Ievada nebūs. Pigu jums.
Stāv rakstīts, ka Eiropā kopumā ir ap 225 vietējām valodām, no kurām lielākā daļa pieder Indoeiropiešu valodas saimei (par to vēlāk). Bet sakarā ar imigrāciju, jau Londonā vien varot saklausīt ap 300 dažādām pasaules valodām. Pilna saraksta ar visām "ap" 225 valodām nebūs, pigu jums.
Tātad lielākā daļa no šīm valodām pieder Indoeiropiešu valodu saimei, vēl viena daļa pieder Urāliešu valodu saimei, par kuru vēl azivien debatē ar putām uz lūpām, par to vēlāk.
Pa vidu šīm karalienēm ir arī viena spītniece, vientuļniece, Maltiešu valoda, kura ir otrā oficiālā valoda Maltā, un kura ir vienīgā Eiropā mītošā oficiālā valoda, kura pieskaitāma jeb pieder pie Afroaziātu valodu saimes, semītu atzara. Afroazīatu saime galvenokārt ieņem Āfrikas ziemeļu daļu un tuvos austrumus. Pēc tā saprotam, ka saimē ietilpst Arābu valoda. Laika posmu nenosaukšu, pigu jums, bet Arābu valoda reiz kļuva par galveno valodu Sicīlijas pussalā (tā pati vecā labā Cosa Nostra, Mafijas Sicīlija), kur arī attīstījās tā sauktais Sicīlijas Arābu valodas dialekts, kurš vēlāk tad arī nokļuva Maltā un tapa par pamatu Maltiešu valodai. Varētu teikt, ka savā būtībā tā vēl aizvien ir Arābu valoda, bet kā citas Eiropas valodas, arī tā ir piedzīvojusi Latinizāciju un jau pašos vecākajos atrastajos rakstos tā izmantojusi Latīņu alfabētu.
Un ir vēl viena, Basku valoda. Tā skaitās izolētā valoda, jo tā nepieder nevienai no zināmajām valodu saimēm, tā ir kā no zila gaisa rauta unikāla valoda. Protams laikam ejot ir apmainījušies dažiem vārdiem, žargoniem, bet pa lielam tās izcelsmes nav zināma. Ar Basku ir saistīti interesanti DNS testu rezultāti radniecības noteikšanai ar citām tautām utt. Daži lēš, ka Baska būtu varējusi būt pēdējo Neandertāliešu atdusas vieta. Palasiet par to netā un secinājumus izdariet paši. Moš kāds spoks ir ieinteresēts izpētīt šo padarīšanu un uztaisīt apjomīgu rakstu par to.
