19. gadsimta pēdējos gados populācija Berlīnē ļoti strauji pieauga un līdzās tam arī tuberkolozes pacientu skaits kāpa. Vācijas Nacionālās Apdrošināšanas Institūts nolēmā būvēt sanatoriju. Un tā 1898. gadā durvis vēra Beelitz-Heilstatten Sanatorija.
Beelitz-Heilstätten Sanatorija Vācijā2
36
0
Lai gan vieta kur tika uzcelta sanatorija atrodas ļoti tuvu Berlīnei, Beelitz mežš tika uzskatīts par ļoti piemērotu vietu ar svaigu gaisu un lauku dabas pieskaņu. Komplekss sastāv no vairāk kā 60 ēkām. To projektēja arhitekts Heino Schmieden (neuzņemos šī vārda tulkošanu:)) Kā arī tas ir sadalīts pa nodaļām - sieviešu un vīriešu. Kompleksa kopējā platība ir vairāk nekā 200 hektāri.
Par cik visu ēku komplekss ir tik liels, lai samazinātu izmaksas, tad sanatorijai bija pašai savs enerģijas ģenerātors, kā arī sanatorija pati ražoja siltumu ar ko apsildīt visas ēkas. Tā ražojusi tik daudz siltuma, ka pat visdziļākajās ziemās sniegs vienkārši izkusis nokļūstot uz sanatorijas zemes.
Pacientu un personāla ērtībām tika uzbūvēts pat savs miesnieku veikals, maiznīca, veļas mazgātava, krogs, restorāns un pat alus dārzs. Tā bija gluži kā maza pilsētiņa.
Tuvojoties Pirmajam Pasaules Karam sanatorija tika reorganizēta un tā sāka kalpot kā Vācu armijas slimīca ievainotajiem karavīriem, 1916. gadā sanatorijā ieveda jaunu karavīru - Ādolfu Hitleru, kurš Sommes kaujā bija ieguvis ievainojumu kājā. Pēc dažu mēnešu ārstēšanās Hitlers tika izrakstīts. Tajā laikā viņs gan nebija nozīmīga persona, parasts karavīrs Vācu armijā ar jocīgu akcentu. Par šiem notikumiem viņš gan saņēma Dzelzs Krustu par savu drošsirdību kaujā. Varam tikai iedomāties kā notikumi attīstītos, ja ārstēšanās nebūtu bijusi veiksmīga.
Tev patiks šie raksti
