10 Lielākās militārās kampaņas.24

(636) Halida ibn al-Valida Kampaņa pret Bizantijas impēriju.

Arābu pasaules lieliskākais ģenerālis pārspēja daudz lielākos bizantiešu spēkus spīdošā kampaņā, kura noslēdzās ar viņa lielo uzvaru Jarmokā. Pazīstams ar to, ka palicis nepārspēts visās 100 kaujās, kurās piedalījies. Halids panāca pirmās uzvaras musulmaņu pasaulei un ļāva tai iekarot Tuvos Austrumus, Persiju, Indiju, Ziemeļāfriku un pat Spāniju, izplatot islāmu un izveidojot ietekmes zonas, kuras joprojām ir skaidri redzamas pat pēc 13 gadsimtiem. 

(1756-63) Friderika Lielā Prūsijas aizstāvēšana Septiņgadu kara laikā.

Ģenerāļa parādītā ārkārtīgi lielā izturība laikā, kad Prūsija bija daudz spēcīgāku ienaidnieku (Austrija, Krievija, Francija) ieskauta no visām pusēm, palīdzēja Prūsijai izdzīvot un galu galā pakampt uzvaru no sakāves spīlēm, kas pazīstama kā „Brandenburgas nama brīnums”. Frederika panākumi radīja pamatus turpmākajam stāvoklim, kad Prūsija kļuva par dominējošo teritoriju Vācu impērijā. 

(58 BC) Cēzara gallu kari.

Viena no lielākajām antīko laiku militārajām kampaņām, gallu sakaušana, padarīja Cēzaru ārkārtīgi populāra un ļāva viņam kļūt par imperatoru un pārņemt kontroli Romā. Uzvara palielināja ekspansīvās romiešu armijas kāri pēc slavas un tā rezultātā sekoja nākamie iebrukumi Vācijā, Britānijā, nostabilizējot Romas dominanci Rietumu civilizācijā.  

 (218 BC) Hanibāla Alpu šķērsošana.

Iespējams pats lielākais loģiskais triumfs militārajā vēsturē. Hanibāls gandrīz iznīcināja Romas armijas ar saviem Āfrikas ziloņiem, ar kuriem viņš devās caur Spāniju, pāri Alpiem uz Itāliju. Viņa aplenkšanas un iznīcināšanas manevrs pret daudz lielāko romiešu armiju Kannās bija vislielākais zaudējums Romas vēsturē. Ar savu saukli: „Mēs vai nu atradīsim ceļi, vai paši to radīsim” Hanibāla Alpu šķērsošana bija ne tikai militārs panākums, bet arī milzīgs inženierzinātnes varoņdarbs.

(334 BC – 329 BC) Aleksandra Persijas sakaušana.

Visticamāk, antīkās pasaules lielākais komandieris, Aleksandrs iekaroja milzīgu daļu no pazīstamās pasaules un sakāve persiešus trīs galvenajās cīņās. Viņa uzvara pie Gaugamelas ir viena no slavenākajām vēsturē, un ir lielisks piemērs Aleksandra spējai pilnībā iznīcināt ienaidnieku kaujas laukā.

(1218 – 79) Mongoļu invāzija Ķīnā.

Arī šī varētu būt pirmā, bet kopš šīs invāzijas ir pagājis pārāk daudz laika, atņemot tai daudzus spožumus. Taču tā joprojām ir iespaidīga invāzija, kurā mongoļi Čingishana vadībā šķērsoja Lielo Ķīnas mūri un iekaroja milzīgas Ķīnas teritorijas. Izmantojot tam laikam modernākās aplenkuma taktikas un izgudrojot savu vieglās kavalērijas taktiku, mongoļi nospieda savus pretiniekus uz ceļiem. Čingishans gribēja nojaukt apdzīvotās teritorijas Ķīnas plašumos un padarīt tās par ganībām saviem zirgiem, līdz kāds padomnieks ieteica, ka varētu pelnīt naudu nodokļos no šiem cilvēkiem, nevis tos nogalināt. Čingishana mazdēls pabeidza Dienvdķīnas iekarošanu 1279. gadā un  radīja dinastiju, kas valdīja vēl 300 gadus.

(1805) Napoleona Trešās koalīcijas sakaušana.     

Neapšaubāmi, viens no trim lielākajiem, ja ne pats lielākais militārais līderis vēsturē. Napoleonu kā ģēniju vislabāk attēlo Trešās koalīcijas iznīcināšana. Viņš bija spējīgs sakaut kopējās Austrijas, Krievijas, Portugāles un citu lielvaru armijas vairākās cīņās, kas noslēdzās ar viņa lielāko uzvaru pie Austerlicas. Ar savu taktikas meistardarbu, Napoleona armija iznīcināja aliansi pret Franciju, noveda līdz sabrukumam Svētās Romas impēriju un nostiprināja Napoleona statusu kā Eiropas militārajam pavēlniekam.

(1940) Francijas sakāve.

Kampaņa numur viens, pateicoties īsajam laikam, kādā Francija tika sakauta. Tā laika pat ne lielākā, bet spēcīgākā armija Franciju sakāva spīdoši ātrā kampaņā ar pārsteiguma efektu. Ir viena lieta izdarīt to ar 50’000 musketēm bruņotu vīru sarkanās uniformās, bet pavisam kas cits ir, kad aci pret aci nostājas simtiem tūkstošu vīru, bruņojušies ar ložmetējiem, tankiem un lidmašīnām. Lielisku ģenerāļu kā Guderiāna, Rommela, fon Manšteina ieskauts, Hitlers vadīja pārsteiguma uzbrukumu ar tankiem caur Ardēnu mežu masīviem. Pilnīga pārsteiguma pārņemtas, britu un franču armijas nonāca panikā.  Viņi nespēja iedomāties, ka ir iespējams tankus izmantot tik blīvā mežu masīvā. Pēc pāris nedēļām sabiedroto armijas tika sadalītas