5 fizikas fakti, kuri tev patiks. [9]2
Pirmais automobilis
Pirmo pašgājēju ierīci ar tvaika dzinēju uzbūvēja Žozefs Kiņo Francijā 18. gadsimtā, taču faktiski automobiļu vēsture sākās ar 1862. gadu, kad beļģu izgudrotājs Etjēns Lenuārs izgatavoja pirmo iekšdedzes dzinēju. Automobiļu ražošanu neatkarīgi viens no otra uzsāka vācu inženieri Karls Bencs un Gotlībs Daimlers. 1885. gadā Bencs uzbūvēja pirmo trīsriteņu automašīnu. Daimlers tajā pašā gadā izgatavoja pirmo motorvelosipēdu, bet nākamajā gadā - četrriteņu automašīnu. Daimlera firmas galvenais finansētājs Emīls Jelineks ieteica vienu Daimlera automašīnas modeli nosaukt savas meitas Mersedeses vārdā. Tā 1901. gadā radās populārā automašīnu marka "Mercedes". Latvijā pirmais automobilis tika uzbūvēts 1901. gadā Leitnera darbnīcā Rīgā. Automobiļu ražošanu uz konveijera 1910. gadā uzsāka amerikāņu mehāniķis Henrijs Fords.
Kurināmā elements
Kurināmā elementā notiek šāds process: kurināmais (ūdeņradis) savienojas ar skābekli, veidojot ūdeni, atbrīvojot elektrisko enerģiju un siltumu. Šādi kurināmā elementi jau ir izmēģināti automobiļos. Dzinējiem, kurus darbina kurināmā elementi, ir lielas perspektīvas, jo to lietderība sasniedz 60%. Kurināmā elementi ir efektīvs un ekoloģiski tīrs elektroenerģijas ražošanas veids, jo tie nepiesārņo vidi - to vienīgās atgāzes ir ūdens tvaiks. Kurināmā elementus var izmantot arī kā elektriskas baterijas dažādu elektronisku ierīču (portatīvo datoru, mobil telefonu) darbināšanai.
Lidmašīnu dzinēji
Lidmašīnās izmanto triju veidu dzinējus - turboreaktīvo dzinēju, turbopropelleru dzinēju un turboventilatoru dzinēju. Kā degvielu parasti lieto petroleju. Turboreaktīvajā dzinējā sadedzināto karsto gāzu strūkla griež arī turbīnu, kura savukārt darbina dzinēja priekšgalā esošo kompresoru. Kompresors iesūc dzinējā papildu gaisu. Tādējādi ir iespējams sadedzināt vairāk degvielas un iegūt lielāku jaudu. Turboreaktīvajiem dzinējiem ir liela jauda, taču tie ir "rijīgi" un trokšņaini. Tos izmanto virsskaņas lidmašīnās. Turbopropelleru dzinējā karstā gāzu strūkla ar turbīnas starpniecību griež propelleru, kas atrodas dzinēja priekšgalā. Turbopropelleru dzinēji ir ekonomiski, taču nav piemēroti ātram lidojumam. Turboventilatora dzinēja priekšgalā atrodas liels ventilators, kas iesūc gaisu. Daļu gaisa izmanto degvielas sadedzināšanai, bet lielākā daļa gaisa virzās gar ārējo kontūru un ar lielu spēku tiek izsviesta dzinēja aizmugurē, radot aptuveni trīs ceturdaļas kopējā dzinējspēka. Turboventilatora dzinēji ir lieli, taču tie ir jaudīgi, ekonomiski un darbojas samērā klusi.
Kā darbojas ledusskapis?
Ledusskapja atdzesešānu veic dzesēšanas vielas, kas cirkulē caur aukstuma kameru, kompresoru un radiatoru. Aukstuma kamerā tā iztvaiko, patērējot kameras siltumu un pazeminot tās temperatūru. Radusies gāze nonāk kompresorā, kas to saspiež un dzen uz radiatoru. Radiatorā gāze atdziest, kondensējas un atdod siltumu apkārtējais videi. Pēc tam dzesēšanas šķidrums atkal plūst uz aukstuma kameru. Par dzesēšanas vielu agrāk izmantoja īpašus ķīmiskus savienojumus - freonus. Freonus izmantoja arī aerosolos un ugunsdzēšamajos aparātos. Tie nonāca gaisā un noārdīja Zemi aptverošo ozona slāni. (Ozons aiztur Saules ultravioleto starojumu. Pastiprināts ultravioletais starojums ir kaitīgs - tas var izraisīt acu un ādas slimības. ) Kopš 20. gadsimta 90. gadiem freonus aizvieto ar mazāk kaitīgiem savienojumiem.
Astronomiskais teleskops
Astronomiskajam teleskopam ir svarīgs ne tikai palielinājums, bet arī objektīva diametrs, jo lielākā daļa astronomisko objektu atrodas tālu kosmosā un to gaisma, kas sasniedz Zemi, ir ļoti vāja. Lielākajos astronomiskajos teleskopos attēlu iegūšanai izmanto ieliektu, gaismu atstarojošu spoguli 8-10 metru diametrā. Šāds spogulis savāc daudz reižu vairāk gaismas cilvēka acs, kuras zīlītes diametrs tumsā ir tikai 6-8 mm.