Sajā rakstā papētisim ASV vēsturi un atklāsim, kuras tad ir 10 nāvējošākās dienas Amerikas vēsturē, kad amerikāņi zaudēja vislielāko skaitu savu pilsoņu. Lai gan ir daži notikumi, piemēram, 9/11, kas jūs nepārsteigs, par citiem jūs visticamāk, nebūsiet nekad dzirdējuši. Kā par pārsteigumu šajā sarakstā nebūs neviena paša piektdiena 13.datuma...
(Ņemiet vērā, ka šajā rakstā tiek skaitīti nogalinātie cilvēki vienā 24 stundu periodā, tādēļ dažas no slavenākajām Amerikas pilsoņu kara kaujām šeit nebūs minētas)
10 nāvējošākās dienas ASV vēsturē7
302
1
1871.gada 8.oktobris: Peštigo ugunsgrēks ( Bojā gājušo skaits: vismaz 1200)
1871.gada rudenī, iespējams, nekur Amerikas Savienotajās valstīs nebija tik augsta ugunsbīstamība kā Peštigo pilsētā Viskonsinas štatā. Tā gada vasara bija ārkārtīgi nabadzīga ar nokrišņiem, un rudenī, kā jau katru gadu, Viskonsinas mežos sākās ugunsgrēki. Lai gan iepriekšējos gados tie neaptvēra lielas zemes teritorijas, šogad viss bija daudz savādāk. Visas Peštigo būvētās ēkas bija no koka, tāpat kā tilti, turklāt visa pilsēta bija pārklāta ar zāģskaidām. Visi šie apstākļi bija katastrofas recepte. 7.oktobrī netālu no pilsētas izcēlās milzīgs ugunsgrēks. Tas ātri izplatījās, aprijot Sugar Bush ciematu un nogalinot visus tā iedzīvotājus. Spēcīgo vēju dzīts, ugunsgrēks 8.oktobra vakarā, nedaudz pirms pulksten deviņiem, sasniedza Peštigo. Liesmas stiepās 200 pēdu augstumā un temperatūra šajā ellē sasniedza 2000 grādu pēc Fārenheita. Bija tik ļoti karsts, ka koki, kuriem uguns pieskārās, eksplodēja kā bumbas. Uguns liesmas mākoņus debesīs iekrāsoja kvēloši sarkanus. Šis uguns orkāns tā pa īstam sāka plosīties īsi pēc pusnakts. Iznākums bija ļoti traģisks. Cilvēki sadega savās mājās. Tie, kas ielēca upē, tika izvārīti dzīvi. Kad viss bija beidzies, vairāk nekā 1200 cilvēki bija miruši. Tomēr nācija par to neuzzināja, jo tieši tajā pat laikā sākās Lielais Čikāgas ugunsgrēks un visi laikraksti izvēlējās ziņot par to.
1865.gada 9.aprīlis: Kuģa "Sultana" katastrofa (Bojā gājušo skaits: aptuveni 1700)
Nebrīnies, ja nekad neesi dzirdējis par kuģa "Sultana" katastrofu. Par spīti milzīgajam upuru skaitam, tā ir viena no vismazāk zināmajām un aizmirstākajām kuģu katastrofām vēsturē. Taču tam ir loģisks izskaidrojums. Sultana nogrima tūdaļ pēc Amerikas pilsoņu kara beigām, kad prese bija aizņemta ar citām, svarīgākām lietām. Piecas dienas pēc "Sultana" katastrofas tika nogalināts prezidents Linkolns, un šis notikums aizēnoja notikumus Misisipi upē, netālu no Memfisas. Viss sākās Viksburgā. Tikko atbrīvotie Savienības karagūstekņi tika evakuēti uz tvaikoņiem Misisipi upē, un valdība maksāja lielas naudas summas par katru atpakaļ atgriezto karavīru. Līdz ar to, tvaikoņu kapteiņi cīnījās par to, kurš uz sava kuģa sabāzīs lielāko skaitu vīru, pilnībā aizmirstot to, ka līdz zināmam brīdim tas vairs var nebūt droši. Sultana kapteinis bija naudas kārs āzis. Kad viņa kuģim īsi pirms liktenīgā brauciena parādījās sūce vienā no tvaika katliem, viņš to tikai aizlīmēja, lai nezaudētu savu izdevīgo komisiju. Pēc tam viņš uz sava kuģa, kas spēja uzņemt ne vairāk par 1000 pasažieriem, sabāza 2300. Īsi pēc pusnakts, apmēram piecas stundas pēc Viksburgas atstāšanas, "Sultana" eksplodēja. Sprāga trīs no četriem tvaika katliem. Sprāgušie katli izraisīja milzīgu ugunsgrēku, kas nogalināja lielāko daļu uz kuģa esošo.
