viņa šarms un pilota uniforma. Bet, lai iegūtu kvalitatīvus aviokompāniju logotipus, kurus līmēt uz čekiem, viņš izmantoja parastas suvenīra lidmašīnas, no kurām tad arī šos logotipus ņēma.
Drīzumā uz jaunā krāpnieka pēdām bija izgājuši FIB aģenti, bet Frenks neapjuka un no pilota pārkvalificējās par ārstu. Viņš viltoja Hārvardas universitātes diplomu un veselus 11 mēnešus nostrādāja par pediatru, diemžēl viņš pieļāva kļūdu un uzstādīja nepareizu diagnozi, un bija spiests pamest darbu un atkal bēgt.
Pēc tā Frenks kļuva par juristu un tika pieņemts darbā advokātu kantorī, un kā pats Frenks apgalvo, tad eksāmenu viņš nokārtoja nekrāpjoties. Frenkam izdevās kļūt pat par štata ģenerālprokurora palīgu, bet diemžēl FIB bija pietuvojušies viņam pārāk tuvu un Frenkam nācās atkal bēgt un pamest jau iesildīto vietiņu.
Pēc tā Frenks bija gan Amerikas vēstures profesors Francijā, gan kino producents, gan juridisko zinātņu doktors, socioloģijas skolotājs un pat CIP (Centrālā izlūkošanas pārvalde) aģents! Vienu reizi viņam pat izdevās ar viltoto CIP dokumentu palīdzību aizbēgt no FIB aģenta, kurš viņam bija uz pēdām, lai gan tas būtu maigi teikts... Viņi satikās aci pret aci, bet, pateicoties viltotajai CIP apliecībai, Frenkam izdevās apmānīt FIB aģentu un aizbēgt.
Paralēli savām viltus personībām, Frenks turpināja nodarboties ar bankas čeku viltošanu. Izmantojot viltus čekus, viņam izdevās izkrāpt no bankām vairāk nekā 5 miljonus dolāru. Frenks dzīvoja ar vērienu, vakariņoja dārgos restorānos, dāvināja dārgas dāvanas meitenēm...
Un pats apbrīnojamākais ir tas, ka šo visu viņš pastrādāja tikai 5 gados! Kad Frenku noķēra, viņam bija tikai 21 gads!
Noķerts viņš tika 1969. gadā, kad kāds no aviokompānijas Air France paziņoja varasiestādēm, ka ir viņu redzējis. Pēc viņa aizturēšanas, 12 valstis pieprasīja viņa izdošanu par tur pastrādātajiem noziegumiem. Francijas tiesa 2 dienu laikā izlēma par soda piespriešanu Frenkam. Viņam tika piespriests 1 gads cietumā, kas vēlāk tika saīsināts uz 6 mēnešiem, pēc kā viņš tika izdots Zviedrijai, kur viņš pavadīja cietumā vēl 6 mēnešus. Pēc tā viņam draudēja izsūtīšana uz Itāliju, kur arī viņam būtu jāstājas tiesas priekšā, bet Zviedrija un ASV spēja vienoties savā starpā, ka viņš tiks izsūtīts uz ASV. Kā iemesls tam bija tas, ka ASV anulēja viņa pasi, kas deva Zviedrijai likumīgas tiesības viņu deportēt atpakaļ uz viņa dzimteni un neizdot to Itālijai.
Lidmašīnas nolaišanās laikā Ņujorkā, Frenks aizbēga no lidmašīnas un nakts aizsegā tika prom no lidostas, pēc kā viņš noķēra taksometru un devās uz Bronksu, lai nomainītu apģērbu un dabūtu atslēgu no sava depozītu seifa Monreālas bankā, kurā bija 20000$. Pēc tā viņš devās uz Monreālas lidostu, no kurienes plānoja aizlidot uz Brazīliju, jo tai nav noslēgta vienošanās ar ASV par noziedznieku izdošanu, diemžēl plāns neizdevās, un lidostā viņu aizturēja.
Esot cietumā, Frenks nevarēja saprast to, kāpēc neviens no pārējiem ieslodzītajiem, ar kuriem viņš cietumā bija runājis, negribēja laboties, tā vietā kala jaunus plānus, kurus realizēt pēc iznākšanas no cietuma. Cietumā krāpnieki tika uzskatīti par īpašiem ieslodzītajiem pārējo vidū, un viņus cienīja. Visi centās iegūt no Frenka noderīgu informāciju, kā viltot dokumentus, kā pareizi viltot čekus utt.
Gaidot tiesas spriedumu, frenkam izdevās vēlreiz aizbēgt no cietuma, bet arī tas nebija uz ilgu laiku.
