Dodo8

Apmēram šādi izskatās dodo skelets, bet iespējams, ka tam ir vairākas nepilnības vai pat kļūdas. Attēlā redzamais skelets veidots 1871. gadā. Ja izdotos atrast vēl kādus kaulus, tad noteikti rastos jaunas atziņas par dodo.

Šis skelets atrodas Londonas dabas vēstures muzejā.

Kā vienmēr, eiropiešiem ierodoties vientuļās salās, dzivajā dabā tika izjaukts līdzsvars. Sākumā šo Maurīcijas putnu iznīcināšanā bija vainojama atklājēju neizpratne, vēlāk - jūrasbraucēju kāre pēc svaigas gaļas, bet beigās - trofeju mednieki. Taču tajā piedalījās arī ieceļotāju suņi un cūkas, kas aprija dodo olas, un kuģu žurkas, kas saplosīja mazuļus. Aptuveni simts gadus pēc putnu atklāšanas Maurīcijā vairs nebija neviena dodo. Nav arī zināms, cik to bijis pirms jūrasbraucēju un pirmo ieceļotāju ierašanās.

2006. gada jūnijā nīderlandiešu pētnieks Kenets Rijsdiks un viņa komanda vienā no kādreizējiem Maurīcijas purviem atrada izmirušo putnu skeletu daļas. Šo dodo masu kapu zinātnieki uzskata par pirādījumu tam, ka jau pirms cilvēku ierašanās lielu daļu putnu iznīcinājusi kāda dabas katastrofa: ciklons vai pēkšņa jūras līmeņa celšanās. lai glabtu dodo godu, var pieņemt, ka putns nebūt nav bijis tik resns, kā redzams senajos attēlos.

Vēl kāds interesants fakts!

1755. gadā Ašmola muzejā Oksfordā vēl bija apskatāms pēdējais dodo izbāzenis. Taču direktoram tas šķita pārāk noputējis. Tāpēc viņš tam nogriez galvu un vienu kāju, bet pārējo izmeta.