MANA POZĪCIJA NACBOLU REFERENDUMA SAKARĀ
Nupat CVK ir pasludinājusi 18.februāri par dienu, kad jānotiek nacbolu ierosinātajam un Latvijai un Latviešiem naidīgo 4.maija Latvijas pilsoņu ar saviem parakstiem atbalstītajam referendumam par to, vai krievu valodai Latvijā jāpiešķir valsts valodas statuss. Par to, kādā veidā mēs nonācām līdz šādai nožēlojamai situācijai savā valstī, esmu jau rakstījis, tāpēc neatkārtošos. Šis raksts top, lai atbildētu uz jautājumu – kā rīkoties referenduma dienā?
Kopš 1992.gada decembra, kad es kļuvu pilngadīgs un ieguvu balsošanas tiesības, esmu piedzīvojis vairākus referendumus par dažādām tēmām. Gandrīz visos tajos esmu piedalījies un paudis savu nostāju, vienīgais manis ignorētais bija Veročkas iniciētais referendums par „drošības likumu grozījumiem”, kas pēc būtības bija tika absurds un nenozīmīgs, ka neuzskatīju par vajadzīgu tērēt tam savas pūles un laiku. Ne vienmēr mana pozīcija sakrita ar citu nacionālpatriotu viedokli. Tā, piemēram, 2003.gadā A.Garda un LNF aicināja boikotēt referendumu par iestāšanos ES; es, savukārt, aicināju tajā piedalīties un balsot „PRET”, jo biju pareizi izvērtējis, ka stulbo eirofanu skaits būs pietiekami liels, lai nodrošinātu minimālo nepieciešamo kvorumu, un ar nepiedalīšanos mēs nespēsim referendumu izjaukt, bet, balsojot „PRET”, varēsim nedaudz pabojāt mūsu tautas ienaidniekiem Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas prieku.
Šoreiz, 2012.gada 18.februārī, būs otrais gadījums, kad es izvēlēšos ignorēt referendumu un aicināšu to darīt arī citus Latvju Patriotus. Tūlīt arī paskaidrošu savas rīcības motīvus. Kā zināms, LR Satversmes 79.pants nosaka – lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, „PAR” tiem jānobalso (un nevis vienkārši jāpiedalās balošanā) vismaz pusei Latvijas balsstiesīgo vēlētāju; pēc varturu aplēsēm, tie ir nepilni 780 000 cilvēku. Vai tik daudz Latviešu tautas ienaidnieku ir mūsu pilsoņu vidū? Es tomēr uzdrošināšos uzskatīt un apgalvot, ka nē! Iedzīvotāju vidū to varbūt ir pat vēl vairāk, bet ne pilsoņu. Paldies Dievam, ne visi okupanti bija pietiekami nadzīgi, lai aizietu uz Naturalizācijas pārvaldi paņemt pilsonību; citiem atkal tā ir, bet viņi ir par slinku, lai piedalītos balsošanās un referendumos. Tātad, par 99,9% droši var apgalvot, ka referendums izgāzīsies tajā formulētās idejas atbalstītāju nepietiekamā skaita dēļ LR pilsoņu vidū. Līdz ar to, lai panāktu šīs Latviešiem izteikti naidīgās idejas nerealizēšanu dzīvē, pilnīgi pietiek ar nebalsošanu „PAR”, nav obligāti jāiet balsot „PRET”, lai gan pēdējā darbība kaitējumu, protams, nenodarīs (pie nosacījuma, ka balsis tiks godīgi un pareizi saskaitītas).
