Saules sistēmā ietilpst Saule, deviņas lielās planētas un citi, mazāki debess ķermeņi - asteroīdi unkomētas. Attālumu secībā no Saules lielās planētas ir izvietotas šādi: Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns un Plutons. Lielākajai daļai planētu ir viens vai vairāki pavadoņi. Vēl Saules sistēmā riņķo liels daudzums meteoroīdu. Katra planēta atrodas no Saules aptuveni divas reizes tālāk nekā iepriekšējā. Tas nozīmē, ka Saules sistēmas iekšējā daļā planētas izvietotas blīvāk. Neraugoties uz to, attālums starp tām ir desmitiem miljonu kilometru. Attālumi starp planētām Saules sistēmas ārējā daļā sasniedz miljardus kilometru. Planētu orbītasatrodas aptuveni vienā plaknē.
Visas planētas kustas ap Sauli tās gravitācijas spēka iedarbībā pa eliptiskām orbītām, kas maz atšķiras no riņķa.
Planētas mazāko attālumu no Saules sauc par perihēliju, bet lielāko attālumu - par afēliju. Planētas kustas ap Sauli vienā virzienā. Ja būtu iepējams paskatīties uz Saules sistēmu no augšas, no Saules ziemeļpola puses, varētu redzēt, ka planētu riņķošana notiek pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Lielākā daļa planētu griežas ap asi šajā pašā virzienā. Izņēmumi ir Urāns, Venēra un Plutons, kas griežas pretējā virzienā - pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
ules sistēmu veido SSaules sistēmu veido Saule, deviņas dažāda lieluma lielās planētas un mazāki debess ķermeņi - asteroīdi, komētas un meteoroīdi. Saule ir Saules sistēmas lielākais ķermenis un atrodas tās centrā, bet pārējie debess ķermeņi riņķo ap Sauli. Tos orbītās notur Saules gravitācijas spēks. Lielākai daļai planētu apkārt riņķo mazāki debess ķermeņi - pavadoņi.ess ķermeņi - asteroīdi, komētas un meteoroīdi. Saule ir Saules sistēmas lielākais ķermenis un atrodas tās centrā, bet pārējie debess ķermeņi riņķo ap Sauli. Tos orbītās notur Saules gravitācijas spēks. Lielākai daļai planētu apkārt riņķo mazāki debess ķermeņi - pavadoņi.
