Enciklopēdija Rīga(1988.g.) Iedzīvotāji 0

20 0

Sveiki foršie spoki lasītāj,turpinu savu rakstu sēriju par Enciklopēdīju Rīga,šoreiz rakstā būs par Rīgas iedzīvotāju vēsturi no Padomju laika cilvēka skatījuma.Tākā daudzi no mums zin,ka Rīgā vienmēr ir dzīvojušas daudzas tautības šis raksts būs par Rīgas iedzīvotāju etnisko sastāvu,iedzīvotāju dzimumvecumstruktūru,iedzīvotāju sociālo sastāvu un izglītību.

Iedzīvotāju dzimumvecumstruktūra

Pirmās precīzākās ziņas par Rīgas iedzīvotāju dziemumsastāvu ir no 18.gs. 80.gadiem.Tās liecina,ka 18.gs. beigās-19.gs.sākumā skaitliskā pārsvarā bija vīrieši.Tas bija saistīts ar to,ka vairākums ieceļotāju bija vīrieši,kā arī regulāro armijas daļu izvietošanu Rīgā.Sākot ar 19.gs.30.gadiem,uzskaitīto civiliedzīvotāju skaitā vairākums bija sieviešu.19.gs.vidū uz 100 vīriešiem bija 110 sieviešu.Straujās pārmaiņas iedzīvotāju kustībā noteica vecumsastāva maiņas:iezīmējās novecošanas proces.1867.g. bērnu vecumā 14.g. bija tikai 27%,15-59.g. veci iedzīvotāji -66%,60.g. un vecāki iedzīvotāji 7%.19.gs. beigās -20.gs. sākumā palielinājās 20-30.g. vecu vīriešu skaits un īpatsvars.1913.g. sieviešu un vīriešu skaits bija gandrīz vienāds.

1pasules kara un Pilsoņu kara... Autors: ieva5 Enciklopēdija Rīga(1988.g.) Iedzīvotāji

1.pasules kara un Pilsoņu kara rezultātā radās liels sieviešu pārsvars.Vēl 1935.g. uz 1000 vīriešiem bija 1257 sievietes.Lielākā ši disproporcija bija vecākās vecumgrupās.Salīdzinot ar 19.gs.stipri zamazinājas bērnu īpatsvars un pieauga veco cilvēku īpatsvars.

Lielajā Tēvijas karā atkal bojā gāja ļoti daudz iedzīvotāju,it īpaši darbspējīgu vīriešu.Vēl 14.g. pēc kara beigām 1.pēckara tautas skaitīšana(1959)konstatēja ,ka Rīgā uz 1000 vīriešiem ir 1331 sieviete.Turpmākajās tautas skaitīšanās konstatēta šās disproporcijas samazināšanās:1970.g. uz 1000 vīriešiem bja 1220 sieviešu,1979.g,-1193.

Etniskais sastāvs

Vēstursikās attīstības gaitā Rīgā bija izveidojusies daudznaconāls etniskais sastāvs.18.gs.beigās Rīga dzīvoja vācieši(apmēram 46%),latvieši (apmēram 31%),krievi(apmēram 14%),poļi (apmēram 9%).Ari 19.gs. pirmajā pusē vācieši bija pārsvarā (vidēji 44%),bet latviešu īpatsvars samazinājās līdz 19% procentiem,krievu īpatsvars pieauga līdz apmēram 25%,pārējo nacionalitāšu-12%.Vāciešu īpatsavrs Rīgā sāka samazināties 19.gs.60.-70.gados.Tomēr etniskā sastāva raksturojumi līdz 19.gs.beigām nav visai precīzi.19.gs.otrajā pusē latviešu īpatsvars stipri palielinājās,jo Rīgā ieplūda daudz zemnieku.1881.g.tautas skaitīšanas laikā latviešu jau bija 33%,vāciešu-31%,krievu-19%,citu necionalitāšu -17%.19.gs.beigās latviešu skaits Rīgā pārsniedz 100.tk,sakarā ar nacionālistiskās politikas īstenošanu laitviešu īpatsvars pieauga,bet slāvu nacionalitāšu īpatsvars samazinājās.20.gados latviešu skaits Rīgā pārsniedza 200tk,70.gadu sākumā-300tk.Bet turpmāk latviešu īpatsvaram bija tendence samazināties sakarā ar citu nacionalitāšu iedzīvotāju iebraukšanu Rīgā.

izveidot rakstu izveidot testu

Iedzīvotāju sociālais sastāvs... Autors: ieva5 Enciklopēdija Rīga(1988.g.) Iedzīvotāji

Iedzīvotāju sociālais sastāvs un izglītība

Līdz 18.gs.beigām pilntiesīgi Rīgas iedzīvotāji skaitījās tikai rātes,Lielās ģildes un Mazās ģildes locekļi,kas bija apvienoti namnieku kopās.Bez tam Rīgā dzīvoja arī grupa zemāko kārtu iedzīvotāji un svešinieki -citu Krievijas pilsētu iedzīvotāji un ārzemnieki.No 18.gs.beigām pie pilsētas iedzīvotājiem pieskaitīja arī iedzīvotājus bez namnieku tiesībām,ja vien viņi bija pierakstīti Rīgā.

Rīgā 19.gs.pirmajā pusē Rīgas iedzīvotāji bija iedalīti šādās kārtās: 1) goda pilsoņi, 2)ģilžu tirgotāji, 3)literāti, 4)sīkpilsoņi, 5)pie cumftēm piederīgie, 6) brīvie cilvēki,mājkalpotāji,strādnieki.Muižnieki un garīdznieki bija augstākās kārtas.30-35% cilvēku Rīgā dzīvoja nepierakstīti.

20 0 0 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0