Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
267

Mēs zinām, ka 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta (vārdos dibināta) neatkarīga Latvijas valsts- Latvijas Republika , kura pēc smagiem un asiņainiem darbiem - uzvaras Brīvības cīņās jeb Neatkarības karā - 1920. gada vasarā kļuva par īstenību. Taču kā radās, veidojās un attīstījās ideja par Latvijas valsti - par to būs šis stāsts.

********

Pirmie Latvijas valsts idejiskie aizmetņi

100 gadus pirms Latvijas Republikas dibināšanas, šķiet, latviešiem pat vispārdrošākajos sapņos nerādījās neatkarīgas Latvijas valsts vīzijas, jo tolaik lauku latvieši faktiski bija vergi – beztiesīgi dzimtcilvēki jeb muižnieku kustamais īpašums. Arī latviešu zeme bija sadalīta trijās Krievijas impērijas provincēs- Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņās (Latgale).

Taču lielu pārmaiņu laiks Eiropā un arī latviešu zemē jau bija sācies - 1817. gadā dzimtbūšanas iekārta tika atcelta Kurzemes guberņā, 1819. gadā - Vidzemes guberņā, 1861. gadā - Latgalē. 19. gadsimta vidū un otrajā pusē Eiropā par nozīmīgu politisku spēku kļuva nacionālisms un ticība nacionālās valsts varenībai. Rietumu sabiedrības modernizācijas izsauktās lielās pārmaiņas saimnieciskajā, kultūras, izglītības un sabiedriskajā dzīvē, sākot no 19. gadsimta vidus, strauji aptvēra arī latviešu tautu.

18. gadsimta 50. - 60. gados nacionālās idejas latviešu tautā izplatīja jaunlatvieši - pirmie latviešu sabiedriskie darbinieki. Jaunlatviešu kustībā dzima Latvijas valsts idejas pirmie aizmetņi, veidojās latviešu tautas nacionālā pašapziņa, latvieši izvirzīja pieteikumu uz savu vietu apdzīvotās teritorijas pašpārvaldē. 60. – 80. gados jaunlatviešu ietekmē Kurzemes un Vidzemes laukos izvērsās tautiskā atmoda jeb pirmā latviešu nacionālā atmoda. Jaunlatvieši, īpaši Atis Kronvalds (1837 — 1875) jau 19. gs. 70. gadu sākumā sāka popularizēt atziņu, ka arī Latgale, kura bija iekļauta Vitebskas guberņā, ir neatņemama latviešu tautas apdzīvotā teritorija. Tomēr atmodas laikā neatkarīgas Latvijas ideja vēl netika izvirzīta.

Sociāldemokrāti izvirza ideju par suverēnu Latvijas valsti

19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā latviešu vidū ļoti populāras kļuva marksisma un sociāldemokrātijas idejas. Sociāldemokrātu vidū bija arī nacionāli noskaņoti latvieši, un daži no viņiem izvirzīja nacionālas autonomiskas Latvijas ideju demokrātiskas Krievijas sastāvā. Ievērojamākais no viņiem bija Miķelis Valters (1874 – 1968), kurš būdams trimdā Šveicē un Francijā, studēja tiesību un valsts zinātnes, un iepazina Rietumeiropas nacionālo valstu iekārtas. Vēsturē ir saglabājies nostāsts par to, ka 1900. gadā kādā Šveices krodziņā alus putās uz galda Miķelis Valters iezīmēja apvienotas Latvijas karti. Tieši viņš 1903. gadā avīzē "Proletāriets" kā pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks publiski izvirzīja suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību.

