Cik daudz zini par islāmu?27

Mariba Jemenā bija sabiešu galvaspilsēta. Ir saglabājušies daži šīs pilsētas seno mūru fragmenti. Maribu cēla tirdzniecības ceļa tuvumā, un drīz vien tā izveidojās par lielu un plaukstošu pilsētu ar pili (Sābas ķēniņienes mājām) un daudzām ēkām. Šajā vietā atradās arī slavens dambis, kas ir apbrīnojams inženierzinātnes sasniegums un ir celts 7 gadsimtā pirms Kr.dz.

Kā viena no vērtīgākajām eksporta precēm bija vīraks. Tirdzniecības ceļi krustām šķērsām gāja pāri pussalai, un daudzās no šī reģiona pirmajām pilsētām, kā, piemēram, Mariba un nabatiešu pilsēta Petra (mūsdienu Jordānija), veidojās šo ceļu tuvumā. Kopš tā laika tirdzniecības bijusi viena no svarīgākajām nodarbēm šajā reģionā.

Turpinot tālāk par Muhamedu. Muhameds dzimis 570.gadā Mekas pilsētā (mūsdienu Saūda Arābijas teritorijā). Viņš piederēja pie kureišu cilts. Vēl būdas zēns, Muhameds kļuva par bēreni, un viņu izaudzināja viņa vectēvs un tēvocis. Viņa islāma Pravieša misija aizsākās 610.gadā, kad viņš pirmo reizi saņēma Korāna atklāsmi. Trīs gadu vēlāk Muhameds sāka sludināt. Viņš piesaistīja dažus sekotājus, tomēr viņa mācība par Vienīgo Dievu neguva plāsu atzinību Mekā, kur vairums cilvēku pielūdza elkus, daudzus un dažādus pagānu dievus. Galu galā viņš pārcēlās uz Medīnu, kas kļuva par izcilās islāma civilizācijas centru.

Vēl būdams jauneklis, Muhameds kļuva par tirgotāju un strādāja pie kādas bagātas atraitnes, vārdā Hadīdža. Arāviju šķērsoja neskaitāmi tirdzniecības ceļi, kas savienoja pussalu ar Vidusjūru un Indijas okeānu. Muhameds ar kamieļu karavānām ceļoja pa šiem maršrutiem un veica vairākus tirdzniecības ceļojumus līdz pat tālajai Sīrijai. MUhameds atstāja milzīgu iespaidu uz Hadīdžu, un, kaut viņa bija krietni vecāka, viņi apprecājās.

Šajā attēlā kaligrāfiski ir attēlots pravieša Muhameda vārds. Saskaņā ar tradīciju viņam īstenība ir 200 vārdu, arī tādi kā Habib Allāh (Dieva mīlulis) un Miftāh al-Džanna (Paradīzes atslēga). Kad musulmaņi vēršas pie MUhameda un citiem praviešiem, viņi parasti pievieno uzrunu alaihi-s-salām (miers ar viņu).

610.gadā erceņģelis Gabriēls parādījās pravietim Muhamedam un ar Gabriēla palīdzību Allahs sāka atklāt viņam islāma svēto grāmatu Korānu. Tā tas turpinājās 22 gadus. Musulmaņi ir pārliecināti, ka Korāns, Allāha pēdējā atklāsme cilvēcei, noved līdz pilnībai ebreju un kristiešu Svētos rakstus, bet Korāns noteikti ir augstākā līmenī, jo tā teksts sastāv no Allāha reāli izrunātiem vārdiem. Kopš Korāna atklāsmes musulmaņi saglabājuši to vārds vārdā, vispirms iemācoties no galvas un vēlāk arī pierakstot to. Musulmaņi cenšas dzīvot saskaņā ar Korānu. Kad cilvēki runā par Korānu, viņi parasti atsaucas uz grāmatu, kurā ierakstīts Korāns. Sākotnēji Korānu tikai deklamēja, un musulmaņi mācījās to no galvas. Vēlāk pierakstīja un pierakstītos pantus dēvēja par mushaf, kas tulkojumā nozīmē "lappušu krājums". Pēc mushaf parasti var noteikt, vai konkrētā sūra atklāta Mekā vai Medīnā.

Dzīves beigās pravietis mira savas mīļotās sievas Āišas klēpī viņas dzīvesvietā netālu no mošejas Medīnā. Tika uzcelts kapakmenis, kur pravietis mira. Vēlāk arī tika apglabāti pravieša tuvākie līdzgaitnieki, pirmie divi halīfi - Abū Bakru un Omaru. (Attēls: Muhameda kapavieta)

Arābu valodā var rakstīt, izmantojot dažādu rakstu veidus. Viens no senākajiem tiek dēvēts par kūfisko rakstu. Tā nosaukums cēlies no Kūfas pilsētas (mūsdienu Irākā). Šis austrumu kūfiskā raksta piemērs ir no kāda Korāna eksemplāra, kas pārrakstīts apmēram 1000. gadā. Šis raksts ir stūrains, bet elegants. To veido ar gariem stateniskiem un līmeniskiem vilcieniem. Korāna teksta pārrakstīšana ir darbs, kas jādara ar lielu rūpību un godbijību. Nedrīkst pārveidot nevienu Allāha vārdu. Šādu ar roku pārrakstītu Korāna eksemplāru kā attēlā redzamie izigatavošana ir darbs, kas prasa milzīgu reliģisku ziedošanos un dievbijīgu laika veltīšanu.