Ādolfs Hitlers piemānījis visus un pat nodzīvojis 9 gadus ilgāk par Staļinu9

Ādolfs Hitlers 2. pasaules kara beigās esot izglābies, pārcēlies kopā ar Evu Braunu uz Argentīnu un pat pārdzīvojis Josifu Staļinu par deviņiem gadiem. Kā raksta «Komsomoļskaja pravda», ar tādu paziņojumu nākuši klajā britu vēsturnieki.

Pēc pētnieku Džerarda Viljamsa un Saimona Danstena versijas, 1945. gada 27. aprīlī, kad padomju karaspēks jau ar visu sparu uzbruka Berlīnei, fīrers un viņa draudzene Eva Brauna aizbēga no Reihskancelejas pa slepenu tuneli. Hitlera vietu ieņēma viņa dubultnieks, bet viņa mīļākās lomu nospēlēja mazpazīstama aktrise. Tieši viņi arī izdarīja pašnāvību Reihskancelejas bunkurā, 30. aprīlī.

Pašu Hitleru un Evu Braunu ar lidmašīnu pārveda uz dāņu pilsētu Tonderu, no turienes — uz Luftvaffes bāzi Lībekas priekšpilsētā Trāvemindē, pētnieki liecina savā nesen izdotajā grāmatā «Pelēkais vilks: Ādolfa Hitlera bēgšana». Pēc tam, Ju 52 borts, lidojums uz spāņu pilsētu Reusu, kas atrodas uz dienvidiem no Barselonas. Spānijas diktators Franko norīkoja fīreram lidmašīnu ar savas valsts pazīšanas zīmēm.

Tajā Hitleru nogādāja kanāriju salās, bet nākošajā dienā viņš un Eva Brauna uzkāpa uz zemūdenes borta. Ar to viņi nokļuva tālajā Argentīnā, kuras valdība sen jau simpatizēja nacistiem.

Fīrera bēgšanas plāns, kā ir pārliecināti britu vēsturnieki, ir ticis sagatavots jau 1943. gadā un to ir paveicis nacistu partijas vadītājs un Hitlera tuvākais līdzgaitnieks Martins Bormans. Bija iecerēts Dienvidamērikā izveidot Ceturto reihu, kas būtu nacistiskās Vācijas mantinieks.

Pats Bormans, kuru arī neatrada, izmantoja tieši šo plānu. Pēc pētnieku versijas, viņš bēga no Berlīnes bunkera 1945. gada 1. maijā. Pēc pusotras nedēļas viņš nokļuva pie sabiedrotajiem, kas aizveda viņu uz Bāzeli Šveicē un pēc tam uz Angliju. Bormanim it kā tika veikta plastiskā operācija, izmainīta gaita un balss. 1956. gadā viņu nosūtīja uz Argentīnu, vēlāk — uz Paragvaju, kur slēpās daudzi kara noziedznieki. Tur arī viņš nomira pēc trīs gadiem.

Vēl vairāk, pēc Viljamsa un Danstena versijas, fīrera un viņa draudzenes bēgšanai roku pielika specdienesti, kas vēlējās iegūt pieeju vāciešu noslēpumiem. Bez tam, nacistu līderi labi samaksāja amerikāņiem par savu glābšanu.

Kas attiecas uz fīreru un viņa draudzeni, viņi paslēpās Mardelplatas pilsētiņā. 1953. gadā Eva Brauna izšķīrās no fīrera un pārcēlās uz Neukenas pilsētiņu valsts rietumos. Pats Hitlers dzīvoja Mardelplatā līdz pašai nāvei 1962. gadā. Dzīves beigās viņš cieta no vecuma marasma, kaut arī joprojām ticēja nacisma uzvarai.

Kā mūs pārliecina grāmatas «Pelēkais vilks» autori, Hitleram un Braunai bija divas meitas. Viena no viņām piedzima vēl 1941. gadā. Sākumā bērni dzīvoja kopā ar tēvu, bet, kad Brauna atstāja Hitleru, aizbrauca kopā ar māti. Pēc viņas nāves viņas pameta Neukenu, taču palika Dienvidamērikā. Un joprojām dzīvo tur.

Savā versijā pētnieki balstās uz Luftvaffes lidotāja Petera Baumgarta, augsta ranga, Berlīnē strādājuša Japānas diplomāta, ārstu, pavāru un miesassargu, kas strādāja pie fīrera un vēlāk nokļuva Argentīnā, liecībām. Briti satikās arī ar 78 gadus vecu argentīnieti, kas 1953. un 1956. gadā bija ticies ar Trešā reiha vadoni Buenosairesas centra viesnīcā.

Bez tam, pēc pētnieku domām, viņu versijas pierādījums ir fakts, ka krievi slepus ir saglabājuši Hitlera galvaskausa daļu ar ložu cauruma pēdām. Nesen molekulārie biologi no ASV testēja to uz DNS un nonāca pie slēdziena, kas galvaskauss pieder par 40 gadiem jaunākai sievietei, nevis Hitleram, kam 1945. gadā jau bija 56 gadi. Turklāt, arī ar Evu Braunu tam nav skara, jo jaunā sieva taču esot izdarījusi pašnāvību, iedzērusi indi — ciānkāliju.

Protams, daudzi kolēģi netic Viljamsa un Danstena teorijai, nosaucot to gandrīz vai par «atkritumiem». Paši pētnieki ir pārliecināti, ka viņu versija ir pilnīgi pareiza.