5 fizikas fakti, kuri tev patiks. [6]4
Mikroviļņu krāsns
Mikroviļņu krasnī mikroviļņus izmanto ēdiena sildīšanai, nevis informācijas raidīšanai. Mikroviļņi, kuru frekvence ir 2,45 GHz, spēcīgi iedarbojas uz ūdens molekulām pārtikas produktos, nododot tām savu enerģiju un liekot tām kustēties straujāk. Kā zināms, ja molekulas kustas straujāk, ķermenis sasilst, turklāt šajā gadījumā sasilšana notiek visā tilpumā. Mikroviļņu krāsnī nedrīkst likt metāla priekšmetus, jo arī uz tiem mikroviļņi iedarbojas ļoti spēcīgi. Krāsns radītā mikroviļņu jauda ir visai lielai. Lai mikroviļņi nekaitētu veselībai, krāsnij ir metāla apvalks, kas tos aiztur. Arī durtiņās ievietots metāla siets, kam mikroviļņi neiet cauri. Turklāt krāsns konstrukcija izveidota tā, lai to nebūtu iespējams ieslēgt, ja durtiņas ir vaļā.
Krekls spīd tumsā
Reizēm diskotēkās un citur izmanto vāju UV starojumu, lai iegūtu spocīgu efektu. Balti apģērba gabali, jo īpaši vīriešu krekli, pustumsā spīd. Šajā gadījumā UV starojums izraisa miniscenci. Lai baltais krekls izskatītos vēl baltāks, izgatavošanas procesā tam pievieno speciālas vielas - optiskos balinātājus, kas UV starojuma iedarbībā spīd zilā gaismā.
V. K. Rentgens un viņa sieva
Rentgenstarojumu 1895. gadā atklāja vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens, un tas ir nosaukts viņa vārdā. Zinātnieks bija pārsteigts, ka starojums iziet cauri biezam, necaurspīdīgam papīram. Pasaules pirmajā rentgenogrammā redzams zinātnieka sievas plaukstas attēls. Par neparastā starojuma atklāšanu V. K. Rentgenam kā pirmajam no fiziķiem 1901. gadā piešķīra Nobela prēmiju. Angļu valodā starojumu bieži sauc par X stariem (X-rays).
Rentgentomogrāfs
Par tomogrāfiem sauc ierīces, ar kurām iegūst objekta iekšienes attēlus pa plāniem slāņiem jeb šķersgriezumiem, nesagraujot pašu objektu. Pēc tam atsevišķos attēlus var apskatīt vai ar datora palīdzību iegūt vienotu objekta iekšienes attēlu, kuru iespējams aplūkot no visām pusēm. Ja objekta caurskatei izmanto rentgenstarojumu, tad tas ir rentgentomogrāfs. Šādas iekārtas izmanto galvas smadzeņu un citu orgānu saslimšanu vai bojājumu noteikšanai. Ir arī atsķirīgi tomogrāfi, kuros caurskatei izmanto cita veida starojumu, ultraskaņu, dažādas fizikālas parādības.
Viļņi no kosmosa
Kosmosā ir dažādas temperatūras zvaigznes, kas izstaro gan infrasarkano starojumu, gan gaismu, gan ultravioletu starojumu. Notiek arī daudzveidīgi fizikālie procesi, kuros rodas radioviļņi, rentgena un gamma starojums. Tātad no kosmosa nāk visu veidu elektromagnētiskie viļņi. Tos novēro ar speciāliem teleskopiem un iegūst ziņas par zvaigžņu un citu kosmisko objektu uzbūvi un īpašībām. Lielāko daļu novērojumu veic no Zemes virsmas, bet rengenstarojumu un gamma starojumu nākas novērot kosmosā, jo to aiztur atmosfēra.