›

20 lietas, kuras jāizstāsta bērniem par Atmodas laiku!11

62 1

Jaunākā no Latvijas simtgades filmu programmas kinolentēm ir ģimenes filma par 1989. gada vasaru. Stāsts veidots uz Atmodas laiku fona - četras meitenes savā vaļā pavada vasaru ārpus Rīgas, pārdzīvojot šo trauksmaino laiku bez pieaugušo uzraudzības.

Lai Paradīze 89 būtu ne vien skaista izklaide, bet arī vērtīgi pavadīts laiks kopā ar ģimeni, vecāki ir aicināti gan pēc, gan pirms noskatīšanās stāstīt bērniem savas atmiņas, skaidrot filmā redzētu un uzsākt sarunu par vēsturiski nozīmīgiem notikumiem un, protams, arī par ikdienišķākām lietām. Te būs 20 idejas sarunu tematiem!

Biļetes var iegādāties šeit, vairāk informācijas uzzini šeit un šeit vari apskatīt visu seansu sarakstu visā Latvijā. Rāda gandrīz visos novados!

Par obligāto dienestu.

Gandrīz katram ģimenē, kaimiņos, rados vai draugos bija zināms kāds jauns vīrietis, kurš slēpās no obligātā dienesta. Nereti mazdēli dzīvoja pie vecmāmiņām vai citiem radiem laukos vai dzīvokļos, kuros nebija pierakstīti. Ja tavā mājvietā mitinājās kāds bēglis, pat bērni tika instruēti nelaist nevienu pa durvīm iekšā, neatbildēt uz miliču jautājumiem un svešiniekiem pa telefonu nestāstīt, kas patiesībā tur dzīvo.

Drosme iestāties pret... Autors: 100 A 20 lietas, kuras jāizstāsta bērniem par Atmodas laiku!

Drosme iestāties pret varu.

Mūsdienās esam pieraduši, ka cilvēki var aprunāt valdību, rakstīt par to presē un iet pat piketos - tā ir vārda brīvība. Taču padomju laikos teikt kaut ko sliktu par valsti vai tās pārvaldi bija aizliegts. Savukārt cilvēkus, kas to darīja, sauca par disidentiem. Viņus vajāja un sodīja.

izveidot rakstu izveidot testu

Mēs bijām eko!

Padomju laikos bija līdzīga tendence kā mūsdienās - cilvēki gāja uz veikalu paši ar savām iepirkumu somām un maisiņiem. Ne tāpēc, lai saudzētu dabu, bet gan tāpēc, ka plastmasas maisiņi bija retums - ja pie tādiem tika, nekad nemeta ārā, mazgāja vairākas reizes un izmantoja vēl ilgi. Tā kā modē bija dažāda veida tīklveida tašas, tās tika iesauktas par tīkliņiem. Starp citu, daudzi pieaugušie vēl joprojām iepirkumu maisiņus sauc par tīkliņiem.

Bērnības garscaronaScaronādas... Autors: 100 A 20 lietas, kuras jāizstāsta bērniem par Atmodas laiku!

Bērnības garša.

Šādas cisternas bija ļoti iecienītas Padomju Savienībā - no tām tirgoja kvasu - atspirdzinošu dzērienu, kas garšoja visu paaudžu pārstāvjiem. Lai arī klīda baumas, ka cisternas esot netīras un tolaik nebija tāda Pārtikas un veterinārā dienesta, kas to varētu pārbaudīt, tomēr visi to dzēra tik un tā.

Astoņdesmito gadu... Autors: 100 A 20 lietas, kuras jāizstāsta bērniem par Atmodas laiku!

Astoņdesmito gadu tehnoloģijas.

Šis bija liels dārgums! Magnetolā atskaņojamajās kasetēs varēja ierakstīt 60 līdz 180 minūtes mūzikas, tā spēlēja tikai uz priekšu, bet, ja vēlējies paklausīties citu dziesmu, kasete bija jāpārtin uz konkrēto minūti. Magnetola bija īpaši jauka lieta, jo uz tās kasetē varēja ierakstīt dziesmas no radio, lai paklausītos vēlāk.

Ne visu varēja nopirkt... Autors: 100 A 20 lietas, kuras jāizstāsta bērniem par Atmodas laiku!

Ne visu varēja nopirkt veikalos.

Bieži vien nepietika pārtikas vai citu preču, ko pārdot veikalos, bet, ja kaut kas pārādījās, to izpirka ļoti ātri. Tāpēc arī stāsti par milzīgajām rindām padomju laikos - ja kādā veikalā pieveda deficīta preces, visi uzreiz metās tās izpirkt.

Tolaik bija cita nauda.

Padomju laikos visā Padomju Savienībā bija viena naudas vienība - rubļi un kapeikas. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas teritorijā tika ieviesta sava nauda - lati.

Veco laiku brīnumlīdzekļi.

Liels vai mazs, visi zināja, ka satraukumu ārstē ļoti vienkāršs līdzeklis - ūdens ar cukuru. Starp citu, ar šo pašu varēja izdarīt vēl vienu labu lietu - cukurūdeni sievietes izmantoja kā matu lakas aizstājēju, jo, tam sacietējot, tas lieliski nofiksēja frizūru.

Praktiskums vai... Autors: 100 A 20 lietas, kuras jāizstāsta bērniem par Atmodas laiku!

Praktiskums vai māņticība?

Pastāvēja tāda tradīcija, ka neieslēgts televizors noteikti ir jāapklāj ar kādu tautisku sagšu, tamborētu sedziņu vai galdautu. Daļēji to darīja, lai TV neapputētu, taču daļēji arī māņticīgu iemeslu dēļ - sargājoties no radiācijas un ļaunas acs. Šī mode izbeidzās brīdī, kad sāka ražot platekrāna televizorus, tomēr šur un tur omīšu mājās vēl ieraudzīsi smuki sasegtu TV.