Medmāsa, kura ilgus gadus nostrādāja hospisā (slimnīcā mirstošiem slimniekiem) pavadot ar viņiem kopā viņu pēdējās dienas un stundas, no saviem novērojumiem izveidoja savdabīgu reitingu par to, ko visvairāk nožēlo cilvēki pie savas dzīves pēdējās robežas.
5 lietas, kuras nožēlo mirstošie61
1923
10
1. "Es nožēloju, ka man nebija drosmes dzīvot tādu dzīvi, kura man likās aizraujoša, nevis tādu, kura citiem likās pareiza."
Tieši to visbiežāk nožēlo cilvēki. Kad cilvēki apzinās, ka dzīve gandrīz ir beigusies, viņi var atskatīties atpakaļ un viegli ieraudzīt, kādi sapņi netika piepildīti. Vairums cilvēku nav mēģinājuši realizēt pat pusi no saviem sapņiem un viņiem jāmirst, apzinoties, ka tas ir tā bijis tikai to izvēļu dēļ, kuras viņi ir vai nav izdarījuši. Ir ļoti svarīgi mēģināt realizēt kaut vai nedaudzus savus sapņus dzīves ceļā. Kad būs zaudēta veselība, būs jau par vēlu kaut ko uzsākt. Veselība sniedz brīvību, kuru var novērtēt, tikai to zaudējot.
2. "Man žēl, ka es tik daudz strādāju. "
Šī sajūta ir raksturīga lielākajai daļai vīriešu kārtas pacientu. Viņi skuma pēc savas jaunības un nerealizētajām attiecībām. Arī dažas sievietes to nožēloja. Daudzi no viņiem bija darījuši vienmuļu darbu, lai sevi nodrošinātu. Vienkāršojot savu dzīvesveidu, būtu nepieciešami daudz mazāki ieņēmumi, nekā liekas, ka ir vajadzīgs. Radot savā dzīvē vairāk brīvas telpas, cilvēki kļūst daudz laimīgāki un atvērtāki jaunām iespējām.
3. "Man žēl, ka man nebija drosmes izpaust savas jūtas. "
Daudzi cilvēki apspiež savas jūtas, lai saglabātu labas attiecības ar citiem cilvēkiem. Rezultātā viņi piekrīt remdenai eksistēšanai un nekad nekļūst tādi, kādus gribētu sevi redzēt. Daudzas slimības bija radušās iekšējas nocietināšanās un sarūgtinājuma dēļ. .
Mēs nevaram vadīt citu cilvēku rīcību. Kaut arī reizēm tuvinieki var reaģēt negatīvi uz izmaiņām, ko jūs ienesat savstarpējās attiecībās, beigu beigās attiecības veidosies daudz veselīgākā veidā. Labāk tā vai citādi neveselīgas attiecības izbeigt.
4. "Man žēl, ka es neuzturēju attiecības ar saviem draugiem."
Bieži cilvēki neapzinās. cik derīgi ir uzturēt attiecības ar vecajiem draugiem, kamēr līdz nāvei paliek tikai dažas nedēļas, un vairs nav iespējas viņus sameklēt. Daudzi cilvēki bija tiktāl apkrauti ar darīšanām, ka atļāva draudzībai paiet garām. Bija ļoti daudz nožēlas par to, ka draudzībai netika veltīts tik daudz laika, cik tā bija pelnījusi. Visi skumst pēc saviem draugiem, kad mirst.
Cilvēkiem, kuri dzīvo ļoti intensīvi, ir raksturīgi samazināt draudzīgu attiecību nozīmi. Bet, kad dzīve tuvojas galam, tās materiālā puse zaudē savu nozīmi.Cilvēki grib, lai viņu finansiālās lietas risinātos pēc iespējas labāk. Bet ne jau nauda un sabiedriskais statuss beigās saglabā savu nozīmi. Viņi grib izdarīt kaut ko labu tiem, kurus mīl. Bet parasti viņi ir pārāk slimi un noguruši, lai tiktu galā ar šo uzdevumu.
5. "Man žēl, ka es neatļāvos būt laimīgs."
To nožēloja praktiski visi. Daudzi nesaprot, ka būt laimīgam- tā ir viņu izvēle. Viņi atradās ieradumu un priekšstatu važās un pierastā dzīvesveida un komforta gūstā. No bailēm pārmaiņu priekšā viņi izlikās gan savā, gan citu priekšā, ka ir apmierināti ar savu dzīvi.