1889.gada 31.maijs: Džonstaunas plūdi ( Bojā gājušo skaits: 2209)
Dzirdot vārdu Džonstauna daudziem noteikti prātā nāk daudz zināmākā Džonstaunas masu pašnāvība Gajānā, kad 1978.gadā 909 ASV sektas "Peoples Temple" sekotāji nolēma brīvprātīgi šķirties no dzīves, sekojot sava paranoiskā līdera pavēlei. Pirms 1889.gada 31.maija notikumiem, Pensilvānijas Soutforkas makšķerēšanas un medību klubam vairākas reizes tika lūgts salabot savu sūcēm pilno dambi. Viņi to neizdarīja. 30.maija nakti iezīmēja neparasti spēcīgas lietusgāzes. Nākamajā rītā dambis sabruka. Tā rezultātā, rūcoša, 60 pēdas augsta ūdens siena traucās lejā pa ieleju, pa ceļam savācot gružus, vilcienu vagonus un daudz ko citu. Džonstaunas pilsētu vilnis sasniedza nepilnas stundas laikā un izraisīja teroru un nāvi. Lielākā daļa pilsētas tika aizskalota prom. Kad gružu straume beidzot apstājās pret dzelceļa tiltu, tie aizdegās, un sākotnējos plūdos izdzīvojušie tika ieskaloti liesmojošā ellē. Kad viss bija galā, 2209 cilvēki bija miruši. Makšķerēšanas un medību klubs neizmaksājas ne centu kompensācijās.
1862.gada 27.jūnijs: Geinsmilas kauja (Bojā gājušo skaits: 2377)
Mazs noslēpums par kaujas lauku upuriem: vairums no tiem nav nāves gadījumi. Kad jūs lasāt par "vairāk nekā 50 000 upuriem Getisburgas kaujā" paturiet prātā, ka šis skaitlis, līdzās bojā gājušajiem, ietver visus sagūstītos, ievainotos un bezvēsts pazudušos, tāpēc šis raksts nav tikai par Pilsoņu kara kaujām. Geinsmilas kauja šajā ziņā nebija daudz atšķirīga. Šajā asiņainajā Pilsoņu kara kaujā tika nogalināti 2377 karavīri un aptuveni 15 000 ievainoti. Geinsmilas kauja bija trešā no septiņām "Septiņu dienu kaujām un īpaši neiedziļinoties tās vēsturiskajā kontekstā, viss, kas jums ir jāzina, ir ka to iezīmēja pilnīga abu karojošo pušu nekompetence. Konfederātu ģenerāļi lika saviem vīriem doties augšā pa stāvu kalnu, ļaujot Savienības karavīriem tos bez problēmām apslepkavot, kamēr Savienības pusē, Ģenerāļa Kuka neapdomība lika viņam zaudēt gandrīz visus savas vadītās 5. ASV kavalērijas vīrus.
