Sveiki pociņi ! Šodien man ienāca prātā jums parādīt cik liela uz zemes ir dzīvnieku daudzveidība. Sākot no tropu mežu iedzīvotājiem , līdz pat mūsu pašu mājdzīvniekiem.
Tropu meži #1
Dzīvnieku daudzveidība #10
23
0
GORILLAS - Gorillas dzīvo centrālajā Āfrikā, līdzenumu vai kalnu mežos. Tēviņš ir lielāks un divreiz smagāks nekā mātīte.
Tā muguras apmatojums gadu laikā kļūst gaišāks, tāpēc vecākos tēviņus mēdz saukt par ''sudrabainajām mugurām".
Gorillas vairāk ir aktīvi dienā. Daudz laika tie pavada ēdot jaunās lapas un augļus, kā arī laiski gulšņājot. Pa zemi šie dzīvnieki pārvietojas uz visām četrām kājām, tie bieži kāpj kokos , lai barotos vai gulētu.
Barā ir viens galvenais tēviņš, vairāki jauni tēviņi un vairākas pieaugušas mātītes ar mazuļiem. Tikai vadonis drīkst kļūt par tēvu. Viņš draud bara tēviņiem, rādot milzīgos zobus un paceļoties uz kājām biedējošā pozā.
Mātītes zīda mazuļus 3 līdz 4 gadus. Jaunie dzīvnieki kļūst pieauguši apmēram 10 gadu vecumā.
Bariem nav savas noteiktas teritorijas, un tie cenšas izvairīties cits no cita. Gorillas ir aizsargājami,taču vēl joprojām tos apdraud malumednieki un to dabiskās dzīves vides iznīcināšana!
KATAS LEMURS - Katas lemurs ir Madagaskaras mežos dzīvojošs kaķa lieluma zīdītājs. Vietējie iedzīvotāji to sauc par maki.
Lemuri un lori ir mazāk attīstīti pērtiķi. Tiem ir iezīmes , kuras nav raksturīgas augstāk attīstītiem pērtiķiem. Piemēram tiem ir mitrs deguntiņš , tāpēc tos sauc par mitrdeguna pērtiķiem. Vel šiem zvēriņiem kājas otrajam pirkstam ir pagarināts nags, lai tie labāk varētu saķemmēt kažoku.
Katas lemura greznākā rota ir garā aste ar balti melniem posmiem. Tas ir lielisks orientieris,lai garajā zālē nepazaudētu bara locekļus.
Viņi pārtiek no augļiem un lapām. Tēviņi izdala spēcīgi smaržojošu vielu, ar kuru iezīmē bara teritoriju.
Mātītes dzemdē vienu vai divus mazuļus, kuri kļūst patstāvīgi jau 5 mēnešu vecumā
.Lemurus nopietni apdraud to dabiskās dzīves vides iznīcināšana!
KOLIBRI - Kolibri jeb putns muša ir pasaulē mazākais putns. Eksistē vairāk nekā 300 kolibri sugu, tās visas dzīvo Amerikas kontinentā. Lielākā daļa kolibri mīt tropu mežos, bet tos var sastapt arī Andu kalnos, Kalifornijas tuksnesī un pat Kanādā.
Mazākais no visiem ir bišu kolibri, kurš ir tikai 5 centimetrus garš un sver nedaudz mazāk par 2 gramiem, tātad tikai nedaudz vairāk par lielu taureni.
Kolibri barojas ar nektāru - saldu sķidrumu, ko izdala ziedi. Ziedos tas meklē arī nelielus kukaiņus, tā sagādājot sev nepieciešamās olbaltumvielas.
Atkarībā no sugas kolibrī, kustinot spārnu, "zīmē astotniekus" ar ātrumu 10 līdz 80 vēzieni sekundē. Tas rada vibrējošu skaņu.
Kolibri var lidot ne tikai uz priekšu, bet arī lidināties uz vietas un lidot atmuguriski. Strauji vēcinot spārnus, tas apstājas pie zieda, iebāz garo knābi ziedkausā, izsūc nektāru un pēc tam aizdūc tālāk.
Tākā šādam lidošanas veidam nepieciešams daudzenerģijas, kolibri jāapciemo ļoti daudz ziedu - pat līdz 2000 dienā.
Tev patiks šie raksti
