18. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli2

Neimaņa Četrpadsmit svēto baznīca

1743. gadā Johans Baltazars Neimanis (Johann Balthasar Neumann) (1687-1753), Eiropas vēlā baroka arhitektūras pārstāvis, uzsāk savu meistardarbu - svētceļojumu baznīcu ar nosaukumu Četrpadsmit svēto baznīca (Mainas ielejā pie Lihtenfelsas). Ārkārtīgi grūtos apstākļos Neimanim izdodas radīt vienu no Eiropas arhitektūras ģeniālākajām celtnēm. Celtnes raksturu nosaka vairāki lieli ovāli, kas parādās gan velvējumā, gan pirmā stāva plānojumā. Savienojumā ar krāšņo, pārbagāto rokoko stilaa dekoru un slaveno Žēlastības altāri arhitektam izdodas radīt telpu, kuru raksturo tik dzīva un gracioza dinamika kā nevienā citā rokoko arhitektūras paraugā. Ainavā dominē augstu paceltā divtorņu fasāde - cienīga atbilde iepretim esošajai Bancas klostera baznīcai; līdz ar to Neimanis demonstrē vēl vienu ģeniālu veikumu, kas pārspēj visas viņā laikabiedru radītās fasādes.

Industriālās revolūcijas sākums

Pirmajai Hārgrīvsa (Hargreaves) 1764. gadā izgatavotaajai mehāniskajai vērpšanas mašīnai jau pēc dažiem gadiem seko tālāki tehniski jauninājumi: vērpšanas procesa automatizācija, tvaika mašīnas izgudrošana, kā arī jaunas metodes dzels un tērauda ieguvē. Līdz ar to ir ielikti pirmie pamati industriālajai revolūvijai, kas noved pie tā, ka darba procesu veic arvien vairāk mašīnu un ražošana tiek pārcelta uz fabrikām. Laika gaitā ar mašīnām ražotās tekstilijas iegūst to pašu kvalitāti kā ar rokām darinātās. Blakus līdz šim parastajām sociālajām kārtām - zemniekiem un muižniekiem - tagad rodas kapitāla īpašnieki un algotie strādnieki. Arvien vairāk ražošanā - dažkārt briesmīgos apstākļos - tiek iesaistītas sievietes un bērni, jo darba process darba dalīšanas dēļ vienkāršoas - ir sākusies agrārās valsts pārtapšana par rūpniecisku sabiedrību.