1941.gada 7.decembris: Pērlhārboras bombardēšana (Bojā gājušo skaits: 2403)
Svētdienas rītā pulksten 8:00 debesīs virs Havaju salām parādījās simtiem japāņu bumbvedēji un darīja to, ko bumbvedēji dara. Viņi iznīcināja ASV jūras kara flotes kuģus, uzspridzināja ASV lidmašīnas, sagrāva Klusā okeāna dienvidu floti, paši tajā pat laikā paši ciešot minimālus zaudējumus. ASV pusē situācija nebija ne tuvu tik rožaina. Vairāk nekā 2300 amerikāņu karavīru gulēja miruši, vēl simts mira drīz pēc tam no gūtajām traumām. Man jums , iespējams, nav nepieciešams stāstīt, kas notika tālāk. Nākamajā dienā ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzstājās Kongresā ar runu, ko vēlāk nosauks par "Negoda runu". Uzbrukums Pērlhārborai šokēja ASV sabiedrību, un tā bija gatava doties karā. ASV pieteica karu Japānai, kas nozīmēja došanos karā arī pret Itāliju un Nacistisko Vāciju. Šis solis noveda pie vēl neskaitāmi daudz nāvēm globālā mērogā, tomēr iznākums bija pozitīvs, jo pasaule bija tikusi vaļā no Hitlera.
1928.gada 28.septembris: Okičobi jeb San Felipe Segundo viesuļvētra ( Bojā gājušo skaits: minimums 2500)
1928.gadā, agrās brīdināšanas sistēma par tuvojošos viesuļvētru vēl neeksistēja, tāpēc tālāk aprakstītie notikumi Palmbīčā Floridā tajā liktenīgajā septembra dienā ir pašsaprotami. Vētra bez nosaukuma, kas tikko bija izdrāzusies caur Karību jūras reģionu, nogalinot vairāk nekā 1500 cilvēkus, sasniedza Floridu, laikā kad Palmbīča nebija gatava nekam stiprākam par parastu vētru. Tie brīdinājumi, kas tika saņemti tieši pirms vētras, galvenokārt tika ignorēti. Cilvēki arī pirms tam bija piedzīvojuši viesuļvētras, un neuzskatīja, ka būs tik slikti. Milzu kļūda. Kad 1928.gada Lielā viesuļvētra sāka tā pa īstam pūst, tā lika visām iepriekšējām viesuļvētrām izskatīties pēc viegla vējiņa. Mājas tika aizrautas prom. Koki lidoja pa gaisu. Kad vēji sasniedza Okičobi ezeru, tā ūdeņi appludināja apkārtējas lauksaimniecības kopienas. No 6000 iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ap ezeru, gandrīz puse tika nogalināti, aptuveni trīs ceturtdaļas no kuriem bija afrikāņu-amerikāņu strādnieki. Kā jau tajā laikā bija ierasts, visi ne-baltie bojāgājušie tika apglabāti neatzīmētos kapos.
2001.gada 11.septembris: 9/11 (Bojā gājušo skaits: 2996)
No visiem pārējiem šī saraksta notikumiem, varbūt tikai Pērlhārbora ir palikusi tik spilgti atmiņā. Vienīgā diena 21.gadsimtā, kad amerikāņi zaudējuši tik daudz savu pilsoņu (Viesuļvētra Katrīna nogalināja krietni vairāk par tūkstoti, bet vairāku dienu laikā) bija 2001.gada 11.septembra teroraktu diena. Tā bija tāda mēroga postaža, kādu amerikāņi savos ļaunākajos murgos nevarēja iedomāties, un pavisam noteikti neko līdzvērtīgu nebija pieredzējuši kopš Pērlhārboras laikiem. Īsi pēc pulksten 9 rītā otrdienā, al-Qaeda teroristi ietrieca divas pasažieru lidmašīnas Pasaules tirdzniecības centra torņos, vēl viens lidmašīna ietriecās Pentagonā, un vēl viena, kas bija ceļā uz Balto Namu, ietriecās klajā laukā Pensilvānijā. Ja diena būtu tajā brīdī apstājusies, visticamāk, upuru skaits jau tad būtu pietiekami liels, lai iekļūtu šajā sarakstā. Neskatoties uz to, ka torņi bija būvēti tā, lai izturētu lidmašīnas triecienu , abi sabruka, nogalinot vēl simtiem citu cilvēku. Kad putekļi nosēdās vairākas dienas vēlāk, amerikāņi aprada ar domu, ka ir zaudējuši gandrīz 3000 savu pilsoņu, kas krietni pārspēj Pērlhārboras bombardēšanu. Kaut kā, 19 teroristiem izdevās nogalināt kopumā vairāk cilvēku nekā veselai japāņu kara flotei.
