Iespējams daudzi ir dzirdējuši šo vārdu un var pateikt kas viņa ir, bet viņas stāsts ir interesants.
Viņas stāstu esmu "ieskicējusi", lielos "vilcienos", bet ja esmu jūs ieinteresējusi, varu uztaisīt otro daļu un aprakstīt dažādus faktus.
P.S Esmu 3. dienu spokos, tāpēc nezinu ir bijis šāds raksts vai nē- atļauju to nebāzt man acīs. :)
Bildes nav manis veidotas, taču teksts ir pilnībā mans. vienīgais gadaskaitļus ieskaījos.
Annelie Marie Franke.
Meitene dzimusi 12. jūnijā 1929. gadā, Vācijā, taču, kad meitenei palika 4 gadi, vecāki Otto Franks un Edīte Franka saprata, ka nav droša vieta un pārcēlās uz Nīderlandi.
Anna ir otrais bērns ģimenē, viņai bija vecāka māsa vārdā Margo.
Meitene un viņas ģimene (kā arī 2 tuvu draugu ebreju ģimenes) ir vispazīstamākie holokausta upuri pasaulē, pateicoties meitenes dienasgrāmatai, kur viņa rakstīja savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus kara laikā, pirms tika ievietota koncentrācijas nometnē.
*Dienasgrāmatas "drumslas" pēc vācu apciemojuma salika kopā ģimenes draugi, kuri bija vienīgā saikne ar "ārpasauli" , kamēr Franku ģimene slēpās. Tie bija uzticami tēva firmas darbinieki, kuri palīdzējā sagādāt ēdienu un ziņas, centās pasargāt cik ilgi vien varēja (taču līdz galam nosargāt nespēja).
Aiz šī grāmatu skapīša bija šaura eja uz mitekli, kur sākot ar 6. jūliju 1942. gadu slēpās 3 ģimenes, ar kopējo cilvēku skaitu pie 10. (kopumā slēpās 2 gadus un tagad tur ir ierīkots muzejs, pareizāk- viens no slavenākajiem muzejiem)
Tākā bija skaidrāks par skaidru, ka SS agrāk vai vēlāk ielauzīsies mājās, tur atstāja pamestas mājas iespaidu, turklāt labi noslēptu, zīmīti, ka kāds ir aicinājis viņus uz Šveici slēpties (Tas vāciešus atturēja uzlauzt visas sienas, lai kārtīgi pārliecinātos, ka neviena nav)
Principā viss būtu izdevies lieliski, ja vien cilvēku dabā nebūtu nodevības.
Kāds tēva firmas darbinieks, staigājot, nejauši ieraudzīja gaismas stariņu no slēptuves un momentā ziņoja esesiešiem par iespējamo ebreju slēptuvi.
šoreiz neviens un nekas neatturēja viņiem uzlauzt visu iespējamo, kā rezultātā atrada slēptuvi.
1944. gada 4. augusta rītā ģimenes tika aizvestas uz Gestapo, no kurienes 5. augustā pārvietoja uz cietumu, taču 3.septembrī uz liktenīgo- Auševicas nometni.
Tur atdalīja tēvus no bērniem un vīrus no sievām, un ieslodzīja.
1945. gada martā 17tūkstoši sirga ar Tīfu, to skaitā Annes māsa un mamma.
Vienīgais izdzīvoja tēvs, taču dzīvot viņš vairs negribēja, jo bija palicis viens...
***Anne nomira 15 gadu vecumā tikai mēnesi pirms briti atbrīvoja gūstekņus.
Visiem iesaku izlasīt "Annas frankas dienasgrāmata." manā skatījumā, labākā grāmatas kas jebkad ir izdota :)
es lasīju Žaklīnas Vilsones grāmatu "noslēpumi" tur bija pieminēta Anna.. Tagad skatīšos kkad filmu un gribu izlasīt arī grāmatu
