local-stats-pixel fb-conv-api

Atšķirība starp Vērmahtu un SS11

106 0

Vērmahts bija valsts armija, bet SS - partijas bruņotais formējums. Vērmahts jeb Vācijas bruņotie spēki ieguva šo nosaukumu 1935. gadā, kad Ādolfs Hitlers atjaunoja obligāto karaklausību Vācijā. Tas nomainīja demokrātiskās Veimāras Republikas armiju - reihsvēru -, un tajā ietilpa gan sauzemes armija, gan gaisa kara spēki un jūras kara flote.

Kopš 1938.gada Vācijas bruņotio spēku virspavēlniecību uzņēmās pats Ādolfs Hitlers, kurš līdz tam vadīja tos kā Vācijas prezidents. Tad izveidojās arī vērmahta vispavēlniecība (OKW), kuru vadīja ģenerālfeldmaršals Vilhelms Keitels. Paralēli pastāvēja arī sauzemes spēku, gaisaspēku un kara flotes pavēlniecības. Visaugstākā militārā pakāpe - reihsmaršals - bija gaisa spēku pavēlniekam un valsts otrajai amatpersonai Hermanim Gēringam.

SS (Schutzstaffel - apsardzes vienība) izveidojās 1927.gadā Vācijas Nacionālsociālistiskās partijas privātās armijas SA (Sturmabteilung - triecienvienība) ietvaros. Kopš 1929. gada SS vadīja reihsfīrers Heinrihs Himlers.

Šīs organizācijas skaitliskais sastāvs auga. Pēc 1934. gada, kad tā saukto "garo nažu naktī'' (20.jūnijs - 2 jūlijs) Hitlers, Gērings un Himlers izrēķinājas ar SA vadību, SS aizēnoja partijas privāto armiju SA.

Vērmahts un SS atšķīrās funkciju ziņā. SS sākotnēji bija tuvāks policijas un drošības dienestu struktūrām, pakāpeniski saplūstot ar tām līdz tādai pakāpei, ka tās faktiski bija grūti nodalīt, tas izrietāja arī no fakta, ka SS reihsfīrers Heinrihs Himlers bija Vācijas policijas šefs. Organizācijas struktūra un galvenie nozarojumi bija sarežģīti.

SS bija tieši atbildīgs par koncentrācijas nometņu apsardzi un holokausta īstenošanu.

Atšķīrās dienesta pakāpju nosaukumi. Ja Vērmahtā bija tradiconālās militāras dienesta pakāpes, tad SA un SS virsniecība bija dažādu paveidu fīreri. Piemēram, ģenerālpulkveža pakāpei atbilda obergrupenfīrera nosaukums.

Otrā pasaules kara laikā pastāvēja arī Waffen SS jeb ieroču SS , kuru dalība karadarbībā nozīmēja vērmahta un SS funkciju daļēju pārklāšanos. Ieroču SS ietilpa arī pēc nacionālā principa veidotās vienības, tostarp latviešu 15. un 19. ierošu SS divīzija. Kaujas laukā SS operatīvi pakļāvas vērmahtam, bet politiski un idejiski saglabāja neatkarību.

Starptautiskajā kara tribunālā Nirnbergā SS tika atzīta par noziedzīgu organizāciju kopā ar Nacionālsociālistisko partiju. Vērmahtu par tādu neatzina, tāpat kā ieroču SS piespiedu mobilizētas (iesauktās) personas.

106 0 11 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 11

0/2000

Šo rakstu vajag iztulkot krievu valodā.  emotion 

10 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

otrais karavīrs ir waffen SS.

SS kareivjiem bija miroņgalvas, un pēc kapitulācijas miroņgalvu vietā bija pleķis, jo loģiski, ka miroņgalvas tika plēstas nost, un pleķi nevarēja nekādi noslēpt, jo forma balē un nolietojas, līdz ar to, ļoti daudzus SS sākumā varēja paņemt ciet.

1 0 atbildēt

 emotion 

1 0 atbildēt

Raksts labs, vienkārši lasot prasījās nedaudz vairāk informācijas, kaut vai runājot par bruņojumu - SS vienības parasti tika labāk apgādātas. Lieku + emotion 

1 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt