Interesanti fakti par ķirbjiem3

3. Ķirbis kopā ar kukurūzu ir viena no vecākajām rietumu puslodes un vispār pasaules lauksaimniecības kultūrām. Meksikā tika atrastas ķirbju sēklas, kuru aptuvenais vecums ir no 7500 līdz 9000 gadu.

4. Uz Eiropu ķirbju sēklas atveda vēl Kristofers Kolumbs, tomēr populāri kā pārtikas kultūra ķirbji kļuva tikai XVII gadsimtā.

5. Šobrīd ķirbji tiek audzēti visā pasaulē un gandrīz visos kontinentos. Vienīgais kontinents, kurā ķirbji netiek audzēti, ir Antarktīda.

6. Latvijā tiek audzētas vismaz 40 dažādas ķirbju šķirnes. Kopumā pasaulē ir selekcionētas vairāki simti dažādu ķirbju šķirņu, kaut ne visas ķirbju šķirnes ir lietojamas pārtikā. Pat Kolumba laika indiāņi laikā jau bija selekcionējuši vairākas ķirbju šķirnes.

7. Ne visi ķirbji mēdz ir domāti lietošanai pārtikai, eksistē arī daudz dekoratīvu ķirbju šķirņu. Senatnē cilvēki ķirbjus izmantoja arī trauku izgatavošanai un arī šim mērķim tika izmantotas speciālas ķirbju šķirnes.

8. Pasaulē lielākā ķirbju ražotājvalsts ir Ķīna. Kopumā Ķīnā gadā izaudzē aptuveni 7 miljonus tonnu ķirbju. Otrā lielākā ķirbju audzētāja ir Indija ar 4,9 miljoniem tonnu ķirbju gadā. Trešajā lielākā ķirbju ražotāja ir Krievija, šajā valstī tiek izaudzēti vairāk nekā viens miljons tonnu ķirbju.

9. Eksistē oranži, zaļi, balti, pelēki, dzelteni, sarkani un pat gandrīz melni ķirbji. Ķirbji var būt arī svītraini un plankumaini. Ķirbji mēdz būt arī dažādu formu, tie var būt ovāli, bumbierveidīgi, gareni un pat formās, kas nedaudz atgādina sēni.

10. Neskatoties uz to ka ķirbji satur aptuveni 90% ūdens, tie ir ļoti veselīgi dārzeņi. Tie satur vitamīnus A, C, E, K, dzelzi, kalciju, magnēziju, kāliju. Ķirbji palīdz pazemināt holesterīna līmeni, uzlabo imunitāti, gremošanu un pozitīvi iespaido nervu sistēmu. Agrāk ķirbju sulu izmantoja kā dabiskas miega zāles. Turklāt ķirbji satur arī maz kaloriju un ir vērtīgs šķiedrvielu avots.