Jau daudzus gadus viņi kopā. Jau daudzas mīlētāju dienas aizvadītas. Nu vai maz iespējams vēl vienam otru pārsteigt? Vēl jo vairāk, ja viņš ir īsts vīrietis, spēcīgs, liela auguma, vienmēr nopietns, kaut arī viņa humora izjūta ir lieliska, bet tiek lietota reti. Daudzus gadus viņa ir visādi mēģinājusi viņu pavedināt uz kādu romantisma izpausmi no viņa puses. Tomēr allaž viss ir bijis velti. Vecu buku nepārmācīsi!
... viņas nāsis sāka kņudēt. Vēl aizvien miega varā, viņa jūt, ka siekalu dziedzeri jau pamodušies un pastiprināti piepilda muti ar siekalām. Jo vairāk viņa atmostas un apziņa pieslēdzas, jo vairāk viņa sajūtas kaut kā savādi. Kaut kas nav ikdienišķi, kaut kas ir gluži nebijis. Kaut kas rada nelielu trauksmes sajūtu... Viņa ievelk dziļi nāsīs gaisu un uz sejas parādās meitenīgs smaids. "Vaniļas kafija, marcipāns, roze. Ui, mute nelāgi smaržo." : viņa nodomā sākot analizēt smaržas... Pirms pavērt acis, viņa paslidina plaukstu pa palagu sāņus. Viņas miegamice, mīļais šņācošais vīrietis... nav gultā! Viņa mirkšķinot plakstiņus cenšas acis pieradināt pie samērā spilgtās gaismas, kas ieplūst no loga, kura aizkarus parasti atver viņa pati. Viņa paveras pulkstenī pie sienas: "6 no rīta, kur tāda gaisma ārā?". Domas šaudās pa galvu un tipiskā sieviešu domāšana, analizēšana, loģika, nu ir atpakaļ ierindā un strādā ar pilnu jaudu. Viņa paveras pār plecu uz istabas vidu...
Mazais apaļais galdiņs no koridora, ir ienests istabā un apklāts ar baltu galdautiņu. Tam vidū ir lielais ovālais šķīvis ar šķēlītēs sagrieztu marcipānu, kurš izkārtots sirds formā. Aiz šķīvja nolikta lielā vāze ar neskaitāmām dažādu krāsu rozēm. Labajā pusē no šķīvja, kafijas krūze, no kuras lēni paceļas garaiņi.
Viņa apsēžas uz gultas malas, aizvien vēl pastiprināti mirkšķinot plakstiņus. Viņas pēdas sajūt, ierastā un mīkstā aitādas paklājiņa vietā, dīvainas sajūtas. Kaut kas nedaudz ass vietām, kaut kas cietāks par aitādu, kaut kas daudz. Viņa paveras uz grīdu.
Tūkstošiem, lielāku un mazāku, papīra sirsniņu izkaisītas pa visu istabas grīdu, bet pie pašas gultas, tās jau veido valnīti, kas apņem gultu. Uz katras sirsniņas ir teksts. Viņa ievēro, ka ir trīs dažādi teksti: "Mīlu!" "Paldies, ka man esi!" "Tu esi mana PASAKA!"
Liekot kājas uz zemes, tās iegrimst sirsniņās, radot kutinoši durstīgu sajūtu. Šo savādo sajūtu pavadījumā, viņa pieiet pie loga un paveras laukā. Viņas acis ieplešas pārsteigumā un viņa paliek kā pielīmēta.
Tieši pret logu, kur parasti vasarā zied ziedi, bet ziemā stāv putuplasta sniegavīrs, nu stāv divmetrīga ledus skulptūra. Tas ir skaists eņģelis ar viņas seju. Tā spārni ir graciozi un lieli, tie burtiski zaigojot staro no starmešiem, kas novietoti attālāk. Sniegā, pie ēņģeļa kājām, ir ar mazām gaismiņām izlikts teksts - Tu esi ēņģelis zemes virsū!
Nedaudz atžirgusi no pārsteiguma un sajūsmas, viņa dodas uz vannasistabas pusi, pie sevis nomurminot: "Vecais muļķis!" nošūpojot galvu, plati smaida.
...rīta tualete...
Jau saģērbusies un sakārtotu frizūru, uzliktu svētku meikapu, viņa lēni kāpj pa kāpnēm lejup. Izgaršojot marcipāna šķēlīti un malkojot gardo, aromātisko kafiju, viņa dzird kā no lejasstāva nāk jestri romantiska mūzika. Ienākot viesistabā viņa redz.
Uz lielā platekrāna tv, kas piestiprināts pie sienas un aizņem pusi no tās, redzamas viņu kopdzīves skaisto mirkļu bildes. Slaidu pavada mirgojošu sirsniņu gaismiņas, kas apvilktas riņķī televizoram.
Lēnām un piesardzīgi, viņa paver virtuves durvis un gandrīz aizrijas ar kafiju.
"Vecais muļķis" cep plānās pankūkas. Viņam mugurā ir tikai sārtas stringu biksītes, kas uz viņa apjomīgā dupša, kurš kustās mūzikas ritmā pa labi un kreisi, izskatās tik amizanti un smieklīgi. Viņam pagriežoties, pie kārtējās pankūkas uzlikšanas uz šķīvja, viņa iesmejas. Viņa mantība atrodas spilkti zaļā maisiņā, kas uzšūts kā snuķis. Snuķis apsiets ar lielu un kuplu rozā banti.
Smaidot caur smiekliem, viņš pieiet tai klāt un saka: "Labu rītu, mana dzīve!" un noskūpsta.
Apmulsumā viss ko viņa spēja atbildēt: "Kā Tu to visu dabūji gatavu?"
"Manu sirsniņ, nav slikti, ja mīļotā ir izcila mākslas pasniedzēja universitātē!" Šonakt te pabija gana daudz čaklu un rosīgu palīgu, bet guļamistabu es viens pats sagatavoju! Bet skulptūru, Tavi studenti, divus mēnešus taisīja.
Ar prieka un laimes asarām, viņa skūpstot nosaka: "Kur šis TU, biji visus šos gadus!" Pasmaidot un paceļot koķeti uzacis, viņš atbild: "Taupījos šai reizei!" un atgriežas viņš pie pankūku cepšanas un dibena šūpināšanas ritmā, ik pa laikam uzmetot viņai smaidpilnus skatienus.
Viņa apsēžas pie galda uz krēsla, kurš izdekorēts kā tronis. Klusējot un smaidot viņa pie sevis nodomā. "Eh vīrieši. Labāk būt pa druskai romantiskam bieži un visu dzīvi, nevis vienā reizē izšaut visu pulveri. Jo sajūtu un pārsteiguma rezultātā, visu nevar paspēt vienā dienā nedz aptvert, nedz izbaudīt pilnībā! "
Puiši, vīri, kungi un draugi. Lai izdodas jums ieplānotais šajos svētkos un lai jūsu dāmas jūtas kā princeses ne tikai šajā dienā! 