1906.gada 18.aprīlis: San Francisko zemestrīce ( Bojā gājušo skaits: minimums 3000)
1906.gada 18.aprīlī, Sanfrancisko satricināja 7,8 magnitūdu spēcīga zemestrīce. Zemestrīces stiprumu raksturo fakts, ka zemes drebēšanu bija iespējams sajust 180 000 kvadrātkilometru lielā platībā. Pilsētas kvartāli pārvērtās gruvešos. Koka ēkas sabruka kā kāršu namiņi. Ķieģeļu fasādes sagāzās. Zemestrīces laikā tika pārrauti elektrības kabeļi un vadi. Vismagāk cieta Sanfrancisko centrs, jo tur mājas bija celtas izžuvušā, ar smiltīm piepildītā purvā. Vēl ļaunāks par zemestrīci bija tai sekojošais ugunsgrēks, kura spēku palielināja no sabojātajām carulēm izplūdusī gāze. Zemestrīces rezultātā bojā gāja aptuveni 3000 cilvēku un 80% pilsētas tika pilnībā izpostīta. Upuru skaita ziņā šī ir viena no lielākajām dabas katastrofām ASV vesturē.
1862.gada 17.septembris: Entitemas kauja (Bojā gājušo skaits: 3650)
Tas bija asiņainākais 24 stundu periods visā Pilsoņu karā. 1862.gada 17.septembrī Ģenerāļa Lī mēģinājums iebrukt Merilendā tika atsists, izraisot nāvi un iznīcību milzīgā mērogā. Pirms saule norietēs, aptuveni 3650 Savienības un Konfederātu karavīru būs nogalināti, un vismaz 19 tūkstoši ievainoti vai sagūstīti. Slaktiņš bija tik liels, ka neviens vēsturnieks īsti nevar pateikt, cik tad cilvēku gāja bojā. Visbiežāk tiek minēts skaitlis robežās no 3650- 3750, bet, iespējams, mira vēl simtiem un simtiem vairāk. Kas ir īpaši traģisks par Entitemas kauju ir tas, ka tā lielā mērā bija bezjēdzīga asinsizliešana. Getisburgas kaujā gāja bojā vairāk par 7000 cilvēkiem (trīs dienu laikā), bet vismaz tajā Savienība guva izšķirošo uzvaru. Pretstatā tai, Entitemas kauja, nepanāca absolūti neko.
1900.gada 1.septembris: Galvestonas viesuļvētra (Bojā gājušo skaits: minimums 6000)
Kā pēc šī raksta var spriest, ja Amerikā notiek kaut kas slikts, tas bieži vien notiek septembrī. Galvestonas viesuļvētra nogalināja krietni vairāk amerikāņu vienas dienas laikā, kā jebkura cita traģēdija, kas jebkad skārusi šo skaisto zemi. Protams, ka 1900.gadā meteoroloģija bija ļoti primitīva, un mazā sala pie Teksasas krastiem nemaz nezināja, ka viņu virzienā dodas 5.kategorijas viesuļvētra. Galvestonā augstākais punkts sasniedza tikai 1,4 metrus virs jūras līmeņa, un viesuļvētras laikā sala tika pilnībā appludināta. Šajā katastrofā pēc oficiāliem datiem gāja bojā 6000 cilvēku, iespējams, pat 8000. Galvestonas ielas bija pilnas ir līķiem un to bija tik daudz, ka līķi tika sakrauti rindās uz veikalu letēm. Pēc viesuļvētras Galvestonā radās ideja par dambja būvēšanu. Cerams šis drausmīgais nāves gadījumu skaits nekad netiks pārspēts.
--------------------------------------------------------------------------------------------------------
Paldies, ka lasījāt. Ceru, ka uzzinājāt, ko jaunu 
Tev patiks šie raksti