1905. gada sociālās un demokrātiskās revolūcijas laikā Latvijā, cita starpā arī publiskās saiešanās un presē tika izvirzītas un apspriestas apvienotas, nacionālas Latvijas idejas, tostarp, Latvijas tautskolotāju kongresā un pagastu delegātu kongresā. Latviešu sociāldemokratiskā savienība, kurā ļoti loma bija M.Valteram, izvirzīja ideju par vienotu autonomu Latviju: „Visa latviešu apdzīvotā zeme – Kurzeme, Dienvidu Vidzeme un Inflantija (Latgale) – apvienojama vienā pašvaldības apgabalā – Latvijā – ar pilnvarīgām pašnolemšanās tiesībām visā šī apgabala iekšējā dzīvē. (..) Latvijas pašnolemšanās tiesības izpaužas: a) ar viņas likumdošanu autonomijā, t.i. atsevišķa parlamenta darbībā un noteikšanā caur visiem Latvijas iedzīvotājiem; b) viņas izpildu rīcības patstāvībā jeb pārvaldības un tiesas autonomijā, t.i. amatvīru vēlēšanā un iestāžu uzraudzībā.”

1. pasaules karš veicina latviešu

nacionālo vienotību un sadarbību

Drīz pēc 1, pasaules kara sākuma, cīņai pret ķeizarisko Vāciju tika izveidoti latviešu strēlnieku bataljoni, kuros, atsaucoties patriotiskajam uzsaukumam „Pulcējaties zem latviešu karogiem!”, iestājās daudzi tūkstoši latviešu vīru un jaunekļu. Pirmo latviešu nacionālo karaspēka daļu- latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk- pulku) kopīgās cīņas Zemgalē un Pierīgā, latviešu strēlnieku varonība un kara māksla ne tikai veicināja latviešu tautas vienotību, bet arī lika runāt Rietumeiropas valstīs par latviešiem kā izciliem karavīriem, par latviešiem kā tautu. Latviešu strēlnieku slava Lielbritānijā un Francijā arī vēlāk sekmēja Latvijas organizāciju un valsts pārstāvju panākumus 1918.- 1919. gadā. Latviešu sabiedrības saliedēšanos 1.PK laikā ļoti sekmēja arī civilo palīdzība strēlniekiem, vācot naudu, drēbes, un medikamentus, un īpaši arī Latvijas bēgļu apgādāšanas komiteju darbība, kura rūpējās par bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Šo dažādo latviešu organizāciju vidū attīstījās Latvijas valsts ideja. 1916. gadā notika nepieredzētas aktivitātes Latvijas autonomijas idejas izplatīšanā. Daudzās publikācijās latviešu presē tiek izteiktas domas par latviešu tautas pašnoteikšanos, Latvijas autonomiju un Satversmi. Par to rakstīja P. Zālīte, M.Valters, L. Laicens un M. Skujenieks.

Latvijas Pagaidu Nacionālā padome

izcīna Latvijas neatkarības atzīšanu

Pēc 1917. gada februāra revolūcijas, kad Krievijā beidza pastāvēt monarhija un sākās demokrātisko pārmaiņu laiks, arī dažādas latviešu organizācijas un partijas izvērsa aktīvu darbību. No visām šīm organizācijām vislielāko iespaidu uz neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanos atstāja Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (vēlāk- Latvijas Nacionālā padome – LPNP vai LNP), kura tika nodibināta Valkā 1917. gada 29. novembrī kā latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Pēc 1918. gada janvāra LPNP iestājās par pilnībā neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku un no jūlija izdotajos dokumentos dēvējās par "topošās Latvijas augstāko valsts iestādi". LPNP valdes priekšsēdis bija Voldemārs Zāmuēls, citi ievērojami LPNP sarbinieki bija Kārlis Pauļuks, Kārlis Skalbe, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Čakste u.c. Z. Meierovics, J.Čakste u.c. darbojās Rietumeiropā kā LPNP delegācija, dažādu valstu valdībās un privātās tikšanās ar Rietumu valstsvīriem meklējot atbalstu neatkarīgai Latvijas valstij.

Reizēm sabiedrībā rodas jautājums: kā tad tā laika pasaules superlielvalsts Lielbritānija 1918. gada 11. novembrī varēja atzīt Latvijas neatkarību „de facto” (faktiski - no latīņu val.), ja tikai nedēļu vēlāk- 18. novembrī Latvijas Tautas padome pasludināja neatkarīgas Latvijas Republikas dibināšanu?! Tad lūk, 1. pasaules kara beigšanās dienā- 1918. gada 11. novembrī Lielbritānijas ārlietu ministrs Balfūrs „de facto” atzina neatkarīgās Latvijas valdību, par kuru viņš uzskatīja Z .Meierovica un J. Čakstes pārstāvēto Latvijas Nacionālo padomi, jo tieši LNP Ārlietu nodaļas vadītājs Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Čakste ilgstoši darbojās Latvijas neatkarības labā, un tieši Meierovics 1918. gada 23. oktobrī mutiski un 11. novembrī rakstiski saņēma „de facto” Latvijas patstāvības un LNP kā valdības atzīšanu no Lielbritānijas ārlietu ministra Balfūra.

