Bijušie politisko varu simboli Rīgā toreiz...
Dažādu varu simboli- pieminekļi, kam vajadzējis stāvēt ''mūžīgī''...
Sic transit Gloria Mundi...
Bijušo laiku pieminekļi Rīgas Centrā7
95
0
Kārļa Marksa piemineklis pie Apgabaltiesas
1919.gadā piecus mēnešus - no janvāra līdz maijam - pilsētā vara bija Pētera Stučkas vadīto lielinieku rokās. Rīgas apgabaltiesas ēkā tika ierīkota Rīgas Strādnieku deputātu padomes Izpildu komiteja. Tās priekšā 1.maijā atklāja tēlnieka Burkarda Dzeņa veidoto krūšutēlu politekonomistam Kārlim Marksam. Pamatne bija vēl no iepriekšējā pieminekļa. Kopā ar postamentu tas bija augstāks par savu priekšgājēju. K.Marksa krūšutēla mūžs bija īsākais, kāds zināms Rīgas pieminekļiem, - tikai 20 dienas, jo jau 21.maijā Rīgu ieņēma Latvijā palikušo vācu armijas daļu un latviešu strēlnieku karaspēks, un jaunie pilsētas saimnieki to iznīcināja.
Mūsdienās: Piemineklis iznīcināts.
Dzelzs zemessarga (tautā sauktā Koka Friča) vācu karavīra piemineklis pie Apgabaltiesas.
Pirms biedra Marksa turpat gadu ātrāk ticis atklāts piemineklis Vācu karavīriem 1918.gadā viesojoties Vacijas ķeizeram Vilhelmam II Rīgā.Būtībā šo vajadzējis likt pirmo, bet izvēlējos gan pēc mūža garuma.Šādus pieminekļus vācieši uzstādīja iekarotajās teritorijās. Skulptūra un tās pamatne bija veidota no koka, tāpēc tā ieguva iesauku Koka Fricis. Katrs okupācijas varai lojāls pilsonis, kurš iestājās par Rīgas pievienošanu Vācijai, varēja iesist postamentā naglu. Iespējams, ka tās tika dalītas uz vietas, jo visas iesistās esot bijušas ar ''vienādām, apaļām galviņām kā bikšu pogām''.
Mūsdienās:Piemineklis iznīcināts.
...un tagad.
Pētera I piemineklis Rīgā.
Ja nu reiz es, jauns cilvēks kādam pateiktu - Jā, jā, tiekamies tur, kur reiz stāvēja bronzas jātnieks, pilnīgi noteikti mani uzskatītu par nedaudz jukušu vai labākajā gadījumā pateiktu, kad nekā tamlīdzīga vnk NAV. Bet tomēr ir, gan bijis. Un ne kaut kur, bet tagadējā ''Rīgas sirdī'' mūsu Brīvības pieminekļa vietā. Varbūt tikai retas vecās vecmāmuļas atcerēsies vēl no savām mammu bērnu dienām un padomātu par manu jautājumu...nostaļģija...
Bet kā tad nu mēs tikām pie ''loga cirtēja uz Eiropu''? Toreiz vēl pirms šī lepnā cara, te bija liepu aleja, man ir foto, ''viens salījis sveiciens Jums no Rīgas'', kur šī vēl ir zaļa saliņa pašā pilsētas vidū. Pirms 1910.gada. Diemžēl fočēt s*dīgi iznāca tāpēc nu neliku.Un tā: 1910.gadā apritēja 200 gadadiena kopš mūsu zemīte iekļuva Krievijas impērijas sastāvā. Rusifikācija bija pilnā sparā.Lielākais Krievu varas apliecinājums. Šī,starp citu, ir Baltijā vienīgā jātnieka statuja.Un zirga pceltā kāja norāda uz to , kad cars miris gan no slimības. Autors: vācu tēlnieks B.Kasels -Šmits. Un tā uz Rīgu atbrauca pats cars Nikolajs II ar savām meitām un augstām personām. Viņš pats svinīgi 1910 gada 4.jūlija dienā noņēma pārsegu no pieminekļa. Kopumā vizīte bija ļoti pompoza.Cars arī iestādija pārdaugavā ozoliņus, bet arī tiem nebija ilgs mūžš tāpat kā šim piemineklim.1915. gadā sakarā ar frontes līnijas tuvošanos Rīgai pieminekli bija paredzēts evakuēt uz Pēterburgu, taču kuģis, uz kura tas atradās, nogrima netālu no Igaunijas krastiem. Pēc kara Igaunijas ūdenslīdēji statuju izcēla un 1934. gadā Rīgas pilsētas valde to atpirka par 15 tūkst. Igaunijas kronu. Taču politisku apsvērumu dēļ šī lieliskā skulptūra joprojām nav kļuvusi par Rīgas rotu. 1990. gadu beigās pieminekli atjaunoja par uzņēmēja Jevgeņija Gomberga līdzekļiem. Bet tikai Rīgas 800 gadu svinību laikā bija atļauts pieminekli trīs dienas izstādīt Kronvalda parkā.Piebildīšu - savām acīm to uz 800.gadi tā arī neredzēju 
Mūsdienās:Uzstādīts entuziastiskā krievu pieminekļu atjaunotāja J.Gomberga īpašuma pagalmā netālu no Apes ielas.
Un visiem labi zināmais Brīvīgas piemineklis cara vietā
Pētera I stādītā goba Viesturdārzā.
Ja reiz par Pēteri I, tad nobeidzam. Parks ierīkots Gustavsalā jeb Pētersalā (kas vēlāk ieguva Andrejsalas nosaukumu) holandiešu stilā pēc Krievijas impērijas imperatora Pētera I 1711. gada rīkojuma, nodēvējot par Viņa Majestātes dārzu priekšpils cietoksnī jeb Forburgas dārzu.1712. gadā Daugavas atteku atzari tika pārveidoti par gulbju dīķiem, dārza veidošanā izmantoti ap 3500 dažādi stādi, liela daļa no tiem ievesti no Eiropas. Dārzā tika uzcelta namiņš imperatoram, ja tas kādreiz ierastos Rīgā. 1721. gadā, ierodoties Rīgā, Pēteris I te pašrocīgi iestādīja gobu.
Mūsdienās: celms sen jau vairāk nav, bet aug jau trešā gobas atvasīte.
Barklaja de Tolli piemineklis Rīgā
Piemineklis Krievijas ģenerālfeldmaršalam Mihaelam Barklajam de Tolli (1761 - 1818)
Atklāts 1913. gadā.
1915. gadā bronzas skulptūra demontēta, pārvietota, zudusi.
Mūsdienās: Oriģināls ir pazudis, bet 2002. gadā bronzas skulptūra atjaunota, uzstādīta uz vēsturiskā postamenta.
Tēlnieki - Vilhelms Vandšneiders (Berlīne) un Augusts Folcs (postamenta oriģināls, 1912); A. Murzins un I. Korņejevs (Santkpēterburga, skulptūras kopija, 2002).
Tev patiks šie raksti
