Sveiki. Šajā rakstā par gaismu, un tās efektiem. Lai labi lasās. Attiecīgi vērtējam
Citi raksti manā profilā Paarty Haards » Spoki.lv lietotājs. 
Gaisma ir ļoti interesanta lieta. 
Mēs ikdienā redzam tūkstošiem dažādu lietu. Vai tev bija nojausma, ka patiesībā redzam nevis objektus, bet gaismu, kas atstarojas no objektiem un piešķir tiem izskatu, krāsu un atrašanās vietu. Viss, ko mūsu acis tiešām saredz, ir gaisma.
Gaisma.
Mūsu galvenais gaismas avots ir Saule. Tā līdzās citām zvaigznēm, zibenim, jāņtārpiņiem, liesmām ir dabiskais gaismas avots. Dienas gaismu uz zemes rada atmosfēra, kur Saules stari izkliedējas un nonāk mūsu acīs no visām pusēm. Tāpēc dienā visa debess izskatās apgaismota. Cits veids, kā mēs sastopam gaismu, - ierīces, kas to rada : spuldzītes, lāzeri, sveces, televizors, dators, telefons, utt. Katra no tām izmanto dažādas metodes, lai radītu fotonus. Gaisma sastāv no daļiņām. Šīm daļiņām piemīt viļņu daba, un tās sauc par fotoniem. Arī Saules stari sastāv no neskaitāmi daudziem fotoniem, kas traucas uz Zemi. Vispirms tie 'ietriecas' Zemes atmosfērā, un daļa tiek apsorbēta. Tā kā zilajai gaismai ir visīsākais viļņu garums, Atmosfēra apsorbē gandrīz visu zilo gaismu. Tāpēc dienā debesis izskatās zilas - jo Tu, paskatoties gaisā, redzi tur visu zilo gaismu, Bet tad, kad Zemi pārklāj mākoņi, tie visu gaismu atstaro, un mākoņi mums šķiet balti.
Ēna.
Saulainā dienā priekšmeti un dzīvas būtnes uz Zemes met ēnu. No rīta un vakarā, kad Saules stari uz priekšmetu krīt slīpi, ēna ir garākā. Pusdienas laikā tā ir visīsākā. Kad gaismas stari izplatās vienā virzienā, tie var nokļūt tikai tur, kur ceļā nav šķēršļu. Tur, kur gaismas stari nenonāk, rodas ēna.
Atspulgs.
Kad gaisma satiekas ar objektu, daļa no tās tiek atstarota. Atstarošanas leņķis vienmēr ir tāds pats, kādā gaisma satiekas ar virsmu. Tieši tāpēc uz gludas virsmas redzam perfektu atspulgu vai spoguļatēlu. Ja virsma ir rievaina vai nelīdzena, attēls deformējas.
Refrakcija.
Gaismas staram šķērsojot divas dažāda blīvuma vielas (piemēram, gaisu un ūdeni), tas it kā lūst jeb 'refraktē'. Tieši tāpēc priekšmeti, kas atrodas ūdenī, izskatās deformēti. Piemēram, salmiņš glāzā itkā pārlūst.
Mirāža.
Refrakcija var notikt arī tad, ja gaisma iet cauri dažāda blīvuma gaisa masām. Vēss gais virs siltas zemes - gaisma, ceļojot cauri šīm dažādajām temperatūrām, izliecas un rada mirguļojošu efektu. Īpašos gadījumos šis efekts pārtop mirāžā - attēlos, ko parastos apstākļos mēs neredzētu.
Interesants raksts! "+" :)
Beigu beigās tāpat sanāk, ka gaisma ir mūsu smadzeņu interpretācija par apkārt notiekošo..
Ja atmosfēra absorbētu zilo gaismu, tad zilo gaismu mēs tieši otrādāk - neredzētu!
Par neprecizitātēm runājot jāpiekrīt "Wicked Sick", turklāt violētā gaisma, nevis zilā, ir ar vismazāko viļņa garumu redzamās gaismas diapazonā.
Jauki, ka latviešu valodas gramatikas caurumi aizpildīti ar fiziku, nevis muļķībām.
pamatu pamats :) 
