Čau spoki, nespoki un visi citi zvēri! Šī ir otrā sērija maniem sēriju rakstiem, un šoreiz arī būs par zinātni un medicīnu. Protams, ja būs labas atsauces, būs vēl nākamās daļas gan šīm sērijām, gan citām sērijām.
Lai jums labi lasās!
11 runas un cilvēki, kas paliks atmiņā /zinātne un medicīna/ #214
200
4
Džeims Huttons 1726.-1797. Skotu fiziķis
"Mēs neatrodam nekādu atlieku no sākuma, nekādu cerību uz beigām"
Ar šo, Džeims nobeidza savu runu ko viņš 1785. gadā prezentēja rojālajai asociācijai Edingurgā kopā ar savu teoriju. Viņa teorija radās pēc tā, ka Džeims gadiem bija pētiji akmeņus un informāciju kas tajos slēpjas un atrada, ka liela daļa no viņiem rāda senas zīmes ka šie akmeņi ir tikuši karsēti. Cits viņa pētijums pierādija, ka zeme tika izpiesta ārpus no jūras/okeāna kur efekts bija tāds pats kā vulkāniem un zemei karstot tika izveidota jauna veida zemes kārta. Šis viņu noveda līdz viņa beigu pētijums pierādija, ka Zeme pati sevi atjauno un tā varētu būt bezgalīgi veca. Ar šo teoriju, kopumā, viņš uzcēla pamatus modernajai ģeoloģijai, pat ja viņam nebija taisnība diezgan daudzos viņa pētijumos.
Alberts Gore Juniors 1948. gadā dzimis ASV viceprezidents
Viņš bija gan prezidenta kadidāts, gan (pat tagad) cilvēks kam ļoti rūp klimats un tā maiņas. 2006. gadā tika izdota viņa filma An Inconvenient Truth, kas 2007. gadā ieguva Akadēmijas Balvu par labāko dokumentālo gabalu. Šis cilvēks ir jau vairak kā 1000 reizes devis savu lekciju par klimata maiņām. Viņa filmā un runās tika apspriests ka zinātniekiem var būt taisnība par klimata maiņu briesmīgākjaām prognozēm.
"Tu skaties uz upi, kas lēni tek tev garām. Tu pamani lapkriti. Tu dzirdi putnus; tu dzirdi koka vardes... un tu ievelc dziļu elpu un saki "ā jā, es par šo aizmirsu.""
Alfrēds Wegeners 1880.-1930. un kontinentālo plākšņu kustība
Vācu zinātnieks Wegeners, izteica domu, ka kontinenti kustās pa Zemes vursmu. kaut, ja Wegeneram bija diez gan daudz pierādijumi par tektonisko plākšņu kustību divos dažādos kontinentos, viņš nespēja pierādīt kā tas viss notiek. 1950. gadosAmerikāņu Petrolejas Ģeologu asociācija veidoja sapulci uz kuru uzaicināja arī Wegeneru. Nobeigumā, viņa teorija tika noraidīta, bet tad atkal 1950. gados viņa teorija tieka pieņemta un izskaidrota.
Bildē: Wegeners (pa kreisi) and Villumsens (labi) Grīnlande; 1930. gada 1. novembrī.
J. Roberts Oppeheimers 1904.-1967. un Manhatanas Projekts
"Tagad es esmu kļuvis par nāvi, pasauļu iznīcinātājs"
Ar šādu teikumu un protams viņa atklājumiem, Oppeheimers kļuva slavens viscaur pasaulē. Tikai trīs nedēļas pirms nukleārā bumba tika nomesta virs Japāņu pilsētiņas Hirošima, jauna tehnoloģija testēta pirmo reizi. Tā bija iekšējā sabrukuma plutonija bumba, kas ir ļoti līdzīga bumbai, kas tiktu nomesta uz Nagasaki, 9. augustā. Oppeheimers bija Manhatanas projekta vadītājs un viņš novēroja kā šī bumba sprāga, kaut ja baumas ir izplatītas, ka vairākumā gadījumu viņš tikai izklāstija baumas ka ir šos sprādzienus pats novērojis. Šis vīrs zaudēja savu darbu, jo valdībai bija aizdomas par viņa komunista ideoloģiju un tā Oppeheimeru turēja ļoti tuvā redzes lokā 24/7.
Thomas Henry Huxley 1825.-1895. un strīds ar bišopu par mērkaķiem
"Es nekaunēšos, ja mani senči ir bijuši mērkaķi, bet es kaunēšos sadarboties ar cilvēku, kas izmanto savu gudrību lai apšaubītu acīmredzamo taisnību."
Tikai septiņus mēnešus pēc Čārlza Dārvina publicētās grāmatas Sugu Izcelsme, Oksfordas musejā tika noorganizēta debate par Dabisko vēsturi starp piekritējiem un pretiniekiem ieskaitot Huxley un Bišopu Samuelu Wilberforce. Starpība starp vienu sugu pakāpeniski izveidojoties citā sugā, bija ļoti noslēgta tēma, jo tā bija pret Bībelē mācīto. Huxley bija jau agrīns šīs idejas atbalstītājs, bet kā jau paredzams, Bišops Wilberforce nebija. Dienu pirms šīs debates, Huxley noteica, ka ja viņa senči nāca no mērkaķa vai no kā cita, tam nēesot nozīmes, tādēļ Bišops uzdeva pretjautājumu, vai Huxley labāk vēlētos mērkaķi nākam no senčiem no vecvectēva puses, vai vecvecomātes puses. Huxley atbilde, kā augšā jau parādiju, esot pat likusi kāda lēdijai zālē noģībt. Protams, tas ir loģiski, jo tajos laikos tā skaitijās kā radikāla teorija.
