Bērnu slepkava10

3 Jūnijs 1928 gads vairāk kā pēc gada notiek skaļāka nolaupīšana. Patiesībā, mazliet atšķiras no iepriekšējām noziedzībām bet.. Septiņpadsmit gadīgs pusaudzis vārdā Edvards Badds, laikrakstā ielika paziņojumu ka meklē darbu. Uz viņa paziņojumu atsaucās kāds cilvēks vārdā Frenks Govards, slaids večuks ar pelēkām ūsām.. ( Pazīstams apraksts vane?). Viņš atnāca mājas pie Edvarda, kur atstāja labu iespaidu uz viņa ģimeni. Frenks bija labsirdīgs pret bērniem, uzmanīgs un pieklājīgs. Kad Frenks atnāca pie Edvarda pēdējo reizi viņš iepazinās ar vienu meitu -  Desmitgadīgā Greisa. Viņš piedāvā vecākiem meitenīti aizvest uz pasākumu kurā būs daudz bērni un uz kuru viņš pats taisās. Vecāki sākumā šaubijās bet pēctam piekrita, jo meitenei tak tiek uz tik maz pasākumiem.  Vecāki pieļāva pašu lielāko kļūdu pa visu savu dzīvi. 3 Jūnijā meitene pazūd ar Frenku Govardsu, īstais vārds protams viņam bija Alberts Fiš, vairāk viņa nekad neredzēja savus vecākus. Policija sāka izmeklēšanu uzreiz viņi netaisījās gaidīt 2vas dienas no notikumu dienas. Pašā izmeklēšanas sākumā atklājas ka tāds „Frenks Govards” nemaz nēēksistē. Sākās mazās meitenes meklēšana, bet pēc pāris mēnešiem viņi pārtrauc – nav pierādījumu uzskatīt ka meitene ir nogalināta. Lietu aizvēra.

Iespējams ka uz šādas nots varēja arī viss beigties bet Alberts pats izdod sevi, praktiski 10 gadus pēc meitenes nolaupīšanas viņš viņas vecākiem uzraksta vēstuli „Mana dārgā missis Badd! 1894 gadā mans draugs jūrnieks kuģoja uz kuģa „Takoma”  zem kapteiņa Džona Deivisa komandas. Viņi peldēja no San-Francisko uz Hong-Kongu kad kuģis piepeldēja pie ostas,viņš un viņa divi draugi izkāpa no kuģa un piedzērās. Kad viņi nāca atpakaļ ķugis jau bija aizpeldējis. Tajā laikā Ķīnā bija bads, jebkāda gaļa maksāja no 1 līdz 3 mārciņām. Ieejot jebkāda veikalā jums tika piedāvāta gaļa, zēna vai meitenes, izrādas pēcpuses daļa bija bezmazvai delikatese un tā bija visdārgākā, Draugs paliekot tur ēda citu cilvēku gaļu un jau tā jau pieradis nolēma doties atpakaļ uz mājām.  Pa ceļam uz Ņujorku viņš paķēra 7 un 11 gadus vecus zēnus” Paslēpa viņus savā māja precīzāk tualetē kurā viņš viņus turēja. Katru dienu viņš viņus sita lai padarītu gaļu garšīgāku. Sākumā viņš nogalināja 11 gadīgo zēnu, jo tas bija resnāks un tur bija vairāk gaļas. Katru daļu viņš sadalīja izņemot galvu,kaulus un zarnas. Viņa pēcpusi viņš apcepa cepeškrāsnī, pārējas daļas bija izvārītas,uzceptas un sautētas. Ar mazo zēnu notika tas pats. Pa to laiku es dzīvoju Austrumu ielā. Draugs man tik bieži stāstika par cilvēka gaļu, ka viņa bija tik garšīga, un es nolēmu paprobēt cilvēku gaļu. Svētdien 3 jūnijā 1928 gadā es atsaucos uz jūsu dēla sludinājumu laikrakstā un aizbraucu pie jums atstājot labu iespaidu un ieraudziju jaunu meiteni, viņa apsēdās uz maniem ceļgaliem un noskūpstīja mani uz vaiga. Es uzprasīju vai varu viņu paņemt  uz pasākumu, jūs man atbildējāt „Jā viņa drīkst” Es atvedu viņu pie tukšas mājas, kad mēs pie viņas tikām es pateicu viņai lai viņa uzgaida arā, viņa sāka lasīt puķītes. Es uzskrēju otrajā stāva novilku visas drēbes jo zināju ka sasmērēšos ar asinīm. Kad viss bija gatavs es piegāju pie loga un pasaucu viņu iekšā, pats es noslēpos tualetē kamēr viņa vel nebija iegājusi istabā. Kad viņa mani ieraudzija kailu, viņa skrēja uz kāpnēm. Es viņu noķēru un viņa pateica ka visu izstāstīšot mātei. Sākumā es izģērbu viņu kailu, viņa spēra man ar kājām koda un mēģināja tikt laukā no manām rokām. Man apnika es viņu nožņaudzu, pēctam es izgriezu mīkstās daļas lai pēctam es aiznestu sev uz istabu. Pagatavot un apēst bija mana doma. Cik salda un garšīga bija viņas pēcpuse uztaisīta cepeškrāsni. Man vajadzēja 9 dienas, lai apēstu viņu pilnībā. Es viņu neizvaroju kaut arī varēju ja gribētu. Viņa nomira jauna un nevainīga’’

Protams ka vecāki bija šokēti, bet viņi nenoticēja tam kas rakstīts vēstulē – dažas detaļas bija uzrakstītas neprecīzi. ( Šeit ir vērts atzīmet to kad, Alberts atcerējas katru savas dzīves notikumu, kur viņš bija, ko viņš ir darijis un ko ir apēdis.) Protams Baddu ģimene nolēma ka tas ir kāds joks jo izstrādājis kāds nelietis un skarbi izjokojis viņus. Bet savukārt detektīvs  William King, pieņēma citu lēmumu atšķirība no Baddu ģimenes un  sāka izmeklēt šo lietu, tika pārbaudīti vairāki varianti, bet kā jau tas bieži gadās sērija veida slepkavām ( Pietiekami atcerēties kaut  Theodor Bandy), noziedzinieks tika atrasts praktiski netīšām.  Detektīvs ar vienkāršu aptauju viņu noķēra. Savukārt mēģinot arestēt Albertu viņš metās detektīvam virsū ar nazi, kas jau tā pasliktināja esošo situāciju. Pēc Alberta arestēšanas, viņš izklāstija ka viņš ir uzmācies vairāk kā 400 bērniem, bet viņš tika apsūdzēts vairāk nēkā  par 100 noziegumiem. Tiešs skaitlis cik bērnu viņš ir nogalinājis ir nezināms bet šis skaitlis varētu būt no 7 līdz 15 bērniem. Kā arī Alberts aprakstija  ko viņš ir izdarījis ar Billiju: „Es sagriezu viņu vaigus izgriezu viņa mēli un izmazgāju, ieslēdzu cepeškrāsni un sagatavoju cepšanai. Uzliku uz katra vaiga bekona strēmeli , sagriezu četrus lociņus, pēc 4 stundām marināde bija gatava un liku cepeškrāsni. Pēc 2 stundām bija sulīgi apcepta un garda. Apēdu visu gaļu līdz pēdējai kripatiņai pa četrām dienām. Viņa mazā mēle bija salds kā rieksts , dziedzerus es nevarēju apēst tāpec to izmetu tualetē”  Viņam tika piespriests nāves sods elektriskajā krēsla. No rīta 16 janvāri 1936 gadā tika izpildīts nāvessods..