Viena lapa sēņu faktu.
Fakti par sēnēm5
68
0
Gailene ir atrodama tikai brīvā dabā. Pasaulē ir bijuši mēģinājumi izveidot gaileņu audzētavas, taču līdz šim gaileni nevienam nav izdevies "pieradināt".Gailenes ir sastopamas ne tikai Eiropas mežos. Tās aug un tiek celtas galdā arī Meksikā, Himalaju kalnu reģionā, kā arī daudzviet Āfrikā.
Asiņainais zobs vai Hydnellum peckii - neēdama un indīgā sēne, kas bieži aug skujkoku mežos - Eiropā un Ziemeļamerikā.Hydnellum peckii izskatās itkā kāds apšļākstinājis to ar asinīm, bet "asinis" pilienus sēnīte ražo pati. Šķidrums visvairāk sastopams tieši sarkans, lai gan tas var būt rozā, dzeltens, oranžā vai bēša krāsās.
Latvijas mežos aug ap 500 sēņu sugu, no kurām uzturā lietojamas vien piektā daļa no tām…
Sēnes satur daudz vērtīgu minerālvielu un mikroelementu: cinku, varu, fosforu, kāliju un jodu.
Par dārgākajām sēnēm uzskata baltās trifeles, kas nāk no Pjemontas apgabala Itālijas ziemeļrietumos. Cena šķiet fantastiska apmeram $1500 par vienu kg!!!
Pelējums var glābt dzīvību, un pelējums var nogalināt. Pelējums var bagātināt siera un vīna garšu, bet pelējums var arī saindēt pārtikas produktus.Pelējumu veido mikroskopiskās pelējumsēnes, kas pieder pie sēņu valsts, kurā ietilpst vairāk nekā 100 tūkstoši sugu, ieskaitot miltrasas sēnes, cepurīšu sēnes, rūsas sēnes, rauga sēnes un daudzas citas.
Kopš 2007. gada Latvijā tika atrastas savā starpā diezgan līdzīgas samtbekas, kuras, nepiederēja nevienai Latvijā tolaik zināmajai samtbeku sugai. Vēlāk radās aizdomas, ka vismaz daļa no tām bijušas bifeļādas samtbekas (Xerocomus bubalinus) - suga, kura pasaulē bija atklāta tikai 1991. gadā.
Dižsardzenes, dažkārt dēvētas par saulsardzenēm, ir augumā pašas iespaidīgākās ēdamās sēnes: lielā dižsardzene var diametrā sasniegt pat 30 cm, bet augstumā - 35 cm; sarkstošā dižsadzene ir aptuveni divreiz mazāka. Abām sugām cepurītes (kātiņi ir pārāk sīksti!) ir uzreiz cepamas, iepriekš nokasot zvīņas (tās bojātu garšu). Parasti cep kā karbonādi. Lielo dižsardzeni var ēst pat jēlu, liekot uz sviesmaizes un uzkaisot sāli un/vai piparus.
Ievācot egļu mežos uz zemes lielos pulciņos augošo aiteni (aitu piepi), sēņotāji parasti nemaz nenojauš, ka tā ir piepju dzimtas suga. Cepurīte tai ir bāli dzeltena vai pelēcīga, ar saplaisājušu virsmu. Ēdamas ir arī zem ozoliem atrodamās čemurenes un uz ozolu stumbriem augošās parastās aknenes. Taču šīs sugas ir aizsargājamas un iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Lai novērtētu, kā garšo piepes, labāk izvēlēties sērapiepi vai jaunu zvīņupiepi. Sērapiepes lielie koši dzeltenie augļķermeņi aug uz lapukoku stumbriem no pavasara līdz rudenim. Uzturā izmantojama tikai jauna sēne, jo veca tā kļūst rūgta un garšo pēc skaidām. Turpretī jaunu to var samalt, nospiest rūgteno sulu un tālāk to var pagatavot uz pannas dažādos veidos.
Tev patiks šie raksti