Kāpēc es iesaku labāk neiet uz referendumu, nekā balsot „PRET”? Pirmkārt jau, lai bezjēdzīgi netērētu laiku, īpaši tas attiecas uz lauku rajonos dzīvojošiem ļaudīm. Ir taču daudz svarīgākas un interesantākas lietas, ar ko nodarboties brīvdienā, nekā braukt uz, iespējams, vairāku kilometru attālumā esošu vēlēšanu iecirkni un tur tad varbūt vēl rindā stāvēt. Pat ja kāds cilvēks kā alternatīvu izvēlēsies pasnaust uz dīvāna, tas, manuprāt, būs lietderīgāk, nekā bez vajadzības klumpačot uz balsošanu, kuras rezultātus jau iepriekš diezgan droši varam prognozēt, neatkarīgi no tajā piedalījušos ļaužu izrādītās aktivitātes. Otrkārt, neizrādīsim nepelnītu cieņu un uzmanību diviem sevišķi naidīgiem okupantiem – Osipovam un Lindermanam, kuriem nemaz nav juridisku tiesību atrasties mūsu valstī, ne tikai te vēl kaut kādus referendumus organizēt! Lai arī mēs nebalsosim tā, kā šie cilvēkveidīgie mēsli grib, tomēr ar savu piedalīšanos referendumā būsim netiešā veidā atzinuši viņu atrašanās Latvijā un politiskās darbības leģitimitāti. Protams, ja piedalīšanās balsošanā būtu vienīgais līdzeklis, kā viņu naidīgo darbību apturēt, tad tas obligāti būtu jādara, taču šoreiz to pašu vēl labāk var panākt tieši ar nepiedalīšanos. Treškārt, neizrādīsim nepelnītu cieņu arī pie varas esošajiem mūsu tautas slepkavām, proti, P...dambrovska kliķei, kuri sekmīgi turpina savu priekšgājēju iesākto genocīdu pret mūsu tautu. Vai jūs domājat, Latvieši, ka viņi tik aktīvi aicina mūs nākt uz referendumu tāpēc, ka tiešām ir nobažījušies par Latviešu valodas likteni Latvijā? Nekā tamlīdzīga! Viņi grib, lai tauta tādā veidā izsaka atbalstu viņiem un viņu vairāk kā 20 gadu garumā piekoptajai pretlatviskajai politikai. (Līdzīgi, kā tas notika 1991.gada janvārī, kad tauta, dodoties uz barikādēm sargāt Latviju, netiešā veidā izteica atbalstu žīdam Go(l)dmani(a)m, kurš vēlāk praktiski pilnībā sagrāva Latvijas tautsaimniecību un legalizēja PSRS okupācijas sekas Latvijā.) Ja jau pēc 1991.gada neizdevušās augusta puča būtu uzsākts kurss uz Latvijas dekolonizāciju, nevis absurdo un jebkuram normālam cilvēkam saprotami bezjēdzīgo „integrāciju” (īstajā vārdā saucamo par genocīdu pret Latviešiem), šobrīd tādu problēmu ar parakstu vākšanu par otru valsts valodu un automātisku pilsonības piešķiršanu okupantiem vispār nebūtu. Atcerēsimies, ka Lindermanu, kurš godprātīgi bija jau pats sevi dekolonizējis (aizvācies no Latvijas uz Maskavu), vārda tiešā nozīmē zem Latvijas drošības iestāžu automātu stobriem piespiedu kārtā atveda atpakaļ! Un tagad liekulīgi sūkstās par draudiem, ko mums rada viņa personība! Nu kā te lai kārtējo reizi nemin līdzību par trako, kurš atrod adatu, dur sevi un kliedz: „Palīdziet dakter, man ļoti sāp!”. Turklāt, pat šis priekšā stāvošais referendums neliek viņiem pārvērtēt savu rīcību, atzīt pieļautās kļūdas un vismaz vārdos solīt turpmāk darīt citādi. Nē, neviena Saeimas frakcija (ieskaitot viltusnacionālo „VL-TB/LNNK”) pat neieminas, ka varbūt tomēr vajadzētu mest pie malas integrāciju un sākt dekolonizāciju. Toties tas gan neliedz viņiem liekulīgi bļaut: „Palīgā, tautieši, mūsu valsts un valoda ir apdraudēta!”. Tikai vienlaicīgi viņi „aizmirst” pateikt, ka tieši viņiem pašiem arī ir „jāpateicas” par šo faktu. Un tad rodas jautājums – vai mums tiešām tagad būtu jāiet viņiem palīgā! Nē, lai paši strebj to putru, ko ir savārījuši!
