Dīvaini fakti par Salvadoru Dalī10

Mantkārīgais Dolārs. Mākslas kopienā Dalī bija pazīstams ar savu mīlestību pret naudas pelnīšanu. Šī iemesla dēļ viņu reizēm nicīgi sauca par „Avida Dollars” (Mantkārīgais Dolārs), kas ir gan Salvadora Dalī vārda anagramma, gan atsaukšanās uz viņa mantkārību. Dalī bija gatavs darīt gandrīz jebko, lai nopelnītu. Viņš izveidoja populāro Chupa Chups logo un 1969. gada Eirovīzijas logo. Viņš parādījās arī Lanvin šokolādes, brendija un pat Alka Seltzer reklāmās. Bet tie bija tikai legālie naudas pelnīšanas veidi – viņš bija arī krāpnieks. Viņš pamatoja milzīgo cenu kādai gleznai, sakot bagātam klientam, ka tās krāsas tikušas jauktas ar indi no miljons lapsenēm. Tā, protams, nebija. Vēl kāds Dalī krāpniecības gadījums notika, kad ar viņu sazinājās Yoko Ono, kura vēlējās šķipsniņu matu no viņa ūsām. Par to Dalī pieprasīja 10 000 dolāru. Kad Yoko naudu samaksāja, Dalī nosūtīja viņai sausu zāles stiebru, jo uztraucās, ka Yoko varētu to izmantot burvestībām. Nopietni. Dalī bija arī nebijusi ideja, kā izvairīties no restorānu rēķinu maksāšanas. Viņš regulāri uzaicināja lielas draugu grupas dārgās pusdienās. Kad pienāca laiks maksāt, Dalī priecīgi izrakstītu čeku par pilnu summu. Kad viņš zināja, ka viesmīlis neskatījās, viņš vienkārši paķēpājās uz čeka aizmugures, zinot, ka neviens cilvēks pie pilna prāta neizlietotu čeku, uz kura ir Salvadora Dalī oriģināla skice. Tā čeks nekad netiktu izņemts un Dalī tiktu sveikā cauri, nesamaksājot rēķinu.

Izgājieni. Paralēli tam, ka viņš bija mākslinieks, rakstnieks, zinātnieks vai jebkas cits, par ko viņš izlēma būt, kad no rīta pamodās, Dalī bija šovmens. Reizēm viņa izgājieni bija pat iespaidīgāki par viņa mākslu. Piemēram, Dalī reiz novadīja lekciju, tērpies pilnā nirēja tērpā, kuru viņš atteicās novilkt, kā rezultātā viņš gandrīz nosmaka. 1955.gadā viņš uz kādu pasākumu ieradās Rolls-Royce auto pilnā ar ziedkāpostiem, jo viņu fascinēja to forma. Lai pārdotu savu grāmatu „The World of Salvador Dali”, viņš Manhetenas grāmatu veikalā gulēja slimnīcas gultā aplenkts ar viltus ārstiem un māsiņām, pieslēgts pie aparāta, kas mērīja viņa smadzeņu viļņus. Jebkurš, kurš nopirka viņa grāmatu, reizē saņēma arī kopiju no mērījumu rezultātiem. Vēlāk viņš atgriezās pie ziedkāpostiem, šoreiz piepildīja limuzīnu ar tiem un brauca pa Parīzes ielām, pasniedzot tos ļoti apmulsušiem Parīzes iedzīvotājiem.