Tas, kā izveidojās un darbojās Latvijas Tautas padome, un kā notika Latvijas valsts dibināšana un Pagaidu valdības izveidošana un darbība, jau ir cits stāsts.

*******

Izmantotie avoti:

https://www.vestnesis.lv/ta/id/66451

https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_autonomijas_idejas

http://vesture.eu/index.php/Valters_Mi%C4%B7elis

http://vesture.eu/index.php/Latvie%C5%A1u_Pagaidu_Nacion%C4%81l%C4%81_padome

http://jaunagaita.net/jg69/JG69_MikelisValters.htm

http://jaunagaita.net/jg58/JG58-62_Germanis.htm

Visas izmantotās fotogrāfijas ir ņemtas no brīvajiem interneta resursiem (nav aizsargātas ar copyright).

Anscarona Cīruļa zīmējums J... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
1.

Anša Cīruļa zīmējums; J. Rieksta iespiests kā pastkarte

19 gadsimta vidus Latvijas... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
2.

19. gadsimta vidus Latvijas karte

Ievērojamais latviescaronu... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
3.

Ievērojamais latviešu tautiskās atmodas notikums- Pirmo vispārējo latviešu dziedāšanas svētku gājiens pie Rīgas latviešu biedrības nama. 1873. gada vasara

Miķelis Valters jurists... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
4.

Miķelis Valters- jurists, politiķis, valstsvīrs

Bez cīņas nav uzvaras Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
5.

Bez cīņas nav uzvaras!

Latviescaronu strēlnieki ar... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
6.

Latviešu strēlnieki ar sarkanbaltsarkano karogu 1917. gadā

Latviescaronu Pagaidu... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
7.

Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valde, 1917.g.

Jānis Čakste 1859  1927 LPNP... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
8.

Jānis Čakste ((1859 - 1927), LPNP pārstāvis ārzemēs; pirmais LR valsts prezidents

Zigfrīds Anna Meierovics... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
9.

Zigfrīds Anna Meierovics (1887—1925), LPNP ārlietu delegācijas vadītājs; pirmais LR. ārlietu ministrs

1918 gada 18 novembris... Autors: Pērkons39 Ilgais ceļš uz neatkarīgu Latvijas valsti
10.

1918. gada 18. novembris. Tautas padome Nacionālajā teātrī pēc neatkarīgas Latvijas valsts pasludināšana.

0
267

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [18]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Anonīms
Pareizi 18.11.17 10:33
 
4
0

atbildot uz Drakonvīrs komentāru " Nevajag aizmirst, ka Latvijas valstij pirmām ... "

Drakonvīrs, Tev taisnība - īpaši svarīgi tas ir jaunajos laikos, kad paši no savas praktiskas pieredzes un nesenas vēstures varam mācīties par kariem un konfliktiem, kas sākušies un notikuši tikai tādēļ, ka valstīs saimniekojuši un uzkundzējušies sveši spēki. Ja apspiež tautu pašu savā zemē, sākas vardarbība.

zirnekļcūks avatars
Medaļa DeputātsMedaļa DeputātsMedaļa Deputāts
  zirnekļcūks 16.11.17 10:28
 
4
0

Nedaudz atkārtoju savas vidusskolas zināšanas, kuras ar katru gadu ar vien vairāk aizmirstas. Paldies   

Juris1604 avatars
Medaļa Misija izpildītaMedaļa NastijsMedaļa Dienas doma
  Juris1604 14.11.17 19:36
 
4
0

Labs raksts.    

mazais28 avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Recidīvists
  mazais28 14.11.17 18:59
 
4
0

  

Drakonvīrs avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Drakonvīrs 18.11.17 10:38  
 
3
0

atbildot uz Pareizi komentāru " Drakonvīrs, Tev taisnība - īpaši svarīgi tas... "

Piekrītu un sveicu Tevi Latvijas dzimšanas dienā. Dievs, svētī Latviju.