Ceturtkārt, arī psiholoģiski mierīgāk būs referenduma dienas vakarā, ja uzzināsim, ka referendums nav noticis, jo tajā piedalījušies, teiksim, 500 000 balsotāju, un nav vairs nekādas nozīmes, cik no tiem balsoja „PAR” un cik „PRET”, nekā, ja mums paziņos – balsošanā piedalījās 900 000 vēlētāju, referendums ir noticis. Un tad mēs visu nakti negulēsim, pārdzīvosim – un ja nu tie visi ir mūsu tautas ienaidnieki, kas kā viens ir balsojuši „PAR”? Kaut arī ļoti niecīga, teorētiski tāda iespēja taču pastāv! Un labi ja uz rīta pusi uzzināsim, ka nē – 500 000 ir balsojuši „PAR”, bet 400 000 – „PRET”. Kam mums tas vajadzīgs? Vai tad tiešām mūsu dzīve jau tāpat nav pārdzīvojumu un ikdienas stresa pilna?
Vēl gan paliek tāds aspekts, kādu iespaidu referenduma rezultāti atstās uz ārvalstīm un vai nedos iemeslu politiskām spekulācijām. Varturi apgalvo – ja referenduma rezultāts būs, piemēram, tāds, kādu es augstāk minēju, tad ļaunie spēki varēs demagoģiski plātīties: re, mēs tomēr uzvarējām, „PAR” nobalsoja vairāk nekā „PRET”. Te nu jāsaka – man personīgi ir dziļi un pilnīgi pie vienas vietas, ko un kā šie radījumi runās. Ja ir vēlēšanās, jebkuru balsošanas rezultātu var demagoģiski interpretēt sev par labu. Vidējā un vecākā paaudze vēl atceras, ka 1991.gada 3.marta aptaujas rezultātus žīds interfrontists Dīman(i)s arī centās pasniegt sev par labu, jo, sasummējot „PRET” balsojušo un aptaujā nepiedalījušos cilvēku skaitu, viņam iznāca, ka vairums Latvijas iedzīvotāju it kā neatbalstot neatkarības ideju (faktiski toreiz bija pilnīgi pretēja situācija pašreizējai – Patrioti balsoja „PAR”, bet mūsu pretinieki vai nu negāja balsot, vai balsoja „PRET”). Būsim taču nelokāmi un drosmīgi un nelīdzināsimies nožēlojamajam radījumam J.Jurkānam, kurš, šķiet, bija pirmais, kurš izdomāja nožēlojamo saukli: „Eiropa mūs nesapratīs!”, ko vēlāk savā dziesmā sekmīgi parodēja grupa „Labvēlīgais tips”. Lai nesaprot tie, kas negrib saprast vai kuriem tiešām pamaz smadzeņu galvā, kas mums gar viņiem daļas! Atcerēsimies, ka visiem patīk un visus spēj apmierināt tikai žigolo un prostitūtas!
Mani gan vairāk uztrauc, kā mūsu varturi interpretēs referenduma rezultātus, ja tas noslēgsies tā, kā viņiem to gribētos – referendums būs noticis un vairums nobalsojuši „PRET”. Tādā gadījumā viņi varēs demagoģiski teikt: re, viss ir kārtībā, mēs, latvieši, tak varam neitralizēt tos naidīgos pilsoņus nelatviešus, ja gribam. Un tas nozīmē, ka pilsonības piešķiršanas politika nav jāpārskata, absurdā „integrācija” nav jāizbeidz un dekolonizācija nav jāuzsāk! Visa tā rezultātā augstāk minētās noziedzīgi nelietīgās darbības turpināsies, līdz vēl pēc 5-10 gadiem jau vairs nebūs problēmu atrast 50% + 1 balsi Latvijai naidīgu pilsoņu (kuru skaits turpinās pieaugt) vidū, lai pieņemtu tādus likumus, kādus vajag šiem lindermaņiem, osipoviem un pārējai okupantu varzai! Par to padomāsim, dārgie tautieši! Lai panāktu radikālu pašreizējās varturu politikas maiņu, ir tikai viens ceļš – referenduma ignorance! Uz to es aicinu visus, kam dārga Latvija un Latviešu tauta!
PAR LATVIEŠU LATVIJAS VALSTI CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
04.01.2012. Aivars Gedroics