Dīvainā apsēstība ar Hitleru. Dalī bija apsēsts ar Hitleru tādā veidā, ka pat Hitleram, iespējams, tas būtu licis justies neērti. Nacisma uzplaukuma laikā lielākā daļa sirreālisma mākslinieku centās sevi distancēt no fašisma un Hitlera. Turpretim Dalī sāka viņu gleznot. Kāda Dalī glezna, kura no sākuma liekas kā ainavas gleznojums, patiesībā ataino Hitleru, kas ir pagriezies uz sāniem un izskatās kā rāms ezers. Vēlāk, kad tika jautāts par viņa aizraušanos ar Hitleru, Dalī teica: „Es bieži sapņoju par Hitleru, kā citi vīrieši sapņo par sievieti.” Gadījumā, ja domājat, kas tas nevar kļūt vēl dīvaināk, neraizējieties, var kļūt. Dalī turpināja: „Hitlers mani uzbudināja... Viņa (Hitlera) resnā mugura, īpaši, kad redzēju viņu parādāmies uniformā ar Sam Browne  jostu un uzplečiem, kas cieši saturēja viņa miesu, modināja manī gardu garšas saviļņojumu mutē un sniedza vāgnerisku ekstāzi.” Viena no Dalī vēlīnajām gleznām ir vienkārši saukta par „Hitler Masturbating” un diemžēl tur nav nekā sirreāla no nosaukuma – tā parāda tieši to. Par laimi Hitlera vīrišķība ir labi paslēpta aiz maziem zirdziņiem ar metāla kājām.

Dali Atomicus. Dalī un slavenā fotogrāfa Filipa Halsmana sadarbības rezultāts Dali Atomicus ir oda Dalī slavenajai gleznai Leda Atomica (kas ir redzama foto labajā pusē). Fotogrāfija rāda Dalī, mēbeles un vairākus kaķus karājamies gaisā un ūdens strūklu. Tā ir pārsteidzoša bilde, ņemot vērā, ka tā tika uzņemta 1948.gadā, ilgi pirms fotošops varētu būt bijis izveidojis šādu efektu. Tā vietā fotogrāfija tikai uzņemta vecajā veidā – pa īstam. Lai sasniegtu šādu efektu, mēbeles gaisā turēja virves, Dalī leca un kāds no aizkadra svieda spaini ar ūdeni un vairākus dzīvus kaķus. Diemžēl vēlamais efekts netika panākts vienā mēģinājumā vai pat divos. Tas tika darīts 28 reizes. Paturiet prātā, ka kādam nelaimīgam cilvēkam pēc katra kadra vajadzēja savākt atpakaļ izsvaidītos, pārbijušos kaķus un tad mest atkal.

Dalī iedvesma. Skatoties uz Dalī gleznām, jums varētu rasties iespaids, ka tās ir spēcīgu psihotropo vielu lietošanas rezultāts. Tomēr Dalī apgalvoja: „Es nelietoju narkotikas. Es esmu narkotikas.” Tad no kurienes viņš smēla iedvesmu, ja ne no narkotikām? Dalī zināja dažus trikus, lai padarītu sevi radošāku. Viens iesaistīja skārda trauku un karoti. Dalī sēdēja krēslā, turot karoti virs trauka un iesnaudās. Kā viņš aizmiga, karote nokrita uz trauka, radot pietiekami skaļu troksni, lai pamodinātu mākslinieku laikā, lai ātri pierakstītu sirreālos skatus, ko viņš redzēja savos sapņos. Citās reizēs Dalī stāvēja uz galvas, līdz gandrīz zaudēja samaņu, ļaujot viņam kļūt pusapskaidrotam. Dalī slavenākā tehnika saucās „Paranoiski-kritiskā metode”. Tā iekļāva mēģinājumu izveidot pašpamudinātu paranojas stāvokli, ļaujot viņam uzzīmēt iracionālas sakarības starp nesaistītiem priekšmetiem un attēlot ainavu no viņa paša zemapziņas.

