Tātad Sveikiņi.Šodein Pastāstīšu faktus par Lietuvu.

Galvaspilsēta Viļņa... Autors: Freeway Fakti Par Lietuvu
1. Galvaspilsēta Viļņa. Iedzīvotāju Skaits Šajā Pilsētā 555 613.
Lielākās Lietuvas... Autors: Freeway Fakti Par Lietuvu
2. Lielākās Lietuvas Pilsētas:Viļņa, Kauņa, Klaipēda, Šauļi, Paņeveža.
Lietuva sastāv no desmit... Autors: Freeway Fakti Par Lietuvu
3. Lietuva sastāv no desmit novadiem:Alītas Novads, Kauņas Novads, Klaipēdas Novads, Marijampoles Novads, Panevēžas Novads,Viļņas Novads. Šauļu Novads, Tauraģes Novads, Telšu Novads, Utenas Novads,
Lietuvas populācija Vairāk... Autors: Freeway Fakti Par Lietuvu
4. Lietuvas populācija: Vairāk kā 3.5 Miljoni Iedzīvotāju.
Valoda82 runā lietuviski 8... Autors: Freeway Fakti Par Lietuvu
5. Valoda:82% runā lietuviski, 8% krieviski, 5.6 % poliski, 4.4 % citā valodā.
Reliģija79 ir Romas katoļi... Autors: Freeway Fakti Par Lietuvu
6. Reliģija:79% ir Romas katoļi, 4.1% ir pareizticīgie, 1.9% ir protestanti, 5.5% citas reliģijas pārstāvji, 9.5% nepieder nevienai reliģijai.
Vēsture  No 7  2 gs pirms... Autors: Freeway Fakti Par Lietuvu
7. Vēsture No 7. – 2. gs. pirms Kristus Baltu ciltis ieradās Lietuvas teritorijā. 1009. gadā Lietuvas vārds pirmo reizi tiek minēts hronikās. No 1236. – 1263. gadam valdnieks Mindaugs apvieno nelielās valstis, kas atrodas Lietuvas teritorijā un izveido Lietuvas valsti. Šī apvienošanās palīdzēja pretoties krustnešu iebrukumiem. 1253. gadā Mindaugs politisku iemeslu vadīts pieņēma kristietību. No 1316. – 1341. gadam lielhercogs Gedimins sāka paplašināt Lietuvas teritoriju. Lielhercogs Gedimins dibināja un attīstīja Viļņas pilsētu. 1386. gadā Gedimina pēctecis Jogaila kļuva par Polijas karali, tādējādi nodrošinot Polijas un Lietuvas sadarbību 400 gadu garumā. Šīs sadarbības rezultātā kristietība beidzot tika pieņemta visā Lietuvā. 1569. gadā Lietuva paraksta vienošanos ar Poliju, ka šīm divām valstīm būs viens karalis. 18. gs. 2. pusē Lietuvas lielhercogiste ir zaudējusi gandrīz visas savas tiesības, un tā tiek iekļauta Krievijas sastāvā. Lietuvas vārds pazūd no pasaules kartes uz 123 gadiem. 1905. gadā Lietuvas pārstāvji tika ievēlēti Krievijas parlamentā. 1914. gadā, sākoties pirmajam pasaules karam, Lietuvu okupēja vācu karaspēks. 1918. gada 16. februārī Lietuva proklamē, ka tā ir neatkarīga valsts. Lai nosargātu neatkarību Lietuvai nākas iesaistīties kara darbībā ar Polijas, Vācijas un boļševiku karaspēkiem. Cīņas ilgst līdz pat 1923. gadam. Šo karu rezultātā Lietuva zaudē savu galvaspilsētu – Viļņu. Kauņa kļūst par galvaspilsētu uz 20 gadiem. 1926. gada decembrī tiek atlaista valdība, valdības funkcijas sāk pildīt prezidents, kam ir neierobežota vara. Sākas diktatūra, kas ilgst līdz neatkarības zaudēšanai. 1939. gada 10. oktobrī Lietuva atgūst Viļņu, Lietuvā tika izveidota Padomju militārā bāze. 1940. gada 15. jūnijā Lietuvu okupē Padomju Savienība. 1941. gada 14. jūnijā notiek pirmās masu deportācijas uz Sibīriju. 1941. gada 22. jūnijā vācu karaspēks uzbrūk Lietuvai un dažas dienas vēlāk to okupē. 1944. gada vasarā padomju karaspēks iekaro Lietuvu. 1988. gada 3. jūnijā tiek dibināta demokrātiskās reformas kustību – Sajudis. 1989. gadā reformas kustības dalībnieki uzvarēja vēlēšanās un tika ievēlēti par kongresa pārstāvjiem. 1990. gada 11. martā tiek proklamēta Lietuvas neatkarība. 1991. gada janvārī padomju karaspēks ieņēma Lietuva televīziju, radio un citas svarīgas institūcijas. Cilvēki rīko barikādes. 1991. gadā pēc neveiksmīga augusta puča Krievija atzina Lietuvas neatkarību. 1991. gada 17. septembrī Lietuva kļūst par Apvienoto Nāciju pilntiesīgu locekli. 2004. gada 29. martā Lietuva tiek uzņemta NATO. 2004. gada 1. maijā Lietuva kļūst par ES dalībvalsti.