1. valsts 3

WorldCountry

24 1

Valsts - Afghanistan (Afganistāna)

Iedzīvotāju skaits (vidējais) - 31,280,518

Platība - 652,230

Vairāk apdzīvotākā valsts pilsēta - Kabul

Valsts oficiālā valoda - Puštu un dari valoda

Naudas vienība - (AFA) Afganistānas afgāns

Etniskais sastāvs - Puštuni, tadžiki, hazari, uzbeki, aimaki, turkmēņi, beludži

Reliģija - Sunnīti, šiīti

Galvenā reliģija - islāms

Kaimiņvalstis - Turkmenistāna, Pakistāna, Irāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Ķīna

Galvenās eksportpreces - žāvēti augļi, rieksti, paklāji, vilnas segas, vilna, āda, kokvilna.

Valsts ekonomika:

Per capita: $ (vidējais) - 1,944

GDP: $ (vidējais) - 61,790,000,000

Valsts armija:

Budžets: $ (vidējais) - 770,000,000

Aktīvā aizsardzība: (vidējais) - 120,000

Galvenie raksti: Afghanistan: Pictures

Vēlams no katra komentāra, lai būtu jauks un patīkams. Nevis tikai kaut kādi uzbraucieni, komandēšana, kritikas utt.

Ģeogrāfija

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas teritorijas aizņem kalni un augstkalnu līdzenumi. Centrālā kalnu grēda ir Hindukušs, kas stiepjas aptuveni 800 km garumā cauri Afganistānai un iestiepjas Pakistānā un Tadžikistānā.

Augstākās virsotnes slejas virs 7000 m, un reģiona vidējais pacēlums ir patuveni 4300 m virs jūras līmeņa. Hindukušs ir kā dabiska barjera starp valsts ziemeļu līdzenumiem, tās lielākajām aramzemes platībām, un pārējo valsts teritoriju.

Uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Hindukuša atrodas plaša kalniene, kuras vidējais augstums ir aptuveni 1000 metru. Tās lielāko daļu aizņem tuksnesis. Zeme šeit spēj nodoršināt labvēlīgus apstākļus dzīvības uzturēšanai veinīgi tieši to upju tuvumā, kas šķērso šo reģionu.

Galvenā no upēm Hīlmenda - Afganistānas garākā ūdenstece, kas sākas aptuveni 80 km no Kabulas un plūst cauri Dašti Margo tuksnesim uz Irānu.

Afganistānas klimats atšķiras atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa, bet kopumā vasaras (dienviddaļā tuksnešos gaisa temperatūra var pārsniegt +45°C). Visa valsts teritorija saņem maz nokrišņu, vidējais nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 300 mm. Sausums dažkārt rada nopietnas problēmas zemkopjiem.

Afgāņu tauta

Afganistānai ir vairāk nekā 5000 gadu sena vēsture, un tās iedzīvotāju izcelsme sakņojas puštunu, tadžiku, hazareju un uzbeku tautu vēsturē. Iedzīvotāji saziņā lieto vairāk nekā 30 valodas, daudzi afgāņi runā savā vietējā valodā, kā arī vienā no divām valsts valodām. 99% iedzīvotāju ir musulmaņi. Vairums afgāņu ir lauku iedzīvotāji, un to dzīve ir atkarīga no iespējas nodarboties ar zemkopību.

Lielāko daļu lauksaimniecības kultūru, tostarp kukurūzu, rīsu, kviešus, kokvilnu un riekstus, audzē ziemeļdaļas līdzenumos un kalnu piekājēs. Daudzi afgāņi audzē aitas un kazas, kas dod pienu, kā arī vilnu paklāju darināšanai, kas ir viens no galvenajiem arodiem valstī. Vairāki miljoni afgāņu joprojām dzīvo klejotāju dzīvi, rūpējoties par nelieliem mājlopu ganāmpulkiem.

izveidot rakstu izveidot testu

Nemitīgi kari

Strtēģiskā novietojumadēļ starp Centrālāziju un Indijas subkontinentu Afganistāna savā pagātnē ir pieredzējusi neskaitāmus iebrukumus un cīņas.

Valsti 1979.gadā iebruka Padomju Savienība, lai atbalstītu nepopulāru valdību, un izraisījās 10 gadus ilgs karš starp padomju un valdības spēkiem un mudžahidiem - vietējām ciltīm, ko atbalstīja ASV un Pakistāna. Turpmāki konflikti izraisījās starp dažādām afgāņu grupām, līdz 1996.gadā pie varas nāca islāma kaujinieki. 2001.gadā ASV un tās sabiedrotie gāza Talebanu režīmu. Šo konfliktu dēļ valsts ir izpostīta, daudzas pilsētas ir durpās un joprojām zemē saglabājušās mīnas ik mēnesi nogalina vai sakropļo apmēram 80 cilvēkus.

Agrāk afgāņi paši sevi apgādāja ar kviešiem un citiem galvenajiem pārtikas produktiem, taču nu trešā daļa valsts lauksaimniecības zemju ir izpostītas un daudzi cilvēki ir atkarīgi no pārtikas pabalstu sūtījumiem. Tikai nepilniem 10% valsts iedzīvotāju ir pieejams trīs ūdens, ceturtā daļa afgāņu bērnu mirst, nesasnieguši piecu gadu vecumu.