Šīs ir raksts veltīts tiem, kas tur dzīvo. 
Fakti par Mangaļsalu.10
147
0
"Mangaļsala atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pie Daugavas ietekas jūrā iepretim Daugavgrīvai. Tā ir apmēram 4,2 km gara un līdz 2,7 km plata pussala starp Daugavu, upes kādreizējo gultni Vecdaugavu un Rīgas jūras līča ūdeņiem. Mangaļsalas Rīgai pievienota 1960. gadā.
Līdz 1840. gadam vieta bija sala, kas izveidojusies 16. gs otrajā pusē. Daugavas un tās toreizējās pietekas Lielupes izvietojums ievērojami atšķīrās no tagadējā. Lielupes ūdeņi ieplūda Daugavā pa tagadējo Buļļupi. Daugavas grīva atradās vairāk pa labi no tagadējiem Vecāķiem. Mangaļsala izveidojās, kad Daugava lielos pavasara palos pārrāva lielo Buļļu salu pie tagadējās ietekas. Ar laiku Daugavas grīva sāka aizsērēt ar jūras smiltīm, 1567. gadā upe izlauza savu tagadējo ceļu uz jūru. Tās vecā gultne kļuva aizvien seklāka un seklāka, tā pilnīgi aizsērēja ap 1840. gadu un izveidojās Mangaļu pussala.
Sakarā ar Daugavas ietekas virziena maiņu 1765. gadā Mangaļsalā Daugavas labajā krastā sāka celt Komētas fortu. Pirmā pasaules kara laikā cietoksni atkāpjoties iznīcināja sapieri.
Mangaļu pagasts dibināts 1935. gadā. Tas stiepās apmēram 12 kilometru garā un 5 kilometru platā joslā gar piekrasti no Daugavas grīvas Gaujas grīvas virzienā, ietverot arī Vecāķus, Kalngali un Garciemu. Rīgas tuvuma dēļ pagasts būtībā izveidojās par vasarnīcu rajonu, kura kodols bija Vecāķi. Šodien daļa kādreizējā Mangaļu pagasta teritorijas ietilpst Rīgas pilsētā, bet daļa - Carnikavas pagastā.
Mangaļsalā atrodas bijušā Zvejnieku kolhoza “9. maijs” ciemats. PSRS laikā te bija Ražošanas bāze (Zivju apstrādes komplekss, kuģu un zvejas rīku remonta bāze) un zvejas osta, Zvejnieku kolhozu savienība, Starpkolhozu ražošanas un apgādes bāze un osta.
Mangaļsalas jūras dambis būvēts 1850 – 1862, lai izveidotu jaunu kuģu ceļu, un, izmantojot Daugavas straumi, to padziļinātu.
Netālu no mola Daugavas krastā atrodas piemiņas vieta revolucionāriem, kuri tika nošauti kāpās 1906. gadā, soda ekspedīcijai izrēķinoties ar revolucionāro pulciņu dalībniekiem. No arhīvu materiāliem zināms, ka nāvei nolemtie no centrālcietuma atvesti pa Daugavu ar kuģīti, rītausmā kāpās nošauti un aprakti, kāpas nolīdzinātas. Pagaidām zināma tikai viena no soda vietām, 1906. gada 16. maijā šeit nošauti un aprakti astoņi Pārdaugavas revolucionārā pulciņa “Saules dēli” kaujinieki. 1970. gadā tika uzstādīts piemineklis.
Fortifikācijas ilgākā laika posmā cēlušas vāciešu, zviedru un krievu armijas. 1912. gadā tika
uzsākta vairāku fortu būve Mangaļsalā un Bolderājā, kad uzcēla divus fortus ar 254 mm
lielgabaliem, sešus fortus ar 152 mm lielgabaliem un trīs fortus ar 138 mm. Katrā no tiem
uzstādīja 2 lielgabalus. Mangaļsalas fortifikācijas sistēma sastāv no vairākām daļām un atrodas
samērā plašā teritorijā. Atsevišķas no tām šobrīd ir nepieejamas. Kopumā šis objekts ir jāvērtē
kā unikāls, bet tajā pat laikā - nekādā veidā neizmantots un nolaists vēstures piemineklis - Apskate no iekšpuses var būt bīstama!
Dzelzsbetona kuģa vraks Mangaļsalas piekrastē. Kuģis saucies "Lady Cotlin" un kuģojis zem Zviedrijas karoga. 1951. gada novembrī stipras vētras laikā tas vedis uz Rīgu sāls kravu. Pēc aculiecinieku teiktā, visa komanda bijusi piedzērusies, tāpēc kuģis pagājis garām Rīgas jūras vārtiem gandrīz par kilometru un uzskrējis uz sēkļa ap 400 m no krasta. Kuģa korpuss pārlūzis uz pusēm. Kuģa komandu izglābuši padomju robežsargi, kravas atliekas savāktas, bet pats vraks atstāts. Ik gadus vētras pieskalo vraku tuvāk krastam un pamazām to iznīcina.
Tev patiks šie raksti
