Iepriekšējās daļas var atrast manā profilā.
Cilvēces mantojums (4 daļa)13
426
7
Forums.
Tas ir plašākais drupu laukums Romā.Tur var skatīt vairāk kā 30 celtņu palieku.Forumā ir saglabājies senais svēto procesiju ceļš.Tur var apskatīt bijušo senāta ēku,kura tagad pārbūvēta par baznīcu un kuras marmora grīdā ir iedobes no senatoru soliem.Līdzās ēkai ir melna marmora plāksne,kas esot uzlikta uz Romas dibinātāja Romula kapa.Nedaudz arī ir saglabājiesVestas templis un templis,kas bija uzcelts Jūlija Cēzara līķa sadedzināšanas vietā.Blakus forumam ir Palatīna kalns,kur esot dibināta pilsēta un kur tagad ir imperatoru piļu drupas.Tur var atrast troņa zāli,imperatoru vergu skolu un paliekas no viņu personiskajām istabām.
Kolizejs.
Kolizejs savu nosaukumu ieguva no milzīgas imperātora Nerona skūlptūras,jeb kolosa,kas bija tam līdzās.To pabeidza celt 80.gadā un atklāja ar 100 dienu ilgām gladiātoru spēlēm.Ieejot Kolizejā,skatītāji var aplūkot paliekas no milzīgas arēnas,kurā kādreiz tika stādīti meži vai pat ielaists ūdenī.lai rīkotu jūras kaujas.Arēnai vairs nav grīdas,tāpēc var apskatīt pagrabu ar ejām gladiātoriem,dzivniekiem un telpas mašīnām,ar kurām varēja pacelt un nolaist grīdas vai radīt kādu citu efektu.
Panteons.
(Bildes ir no mūsdienu Panteona.)
Visu dievu templi Panteonu uzcēla imperātora Augusta znots Marks Agripa 27.gadā.p.m.ē. Tas ir romiešu celtnieku meistardarbs un viena no nedaudzajām tālaika celtnēm,kas saglabājusies zem jumta.
Autors: Foto: Guy Vandereist
Panteona jumts ir milzīgs kupols 43m diametrā.Vēlāk šo milzīgo ēku pārvērta par baznīcu.Tur ir apglabātas arī daudzas itāļu slavenības gleznotājs un arhitekts Rafaēls un Itālijas karaļi,tāpēc mūsdienās par panteoniem sauc slavenību apbedījuma vietas.
Rafaēls bija renesanses laikmeta itāļu gleznotājs un arhitekts,kurš ir dzimis 1483 gada 28 martā,un miris 1520.gada 6 aprilī.
Viņu uzskata par vienu no visu laika labākajiem māksliniekiem.
Pompeji.
Par seno romiešu sadzīvi mēs daudz zinām tāpēc,ka viena no Romas impērijas pilsētām ir saglabājusies tā,it kā būtu apstājies laiks.Šo pilsētu 6 gs p.m.ē.nodibināja osku tauta.79. gadā virs Vezula vulkāna,kas atradās pilsētas tuvumā,parādījās melns mākonis.Tas kļuva arvien lielāks.Tad pilsētu satricināja sprādziens un par to nolija vulkānisku pelnu un akmeņu lietus.Kad pēc 3 dienām vulkāns atkal norima,pilsēta bija aprakta zem vairāk nekā 3m biezas pelnu un akmeņu kārtas.Aptuveni 2000 cilvēku ,kuri nepaguva Pompejus atstāt,gāja bojā.
Pompejus romieši ātri aizmirsa.16 gs kāds zemnieks šajā vietā atrada senu skulptūru,un tāpēc uz turieni tika sūtīti turīgu cilvēku strādnieki ,lai tie meklētu mākslas darbus.Līdz ar to tam pievērsa uzmanību arī zinātnieki,viņi vāca un aprakstīja atradumus,un meklēja ziņas par Pompejiem senajos rakstos.Tā cilvēkiem radās interese par senvietām,un radās arheoloģijas zinātne.
Pompejos bija saglabājušies arī mirušo cilvēku paliekas.Arheologi tās aplēja ar ģipsi,un tā radās ģipša figūras,kas mums rāda,ka izvirduma upuri bezspēcīgi saļimuši zem pelnu kārtas.Mūsdienās liela daļa pilsētas ir atrakta,un tur var apskatīt tempļus,teātrus,pirtis,viesnīcas un arī ārsta istabas ar visiem nepieciešamajiem sadzīves priekšmetiem.
Ar ģipsi aplietās mirušo cilvēku paliekas.
Pompejiešu erotiskā māksla,tā atradās gandrīz pa visu ēku sienām un ieejām.
Sienas freska, kurā bija attēlots Priaps (kura iezīme ir palielināts dzimumloceklis)
Sākumā šis darbs bija aizsklāts ar ģipsi,bet 1998 gadā lietus dēļ, tas tika pamanīts.
Tev patiks šie raksti
