Domāju, ka nevienam nav mistika, kas ir leģendārais Hačiko (Akita Inu sugas suns, kas aizkustināja visu Pasauli), kurš tik ļoti pieķērās savam saimniekam, ka divreiz nedomādams skrēja lielu gaisa gabalu, lai pavadītu un sagaidītu dzelzceļa stacijā savu saimnieku pēc darba, kurš bija profesors universitātē. Viņu draudzība sākās 1923. gadā un beidzās 1925. gadā, kad pēkšņi profesors Hidesamuro Ueno nomira no sirdstriekas. Nespējot samierināties ar zaudējumu, ka tā var notikt Hačiko turpināja gaidīt saimnieku atgriežamies no darba, viņš pat sāka nenākt mājās, lai nenokavētu brīdi, kad profesors parādīsies pa stacijas izejas durvīm. Hačiko turpināja doties uz staciju un gaidīt turpmākos 10 gadus, līdz viņš pats nomira 1935. gadā no visādām kaitēm, jo gulēja aukstumā zem vagoniem, lietū, sniegā, gadījās badoties. Hačiko kļuva par simbolu uzticībai un draudzībai Japānā. Lai atzīmētu un godinātu 80. gadadienu pēc lojālā Hačiko nāves, Tokijas Universitāte atklās statuju šī gada martā: Hačiko un viņa saimnieks.
Brondzas statuja par piemiņu Hačiko, kas jau ir uzstadīta pie tās pašas dzelzsceļstacijas, kur viņš nomira. Oriģinālo (pašu pirmo) metāla statuju izkausēja kara vajadzībām.
Tev patiks šie raksti
