Vai viena vienīga sniega vētra var pārvērst pilsētu un atstāt sekas, kas ir jūtamas pat mūsdienās? Jā, tā tas notika ar Ņujorku 1888.g. Tā gada martā uz pilnībā nesagatavotu Ņujorku no ziemeļaustrumiem uzbrāzās sniegputenis, atstājot aiz sevis 50 - 150 cm biezu sniega segu. Kupenu biezums sasniedza pat neticamus 10 - 15 m dažās reģiona vietās! Tas bija ne tikai pēkšņs notikums, bet nogalināja arī 200 cilvēkus un astāja neizdzēšamu iespaidu uz pilsētas vaibstiem. Der atcerēties, ka Ņujorka jau tajā laikā bija blīvi apdzīvota pilsēta, kuras funkcionēšana ir atkarīga no transporta. Ja mūsdienās Ņujorka izceļas ar vienu no lielākajiem metro pasaulē, tad ņemiet vērā, ka pateicoties šai sniega vētrai tika pieņemts lēmums par tā izveidi. Vētra izpostīja visus vadus. Vēji ar ātrumu 35 m/s tos burtiski nolīdzināja gar zemi un kļuva par iemeslu daudziem ugunsgrēkiem. Tāpat jebkāda veida transports apstājās. Lai arī metro plāns tika pabeigts tikai 1894.g., vētra bija katalizators tam.
