Cieto Disku - HDD vēsture 1953 - 1986. (1.daļa).41

1956.gadā IBM magnētiskais cietais disks IBM 350 beidzot bija komerciāli pieejams, tas nāca komplektā ar IBM 305 RAMAC datoru. Šis cietais disks svēra vairāk kā 500 kilogramus, cietā diska ietilpība bija 5 000 000 zīmju (5 megabaiti) tam bija nepieciešams gaisa kompresors dzesēšanai,  elektrības patēriņš bija10 KW, pieeja ieraksta sektoram 600ms un apgriezieni minūtē 1200 RPM. To varēja noīrēt par 5000$ mēnesi un tas nebija pieejams vidusmēra iedzīvotājam.

IBM 305 RAMAC dators. Toreiz tas bija ļoti kompakts izmērs datoram. Skatīt - 1.video. 

Pirmās paaudzes cietie diski varēja tikt izmantoti tikai noteitkās drošās vietās, piemēram, datu centros.Savukārt nākošo paaudžu magnētiskie cietie diski uzlabojoties tehnoloģijām jau parādijās rupnīcās, birojos, mājās un citur. 

Ko tad ar tādu datoru un 5 megabaitu cieto disku varēja iesākt ? Saglabāt informāciju par klientiem , kurai varēja piekļut ievadot caur rakstāmmašīnu datorā katram klientam esošo identifikācijas kodu un tad automatiskā rakstāmmašīna (printeris) uzdrukāja uz lapas visu informāciju par klientu, tiesa RAMAC 305 cilvēks kalpoja vairāk nekā pats dators, jo ļoti daudzas operācijas bija jāveic cilvēkam manuāli. To visu var redzēt pirmajā videoklipā.

1956.gada IMB 350 magnētiskais cietais disks. Šim cietajam diskam bija 50 diski katrs 61 centimetra diametrā un informāciju varēja ierakstīt katra diska abās pusēs. RAMAC sistēmai varēja pieveinot 4 šadus diskus un saglabāt maksimāli 30 000 000 zīmju (30 mb)

1956.gadā RAMAC maksāja 168 000$ un RAMAC ar printeri (Rakstāmmašīnu) 190 000$.Toreiz dolāri bija kreitni  vērtīgāki, par 15 000$ varēja nopirkt kārtīgu māju un par 5 centiem varēja iegādāties Kolu vai šokolādes batoniņu. Toreiz informācijas, teksa un arī grafikas attēlošanai tika izmantotas automātiskās rakstāmmašīnas. Tāpat ar tām tika arī ievadīta informācija un komandas.

Principā IBM 350 magnētiskais cietais disks ir  opis mūsdienu magnētiskajiem diskiem ar tādu pašu principu, magnētiskā roka, katram sektoram ir noteikta adrese un informācija tiek ierakstīta uz diska sektora un var izmantot brīvpiekļuvi (random access) , protams informācijas saglabāšana magnētiskā veidā jau ir patentēta 1888.gadā un arī musdienās backupiem u.c.  vēljoprojām, plaši izmanto magnētiskās lentes, piemēram, Fujifilm un IBM 2011 izstrādāja magnētisko lenti ar 35 TB (Terabaitu ietilpību) - 29.5 biti uz 1 kvadārāt colu un pagaidām magnētiskās lentes vēl nav sasniegušas savas ietilpības maksimumu.Ļoti dauzi, kas nodarbojās ar fotografēšanu arī izmanto bilžu arhivēšanai tieši magnētiskās lentes, protams, paralēli izmantojot cietos diskus u.c. informāciajs saglabāšanas veidus.

1961.gadā IMB radīja IBM 1301 cieto disku kam bija 28 megabaitu ietilpība (28 000 000 rakstu zīmju : 1024 = 27343.75 mb). Šis magnētiskais cietais disks bija jau krietni ātrāks, rotācijas ātrums tam bija 1800 RPM apgriezieni minūtē un 1 sekundes laikā varēja apstrādāt 90 000 rakstu zīmju.