Drakonvīrs avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Drakonvīrs 17.11.17 01:29  
 
2
0

Ideāls raksts, bagāts ar faktiem, rakstīts labā latviešu valodā  +

Pērkons39 avatars
Medaļa Redaktors iesakaMedaļa DeputātsMedaļa Profesionālis
  Pērkons39 16.11.17 11:41
 
2
0

atbildot uz vesture komentāru " Nu 100 gadus pirms 1918. gada tā bij kā... "

12. gadsimta beigās bija vairākas senlatviešu valstis- latgaļu Tālava un Jersika, sēļu Sēlija, zemgaļu Mežotne, Tērvete u.c., arī kuršu mazās valstiņas, tomēr pirms 1918. gada nebija vienotas Latviešu valsts, atšķirībā no viduslaiku Lietuvas dižkunigaitijas.

Ivo Roga avatars
Spēja Mana Latvija!Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas joks
  Ivo Roga vakar 12:26
 
1
0

Izcils gabals!    Saistoši uzrakstīta un interesantiem faktiem bagāta vēsture.

gelandewagen avatars
Medaļa Normis RitulisMedaļa Admins iesakaMedaļa Zoles recidivists
  gelandewagen 18.11.17 14:09
 
1
0

prozit valsts dzimenē.

visiem iesaku piekrāt naudiņu, lai nākošajā gadā varētu labi atpūsties, jo būs apaļš cipars.

bet atgādinu, kad Rīgai bija 800, un Rīgas centrā bija 1,5mio cilvēki, tad mikrorajonos un tālākos rajonos zagļiem bija pēkšņi miljonārs. Tāpēc vajag nolīdzsvarot intereses.

197403 avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa Patīk komentārsMedaļa Spoks
  197403 18.11.17 09:39
 
1
0

  

Drakonvīrs avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Drakonvīrs 17.11.17 01:36  
 
2
1

atbildot uz vgy7 komentāru " 12. gadsimtā neviens vēl nezināja, ka viņu pē... "

Nevajag aizmirst, ka Latvijas valstij pirmām kārtām jābūt Latviešu valstij, un ka Latvijas saimniekiem jābūt Latviešiem.

Panzer avatars
Medaļa Bronzas ninjaMedaļa Nedēļas modersMedaļa Cacans
  Panzer 15.11.17 13:04
 
1
0

  

SAMSS avatars
Medaļa KārumnieksMedaļa Zoles 3000 spelesMedaļa Zoles 3000 speles
  SAMSS 14.11.17 20:42
 
1
0

  

aris1188 avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa Darts VeidersMedaļa Dienas joks
  aris1188 21.11.17 13:07
 
0
0

cilvēki laikam nesaprot ko nozīmē vārds ''neatkarīgs''

neredzams avatars
Medaļa BakalaursMedaļa NostradamsMedaļa Vampīru klana biedrs
  neredzams 20.11.17 09:56
 
0
0

  

vgy7 avatars
Medaļa BakalaursMedaļa MaģistrantsMedaļa Teamwork
  vgy7 16.11.17 14:47
 
1
1

atbildot uz Pērkons39 komentāru " 12. gadsimta beigās bija vairākas senlatviešu... "

12. gadsimtā neviens vēl nezināja, ka viņu pēcnācējus kāds par latviešiem dēvēs...

bet nākošgad simtgadi svinēs LATVIJAS valsts, nevis LATVIEŠU valsts...

vajag tomēr beidzot iemācīties ieraudzīt atšķirību starp šiem jēdzieniem...

Anonīms
vesture 16.11.17 11:28
 
1
1

Nu 100 gadus pirms 1918. gada tā bij kā bij ar to brīvību, bet nevajag aizmirst pārējos...kaut vai latgaļus!!!

Latvieši ir evolūcijas veidojums, kas simtiem gadiem veidojies no prūšiem, lībiešiem...

Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 15.11.17 07:11
 
0
0