Alberts Einšteins 1879.-1955. brilijatākais zinātnieks cilvēces vēsturē
Einšteins nepiekrita prastākajai kvantu fizikai un tādējādi liekot citiem zinātniekiem izteikties, ka viņa viedoklim nav pamata un ka viņa teorija ir ļoti dīvaina. Apšaubot šo teoriju, Einšteins nāca klajā ar cilvēcē varbūt visslavenāko teikumu:
"Dievs nespēlē kauliņus ar Visumu."
Aleksandrs Grahams Bells 1847.-1922. un akustiskais telegrāfs
Protams, musdienās mēs tos saucam par telefoniem u.c. ierīcēm ar kuru palīdzibu mēs varam pārvietot dažāda veida skaņu no viena punkta uz otru, bet tad tas bija viens no lielākajaiem atklājumiem cilvēces vēsturē. 1876. gada 10. martā Bells ar savas ierīces palīdzību runāja ar savu asistentu Tomasu Watsonu. Balss vibrēja diafragmā, kas kustināja adatu un veicināja dažādību elektriskajā ķēdē. Tas tika nogādāts pa vadu, līdzīgā ierīcē, citā izstabā un viņa asistents skaidri dzirdēja vārdus. Bells nosauca šo atklājumu par Akustisko Telegrāfu. 1886. gadā vairāk kā 150000 cilvēku ASV bija iegādājušies telefonus, liekot arī Tomasa Edisona karbona mikrafonam izplatīties, jo tas uzņēma skaņas daudz labāk nekā orģinālā diafragma.
"Mr Watson, nāciet šurp: man jūs vajag."
Johannes Kepler 1571.-1630. un uzmini kas!
Tas ir ļoti acīm redzams ko sis cilvēks darija, bet tiem kas nezin - cilvēks kas attīstija trīs planētu kustības likumus, kas bija viena no svarīgākajām zinatniskajām atklāsmēm septiņpadsmitajā gadsimtā. Keplers imantoja ekstrēmi precīzus mērijumus un atklāja, ka Copernicus teorija ir nepareiza, jo planētas, ieskaitot Zemi, orbēja ap sauli, bet ka tās to darija eliptiskā, nevis cirkulārā, orbitā. Otrais likums nostada, ka planētas orbitē ātrāk ja tās ir tuvāk saulei. Tupretīm trešais likums nostāda, ka ir noteiktas attiecības starp attālumu starp planētu un sauli un laiku, kurā planēta baibeidz vienu orbitu. Šie likumi tika praktizēti arī Ņūtona Gravitācijas likumos.
Patrick Steptoe 1913.-1988. un mēģenes bērns
Tieši pirms pusnakts, 1978. gada 25. jūlijā Olhamas galvenajā simnīcā piedzima meitenīte, kura bija visu mēdiju uzmanības centrā. Šīs mazās meitenītes piedzimšana varētu šķist kā nekāds īpašs notikums, izņemot to ka Luīze Brouna bija pirmais mazulis piedzimis kā mēģenes bērns, tas ir eksperimentāls bērns kurš varēja nomirt vai piedzimt ar dažādām slimībām u.c. problēmām. Nākamajā rītā, konferencē, divi dakteri Patriks Steptoe un Roberts Edvards, pārrunāja tehniku un mazo bērnu. Šī notikuma dēļ, šie dakteri tika apsūdzēti ar Dieva gribas laušanu un ar spēlēšanos ar Dievu, kā arī laužot medicīniskās ētikas saknes. Šobrī šāda procedūra ir atzīta ļoti daudz valstīs un Luīzai Braunai pašai ir savs Dēls!
"Viņa iznāca raudot kā negudra... skaists, normāls mazulis."
Kristiāns Barnards 1922.2001. un septiņu gadu eksperimenta rezultāts
Pēc septiņu gadu eksperimentiem, 1967. gadā, grupa ar medicīnisko zinātnieku un mediķu grupas domāja ka ir spējīgi dzīvē praktizēt sirds transplantāciju. Iepriekš, dēļ vairāku citu medicīnisko eksperimentu attīstības, vienīgais kas viņus atturēja bija morālo un etnisko vērtību laušana. 1967. gada Decembrī, jauna sieviete vārdā Denīze Darvalla mira dēļ lielceļa atgadījuma, un taja brīdī Barnardam bija patients Washkanski, kuram steidzami bija vajadzīgs sirds transplants. Šis vīrs izdzīvoja vēl 18 dienas pēc sirds transplantācijas, un tad nomira, bet ne jau dēļ paša transplantācijas procesa, bet gan dēļ blakusefektiem kas parādijās no viņa zālēm.
"Es pat neinformēju slimnīcu par to, ko mēs darijām."
Tev patiks šie raksti