Neparastā laulība. 1929.gada augustā Dalī satika savu mūža mīlestību: Elēna Ivanova Diakonova, labāk zināma kā Gala. Diemžēl Gala jau bija precējusies ar franču sirreālistu dzejnieku Paulu Eluardu. Dalī tas nebaidīja: „Viņai bija paredzēts kļūt par manu Gradivu, par to, kura virzās uz priekšu, manu uzvaru, manu sievu.” Tā kā Galai un Eluardam bija tā saucamās „brīvās attiecības” – viņi iepriekš bija pavadījuši 3 gadus dalot vienu mājsaimniecību un piekopjot seksuālas attiecības ar mākslinieku Maksu Ernstu – nebija nekā, kas varētu traucēt viņas attiecībām ar Dalī. Pēc šķiršanās ar Eluardu (lai gan viņi turpināja seksuālās attiecībās), Gala apprecējās ar Dalī 1934.gadā. Viņi bija kopā līdz viņas nāvei 1982.gadā. Lai gan tā nebija tradicionāla laulība – abi turpināja satikties ar citiem cilvēkiem – tomēr laulība bija laimīga. Gala kļuva par Dalī mūzu un biznesa vadītāju, viņas financiālais acīgums atbalstīja viņa ekstravaganto dzīvesstilu. Sadarbība bija tik svarīga, ka Dalī regulāri mākslas darbus parakstīja ar abu vārdiem. 1968.gadā Dalī nopirka Galai pili Spānijā, kuru viņa pieņēma ar noteikumu, ka viņš viņu apciemotu tikai pēc tam, kad saņems atļauju rakstiski. Tas varētu skanēt neparasti – bet vai jebkuram nevajadzētu laiku vienatnē, ja būtu precējies ar Salvadoru Dalī?

Karaliskā Sirds. Par spīti dīvainībai, kas reizēm robežojās ar pilnīgu un galīgu vājprātu, Dalī bija ģēnijs. Nekur tas nav labāk redzams kā Dali Joies, dārglietu kolekcijā, ko radījis Dalī sadarbībā ar amerikāņu miljonāru Cummins Catherwood. Bagātais Catherwood piegādāja miljonus dolāru vērtus dārgakmeņus, kurus Dalī izveidoja vairākos izsmalcinātos gabalos. Izmantojot Dalī dizainus, kolekcija tika ražota Ņujorkā Argentīnas sudrabkaļa Carlosa Alemany uzraudzībā. Kopumā 39 rotaslietu gabali tika izveidoti, kas beigu beigās tika pārdoti Salvadora Dalī Dibinājumam par 5.5miljoniem eiro 1999.gadā. Centrālais gabals ir Karaliskā Sirds. Veidota no tīra zelta un pārklāta ar 46 rubīniem, 42 dimantiem un 2 smaragdiem, pati pārsteidzošakā lieta par Karalisko sirdi ir tā, ka tā mulsinoši sitas kā dzīva cilvēka sirds. 

Elisa Kūpera hologramma. Dalī bija daudzi slaveni draugi, viņš pavadīja laiku gan ar Elvisu Presliju, Džonu Lenonu, Deividu Boviju, Pablo Pikaso un pat Zigmundu Freidu. Bet, iespējams, dīvainākā pazīšanās bija ar roka leģendu Elisu Kūperu. 1973.gadā Dalī padzirdēja par Kūperu un kļuva apburts ar viņa skatuves šovu, kurš daļēji bija iedvesmots no Dalī darbiem. Loģiski, mākslinieks lūdza satikties ar Kūperu un viņa menedžeri. Saskaņā ar Kūpera sacīto, Dalī uz tikšanos ieradās žirafes ādas mētelī, mirdzošās zeķēs un izliektos, elastīgos zābakos. Lai gan viss jau tāpat bija dīvaini, vēl dīvaināk kļuva, kad Dalī iedeva Kūperam viņa smadzeņu ģipša skulptūru, kam virsū bija šokolādes eklērs ar reālām skudrām tajā, un tad jautāja Kūperam, lai viņš modelē māksliniekam. Kūpers tam piekrita, taču viņu apsargāja apbruņots sargs, jo viņam bija jānēsā dimanta diadēma 2 miljonu vērtībā, ko sagādāja pats Dalī. Galu galā Dalī izveidoja pārsteidzošu hologrammu, kas griežas, ar Kūperu apklātu ar dimantiem un kožot galvu Venus de Milo statuetei. Viņš to panāca, izmantojot lāzerus, kas veido trīs-dimensiju attēlu.